Par vienu augstskolu mazāk

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju (RPIVA) likvidē no šā gada 1. oktobra, pievienojot to Latvijas Universitātei, – šādu lēmumu vakar pieņēma valdība. Ne ilgās debates sēdes laikā, ne iepretim Ministru kabineta ēkai sarīkotais akadēmijas studentu un darbinieku pikets kopumā nemainīja ministru domas par reorganizācijas nepieciešamību tieši tagad.

Jau pirms valdības sēdes vairākums aptaujāto RPIVA mācībspēku un studentu sliecās domāt, ka tiks atbalstīts Izglītības un zinātnes ministrijas rīkojumprojekts. Tomēr – par spīti tam – viņi esot apņēmības pilni cīnīties par savu augstskolu. Tāpēc arī šoreiz ieradušies ne tikai rīdzinieki, bet arī filiālēs strādājošie un studējošie. Protesta akcija RPIVA Dzīvā ķēde norisinājusies jau visu iepriekšējo nedēļu, sākot ar Rīgu, un pēc tam arī visās filiālēs, un par to varēja pārliecināties, aplūkojot turpat uz metāla žoga izvietotās fotogrāfijas, kuras papildināja uzraksti: «Pret likvidāciju», «Vienoti par akadēmiju», «Par tiesisku un demokrātisku Latviju!». Pašā vidū tēlains situācijas raksturojums: bilde ar roku, uz kuras rakstīts «Tumsas spēki», tur lielāku zivi ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un Latvijas Universitātes (LU) vārdiem uz sāna, un tās mutē pusnorīta mazāka zivtiņa, kuru rotā RPIVA un LIZDA vārdi.

RPIVA studentu parlamenta prezidente Lauma Dūmiņa uzsvēra, ka jau ceturto reizi akadēmijas mācībspēki un studenti sanāk kopā, lai protestētu pret sasteigto IZM lēmumu likvidēt augstskolu. Arī šoreiz te akcijā Dzīvā ķēde sapulcējušies vairāk nekā 150 cilvēku, lai paustu savu neapmierinātību. Žogs esot kā tēlains salīdzinājums tam, kas notiek ar RPIVA un IZM – starp šī abām pusēm ir barjera, un ministrija aiz tās nesaredz un nesadzird to, ka augstskola ir pret likvidāciju. Viņa apliecināja, ka arī tad, ja valdība atbalstīs IZM ierosmi, akadēmijas studenti plinti krūmos nemetīšot un par savām tiesībām noteikti cīnīšoties. Tie būs ne tikai protesti, bet arī tiesas procesi, uzsvēra L. Dūmiņa.

Savukārt Alūksnes filiāles vadītāja Anita Pētersone priecājās, ka tik daudzi sanākuši atbalstīt RPIVA, tomēr neslēpa sāpes: 18 gadu laikā, kopš viņa vada filiāli, neviens no IZM nav atbraucis un pārliecinājies par to, kā tur notiek darbs. Cik zinot, arī citās RPIVA filiālēs neviens ierēdnis, ne ministrs nav redzēts. Pat šajos pēdējos trijos mēnešos ne. Viss tiek izspriests kabinetos un politiskajos gaiteņos. Tad kā var runāt par izglītības kvalitātes esamību vai neesamību! Par tālāko nākotni viņa varot teikt tikai to, ka filiāles pastāvēs tik ilgi, kamēr studijas beigs tie, kas tās iesākuši. Jo jaunie studenti jau mācīsies LU programmās. A. Pētersone arī pauda bažas, vai tiks saglabātas tās atlaides un studiju maksa, kas bija RPIVA. Tā ir ievērojami mazāka nekā LU (attiecīgi 900 eiro un 1500 eiro), kas ir ļoti svarīgi lauku cilvēkiem. Patiesībā jau LU varēs izlemt: būt vai nebūt filiālēm, un tas, vai tas notiks, esot ļoti apšaubāmi.

Līdzīgi viedokļi izskanēja arī MK sēdē, kur minētā jautājuma izskatīšana ilga trīs stundas. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, kuram vienīgajam no ministriem bija iebildes pret IZM rīkojumprojektu, atcerējās, ka pēdējo desmit gadu laikā tik ilgas debates valdības sēdē nav bijušas. Viņam, pat noklausoties izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska atbildes, kurš akcentēja MK tiesības atvērt un likvidēt valsts augstskolas, nekļuvis skaidrs, kas notiks ar filiālēm un iespējamā studiju gada sākuma nobīdi vesela mēneša garumā. Arī daudzie runātāji, kas pārstāvēja visas iesaistītās puses, vērsa uzmanību ne tikai uz šiem aspektiem un augstajiem tiesvedību riskiem, jo pārkāpta virkne mācībspēku un studentu tiesību, bet arī uz to, ka joprojām nav skaidrs, kāds būs finansiālais ieguvums no RPIVA likvidācijas. Akadēmijas rektore Daina Voita norādīja, ka līdz šim IZM minētie skaitļi par piecu miljonu eiro ekonomiju esot sabiedrības maldināšana – tas par 80% pārsniedzot reālos skaitļus. Premjers Māris Kučinskis sēdes beigās, paziņojot, ka lēmums par RPIVA likvidāciju ir atbalstīts, rosināja tajā ietvert atrunu, ka rīkojums ir valstij ekonomiski izdevīgākais un tas ir juridiski pamatots.