Priekšvēlēšanu spēles ar nodokļiem

Nodokļu politika Latvijā mainās līdz ar politikas vējiem – priekšvēlēšanu laikā parasti tiek solītas ievērojamas reformas, bet, tiklīdz vēlēšanas aiz muguras, tā solījumi aizmirstas. Finanšu ministrija nākusi klajā ar jaunām nodokļu iecerēm, kas varētu vairot valsts konkurētspēju un iedzīvotāju labklājību. Neatkarīgās aptaujātie eksperti bažījās, ka vērienīgās nodokļu reformas vietā pēc vēlēšanām tiks īstenots vien necils kompromisa variants.

Nodokļu politika Latvijā mainās līdz ar politikas vējiem – priekšvēlēšanu laikā parasti tiek solītas ievērojamas reformas, bet, tiklīdz vēlēšanas aiz muguras, tā solījumi aizmirstas. Finanšu ministrija nākusi klajā ar jaunām nodokļu iecerēm, kas varētu vairot valsts konkurētspēju un iedzīvotāju labklājību. Neatkarīgās aptaujātie eksperti bažījās, ka vērienīgās nodokļu reformas vietā pēc vēlēšanām tiks īstenots vien necils kompromisa variants.

Pašreizējais nodokļu reformas piedāvājums paredz būtiskas pārmaiņas – iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) plānots samazināt no pašreizējiem 23% uz 20%, vienlaikus no 15% uz 20% paaugstināt uzņēmuma ienākuma nodokli (UIN) peļņai, kas netiek reinvestēta atpakaļ uzņēmumā.

Pēdējo desmit gadu laikā IIN iespējamās izmaiņas apspriestas jau ne reizi vien. Ja solītais tiktu izpildīts, tad jau kopš 2009. gada Latvijā IIN būtu 15%. Par to 2006. gadā, pusgadu pirms 9. Saeimas vēlēšanām, konceptuāli vienojās Aigara Kalvīša valdība. Diemžēl likuma spēku šī iecere tā arī neguva. 9. Saeimas laikā IIN likme uz gadu tika paaugstināta līdz 26%. Tiesa, vēlēšanu tuvums piespieda likmi atkal samazināt.

Otrs mēģinājums būtiski koriģēt IIN likmi bija 2012. gadā – arī pusgadu pirms kārtējām pašvaldību vēlēšanām. Toreiz Saeima šai iecerei iedeva pat likuma spēku, saskaņā ar kuru jau 2015. gadā IIN likmei bija jābūt 20%. Nākamajos gados gan samazināšanas tempi tika koriģēti, attiecīgi grozot likumu un paredzot, ka 2015. gadā likme būs 23%, bet 2016. gadā – 22%. Taču pēc vēlēšanām arī šie solījumi netika pildīti.

Šogad, gaidot pašvaldību vēlēšanas, atkal tiek spriests par IIN būtisku samazināšanu un citām būtiskām nodokļu izmaiņām.

FM ieceres jau ir pozitīvi novērtējušas uzņēmēju organizācijas un sadarbības partneri. Taču Neatkarīgās aptaujātie eksperti pauž bažas gan par nodokļu reformas īstenošanas niansēm, gan par spēju šo ieceri novest līdz galam. Lai izdiskutētu plānoto nodokļu reformu, valdības līmenī tiek veidota speciāla darba grupa, kurā darbosies amatpersonas, politiķi, valsts iestāžu, sabiedrisko organizāciju u. c. vadītāji.

Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) asociētais profesors doktors Arnis Sauka cer, ka diskusiju rezultātā – un tās neapšaubāmi sekos –, piemēram, darbaspēka nodokļa slogs netiks samazināts tikai par 1% procentu vai mazāk. «Respektīvi, šajā ziņā netiks pieņemts kāds kompromisa lēmums. Savukārt tie priekšlikumi, kas paredz nodokļu slogu palielināt, tiks pilnībā ieviesti vai pārpildīti. Respektīvi, pavisam nelielām izmaiņām nebūs lielas jēgas, to vienkārši nevarēs saukt par nodokļu reformu. Gluži pretēji – šāda veida reforma, it sevišķi, ja tās rezultātā palielinātos nodokļu slogs, tikai liecinātu par Excel tabulu veida pieeju nodokļu politikā, kas diemžēl jau ir pieredzēta iepriekš un līdz šim ne uzņēmējdarbības vidi, ne ēnu ekonomikas apjoma mazināšanos nav īsti veicinājusi,» sacīja A. Sauka

Viņš arī uzsver, ka nekonsekvence, sevišķi nodokļu politikā, ir viena no lielākajām problēmām Latvijā, kuru vienmēr uzsver uzņēmēji. «Pat vairāk – nebaidīšos teikt, ka tas nekonsekvences apjoms, kas ir pieredzēts iepriekšējos piecos līdz desmit gados, ir pilnībā pietiekams nākamajām divām trim paaudzēm. Tāpēc ceru, ka politikas veidotāji ļoti rūpīgi izvērtēs veicamos darbus, pirms tie tiks ieviesti. Tāpat ir ļoti būtiski ne tikai jauno nodokļu sistēmu ieviest, bet arī izstrādāt mehānismu tās izvērtēšanai. Visas reformas maksā naudu, šajā gadījumā nodokļu maksātāju naudu. Tāpēc gribētos arī dzirdēt no politikas veidotājiem pārliecinošu argumentāciju par to, ka ieņēmumi pārsniegs izdevumus, turklāt – pat ar viskonservatīvākajiem aprēķiniem,» skaidroja A. Sauka.

***

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis, ieskaitot pašvaldību budžetu

Ieņēmumi, miljonos eiro

Izmaiņas pret plānoto, %

2004

620

+1,8

2005

724

+3,7

2006

936

+1,6

2007

1264

+2,0

2008

1454

-3,4

2009

1037

-2,6

2010

1107

-5,4

2011

1124

+6,9

2012

1239

+2,1

2013

1330

+7,1

2014

1389

+2,0

2015

1438

+1,5

2016

1520

-0,7

Avots: VID, Neatkarīgā

***

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes Latvijā

Valdība konceptuāli atbalsta IIN pakāpenisku samazināšanu līdz 15% 2009. gadā

* Pašvaldību vēlēšanas

** Saeimas vēlēšanas

2004. gads

2005. gads*

2006. gads**

25

2007. gads

2008. gads

Saeima pieņem likuma grozījumus par IIN samazināšanu

2009. gads*

2010. gads**

26

Saeima pieņem likuma grozījumus par IIN paaugstināšanu

2011. gads

Saeima pieņem likuma grozījumus par pakāpenisku IIN samazināšanu līdz 20%

2015. gadā

2012. gads

24

2013. gads*

Likums tiek grozīts, palēninot IIN samazināšanu līdz 22%

2016. gadā

2014. gads**

25

2015. gads

Likums tiek grozīts, vispār atceļot IIN samazināšanu

2016. gads

23

2017. gads*

FM rosina samazināt IIN līdz 20%, sākot ar 2018. gadu

Avots: Neatkarīgā

***

Viedokļi

Dainis GAŠPUITIS, SEB bankas makroekonomikas eksperts:

– Par šādām nodokļu izmaiņām jau ir runāts un diskutēts daudz arī iepriekš. Būtiskākais jautājums ir, kāpēc uz šādu iniciatīvu bija jāgaida tik ilgi. Kopumā vērtējot, jaunās nodokļu politikas virziens ir pareizs un vēlams, taču galvenās bažas ir par to, vai pietiks jaudas to īstenot un iztikt bez gariem starpposmiem. Vēlme koriģēt iedzīvotāju ienākuma nodokli ir bijusi ne vienu reizi vien, taču būtisku pārmaiņu nav bijis. Tāpēc jācer, ka daudzās plānotās izmaiņas nepaliks tikai uz papīra. Šogad ir pašvaldību vēlēšanu gads, bet nākamgad ir Saeimas vēlēšanas, kas šo procesu var apstādināt vai būtiski koriģēt. Visticamāk, ka, virzoties uz priekšu, neiztiks bez kompromisiem, kas nozīmētu to, ka IIN tiks samazināts, bet ne tik būtiski, kā šobrīd tiek solīts. Tāpat UIN piedzīvos modifikācijas – vai nu tas netiks palielināts līdz 20% visiem, kuri peļņu neinvestē atpakaļ uzņēmumā, vai tiks ieviests atbilstoši uzņēmuma lielumam. Iemesls tik piesardzīgām prognozēm ir tas, ka diez vai Finanšu ministrija spēs izveidot prognozējamu budžetu, ko radītu šīs jaunās nodokļu politikas īstenošana. Par to nāksies pārliecināt arī Eiropas Komisiju, ka tiks ievērots budžeta deficīta mērķis.

Tāpat daudzi uzņēmēji, kuri atbalsta nulles likmi UIN reinvestētai peļņai, nav vēl izkalkulējuši, kā tas atsauksies konkrēti uz viņiem. Īstenojot šo ieceri, tiks pārskatīts esošais UIN režīms, tajā skaitā pastāvošās atlaides u. tml. Tādēļ pieļauju, ka, līdz ko iezīmēsies konkrētākas izmaiņu aprises, parādīsies arī kritiskāki viedokļi. Turklāt, ja, veicot UIN reformu, ceram uzlabot konkurētspēju, tad jārēķinās, ka Igaunija patlaban strādā pie UIN režīma izmaiņām, kā arī par to diskutē Lietuvā. Tas ir jāņem vērā. Tāpat jārēķinās ar pašvaldību interesēm, kas pretosies savu ieņēmumu kritumam. Lai arī pagaidām šāda iespēja pieļauta netiek, lai kompensētu ieņēmumu kritumu valsts budžetā, visticamāk, būsim spiesti atgriezties pie diskusijām par PVN pamatlikmes palielināšanu. Tas atsauktos arī uz līdzšinējām vadlīnijām par lielāku slogu patēriņam, samazinot slogu darbaspēkam. Ļoti būtiski, ka, veicot izmaiņas, tās būtu sabalansētas. Respektīvi, fiskālās stabilitātes nolūkā nesākt tikai ar nodokļu celšanu, kamēr samazināšana notiktu krietni pakāpeniskāk. Izmaiņu piedāvājums ir ļoti dāsns iedzīvotājiem, bet ne pret budžetu. Šie ir jautājumi, kas liecina, ka diskusijas būs smagas un garas, kas novedīs pie kompromisiem. Ja līdz tiem arī nonāks, tad diezin vai to visu paspēs šogad iestrādāt likumā. Tuvojas vasara, kad darba ritms atslābst, bet rudenī var izrādīties par maz laika. Tādējādi iespējams, ka izmaiņas vai nu tiks atliktas, vai arī būs kāds starpvariants.

Arnis JAUDZEMS, Sixt vadītājs Baltijas valstīs:

– No uzņēmumu viedokļa, Latvijas vēlme pārņemt Igaunijas nodokļu pieredzi par reinvestētās pelņas neaplikšanu ar nodokli ir pozitīvi vērtējama. Neviens uzņēmums nav tāds, kas vienmēr izņemtu visu peļņu simtprocentīgi. Uzņēmumā ir jāinvestē, lai tas varētu augt. Mūsu bizness ir atkarīgs no pašu kapitāla lieluma un spējas piesaistīt banku resursus. IIN savukārt ietekmē darbaspēka izmaksas. Turklāt darbaspēks kļūst arvien mobilāks. No sava uzņēmuma pieredzes varu teikt: ja kādreiz Lietuvas iedzīvotāji, kuri vēlējās vairāk nopelnīt, brauca uz Īriju, tad tagad viņi dodas strādāt uz Igauniju, uz Tallinu. Uzņēmumiem ir svarīgi būt konkurētspējīgiem, un jācer, ka plānotās nodokļu izmaiņas mums ļaus tādiem būt un sasniegt mērķus.