Armijai lērums militāri saimniecisku uzdevumu

Ierodoties uz ilgāku palikšanu Latvijā NATO spēku bataljonam un līdztekus vēl uzņemot ievērojamu daudzumu karavīru mācībās Saber Strike, Latvijas aizsardzības resoram nākas strādāt teju ekstrēmā režīmā. Ik dienas jāpabaro 3000 karavīru, ir jāceļ kazarmas, stāvplači un militāras būves, jācīnās ar provokācijām informatīvajā telpā un vēl jāgatavojas rudenī plānotajiem Krievijas militārajiem manevriem Zapad 2017.

Pērn Baltijas reģionā strauji pieauga Krievijas militārās aviācijas pārlidojumu skaits, bet šī pavasara aktualitāte ir zemūdenes. Gaidāms, ka rudenī Baltijas jūras ūdeņos ieradīsies arī Dmitrij Donskoj –

175 metrus gara zemūdene ar diviem kodolreaktoriem. Militārajā terminoloģijā runājot, Baltijas valstīm jāuztraucas par situācijas A2AD izveidošanos (antiaccess/area denial – atturēšana no piekļuves).

Baltijas atslēgas punkti

Šo terminu jau iepriekš ir plaši skaidrojis neformālais militārais portāls Vara bungas. Kaļiņingradā izvietotas ballistiskās raķetes, pretkuģu un pretgaisa raķešu sistēmas. No viena punkta faktiski tiek nosegti Dāņu šaurumi un Ķīles kanāls Vācijā. Otrā galā jūrai tikpat svarīgs punkts ir Ālandu salu arhipelāgs, kas pašlaik ir demilitarizētā zona. Savukārt sauszemē atslēgas punkts Baltijas drošībai ir Suvalku koridors, kas Krievijas Kaļiņingradu atdala no tās sabiedrotās Baltkrievijas. Bet rudenī Krievijas manevri notiks tieši Baltkrievijā. A2AD situācija izveidotos, ja, piemēram, kādā izšķirošā brīdī Krievija izsludinātu moratoriju ārpus Baltijas jūras valstu, tātad sabiedroto kuģu ienākšanai mūsu reģionā. Ja visi trīs atslēgas punkti tiek noslēgti, sabiedrotajiem ir tikpat kā neiespējami iesūtīt reģionā papildspēkus. Un ar situāciju, ka Krievija uzsāk neplānotas mācības un aptur civilo kuģu satiksmi, jau saskārusies Lietuva.

Gotlandē zviedri ir izvietojuši jaunās RBS15MK2 raķešu sistēmas, bet tās nenosedz visu jūru. Ja Latvija no otras puses uzliktu ko līdzīgu, tad Krievijas kuģiem un zemūdenēm peldēšana zem šāda lietussarga būtu krietni nepatīkamāka. Aizsardzības ministrija apstiprina, ka par jūras sargāšanu tiek domāts, tomēr pagaidām priekšrocība ir sauszemes spēju attīstībai. Jūrā mēs paļaujamies uz sabiedroto spēkiem. Mūsu uzdevums redzēt un brīdināt. Tuvojoties rudenim un Zapad manevriem, modrība būšot visaugstākā, maksimāls situācijas monitorings un analītiskās jaudas. Bet šobrīd galvenais uzsvars tiek likts uz visdažādāko saimniecisko uzdevumu risināšanu.

Komunālais pārbaudījums

Situācija, kad Latvijā vienlaikus ierodas aptuveni 3000 sabiedroto karavīru, ir milzu pārbaudījums ikvienā aspektā: ēdināšana, ūdens attīrīšana, kanalizācijas jaudas, dzīvošana, treniņi, kravu izvietošana. Maijā vien uz Ādažiem eskortētas 285 transporta vienības un 295 konteineri. Bāzes ietilpību nepieciešams dubultot. Tāpēc pašlaik tempā tiek būvētas vēl vairākas jaunas kazarmas, taču arī pēc to nodošanas ekspluatācijā latviešu karavīriem nāksies mitināties diezgan saspiestos apstākļos. Gan NATO bataljonā cilvēku skaits arvien pieaug, gan dažādas vienības brauc tranzītā uz un no mācībām. Cilvēkiem kaut kur jāatpūšas.

Tāpēc teltis, kas tiek izmantotas pašlaik, nemaz netiks vāktas nost. Tās uzslējuši gan mūsējie, gan kanādieši. Ja būs nepieciešams, dzīvošot tajās arī mīnus 40 grādos. Apstākļi teltīs gana labi. Ir sildītāji, ir dzesētāji, konteineros – sanitārie mezgli. Ūdeni kanādieši pieved rezervuāros, lai nepārslogotu ūdensapgādes sistēmu un bāzi ar visiem Ādažiem neatstātu bez ūdens. Taču ne visas NATO Latvijas bataljona nācijas ir tik pieticīgas kā, teiksim, poļi vai kanādieši. Pāris karstāku valstu pārstāvji jau paziņojuši, ka nekādās teltīs ziemā nedzīvos, tāpēc mūsējiem līdz rudenim jādabū viņi zem cieta jumta. Arī attiecībā uz barošanu jau saņemtas dažādas vadošas norādes no sabiedrotajiem. Vietējiem karavīriem Ādažu bāzes virtuve līdz šim šķitusi sabiedriskās ēdināšanas etalons, taču sabiedrotie prasījuši vairāk kaloriju un tagad arī apsver nacionālo dienu ieviešanu ēdienkartē. Tā tagad kanādiešu virspavāra galvassāpe, jo ēdienkarte jāizveido visiem NATO Latvijas bataljona nāciju pārstāvjiem pieņemama: kanādiešiem, albāņiem, itāļiem, poļiem, slovēņiem un spāņiem. Un tajā pašā ēdnīcā arī latviešiem un amerikāņiem jāpaēd.

Būvniekiem pietrūkst jaudas

Amerikāņus vairāk gan satrauc cita problēma, proti, Ādažu bāzē šobrīd notiek liela būvēšanās. Investē ne tikai Latvija, bet arī ASV, NATO, Kanāda un Luksemburga (pēdējā maksā citiem par to, ka pati savu armiju neuztur). Top šautuves, tehnikas laukumi, dažāda izmantojuma ēkas, tiek vilkti kabeļi un celtas sētas. Nacionālais finansējums, neskaitot sabiedroto ieguldījumu, infrastruktūras attīstībā līdz 2019. gadam ir 158 miljoni eiro. Taču būvdarbi nenotiek pietiekami ātri, un problēma ir nevis naudā vai drošības sertifikātos, bet Latvijas arhitektu, inženieru un būvniecības kantoru jaudās. Amerikāņi bija nemierā ar mūsējo piedāvātajiem grafikiem, tāpēc piesaistīja lietuviešu speciālistus. No Latvijas interešu viedokļa tas ir absurds. Peļņa, ko komersantiem nodrošina Latvijas militārais resors, tiek atdota citu valstu tautsaimniecībai.