Ģimenes ārstu streiks pārbaudījums valdības darbam

Šodien sākas beztermiņa ģimenes ārstu streiks, kurā darbu pārtrauks vairāki simti ģimenes ārstu visā Latvijā. Tā ir plašākā un nozīmīgākā mediķu protesta akcija pēdējo desmit gadu laikā, jo atšķirībā no piketiem šis streiks ietekmē arī pacientu iespējas saņemt medicīnisko palīdzību. Iespējams, tikai tā var piespiest politiķus ieklausīties mediķu prasībās izpildīt prasības un sakārtot veselības aprūpi.

Jūlijs būs krīzes mēnesis medicīnā, jo no jūlija mediķi – māsas un ārsti – daudzās Latvijas slimnīcās pārtrauc strādāt pagarināto normālo darba laiku, kas nozīmē medicīniskās palīdzības ierobežošanu arī slimnīcā, kā arī pārbaudes laiku valdības darbam un spējai rast risinājumu tik kritiskā situācijā.

Streiks būs

Lai arī valdības vadītājs Māris Kučinskis aicināja ģimenes ārstus atlikt streika uzsākšanu līdz 22. jūlijam, kad paredzēts Saeimā pieņemt lēmumus par nodokļu reformu, kas vienlaikus skar arī finansējuma piesaisti veselības nozarei, ģimenes ārsti nolikto streika datumu nemainīs un šodien, pirmdienā, sāk beztermiņa streiku. Beztermiņa streiks nozīmē darba pārtraukšanu līdz brīdim, kad ir panākta vienošanās par streikotāju prasību izpildi. «Streiks būs, streikā piedalīsies vairāk nekā 600 ģimenes ārstu, un katru brīdi vēl kāds nāk klāt un izsaka gatavību streikot. Jo ātrāk valdība mūs sauks uz savām sarunām, jo ātrāk vienosimies, jo streiks būs īsāks, pagaidām uz sarunām streika komiteja nav saukta,» streika priekšvakarā sacīja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide.

Sarunas nevedas

Pagājušajā nedēļā uz tikšanos ģimenes ārstus aicināja Ministru prezidents Māris Kučinskis, taču uz to ieradās tikai Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska. Viņa pēc tikšanās atzina, ka saruna ar premjeru bijusi konstruktīva, taču, lai mediķi atliktu streiku, ir nepieciešamas garantijas un pierādījumi tam, ka streika prasības tiks īstenotas. Uz tikšanos neatnāca streika ierosinātāji – Latvijas Ģimenes ārstu asociācija, jo uz tikšanos nav aicināta streika komiteja, proti, streika gadījumā tikai šāda komiteja ir tiesīga risināt strīdus jautājumus. Jāatgādina, ka Veselības ministrija ģimenes ārstu streiku par tādu neuzskata, saucot to par protesta akciju. Rezultātu nav devis arī mediatora, proti, starpnieka – Latvijas Ārstu biedrības priekšsēdētāja Pētera Apiņa – iecelšana starp Veselības ministriju, valdību un ģimenes ārstiem.

Nenozagt streiku

Veselības ministrijas un Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas attiecības zināmā mērā jau var saukt par konfliktējošām, jo asociācija uzskata par nepieļaujamu, ka ministrija tā vietā, lai domātu, kā izpildīt mediķu prasības, biedē mediķus ar līgumiem, ko tie noslēguši ar Nacionālo Veselības dienestu. Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas juriste Solvita Olsena pastāstīja, ka Nacionālais Veselības dienests pateicis, ka streika laikā neapmaksās prakses darba organizāciju, ja tajā pacientus apkalpos māsas un ārsta palīgi, taču tas esot streika likuma pārkāpums. Abām valsts institūcijām jau ir iesniegta protesta vēstule ar pieprasījumu nekavējoties pārtraukt ietekmēt streikotājus. Par nepieļaujamu rīcību asociācija uzskata arī ģimenes ārstu aizstājēju meklēšanu streika laikā. «Lai streikam būtu jēga, nedrīkst aizstāt darbiniekus – ja ārsti streiko, ir noteikts minimālais palīdzības apmērs, lai neapdraudētu cilvēka veselību un dzīvību, bet ne vairāk,» saka S. Olsena.

Tikai akūtā palīdzība

Ģimenes ārsti streika laikā sniegs palīdzību akūtās situācijās, taču nedarīs neko no tā, ko paredz ģimenes ārstu līgums par valsts pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem. Vissarežģītākā situācija varētu būt hroniskiem pacientiem, kuriem streika laikā nepieciešamas receptes kompensējamiem medikamentiem, tādas ģimenes ārsti neizrakstīs. Arī darba nespējas lapas – ne.

Veselības ministrija informē, ka veselības aprūpe tiks nodrošināta slimnīcās, veselības centros, poliklīnikās un tajās ģimenes ārstu praksēs, kas streikā nepiedalīsies. Nacionālā Veselības dienesta mājaslapā izveidotajā vietnē ir atrodama informācija par vietām, kur saņemt nepieciešamo medicīnisko palīdzību. Streika laikā tiks izveidoti arī jauni dežūrārstu punkti.

***

VIEDOKĻI

Māris KUČINSKIS, premjerministrs:

– Lai panāktu, ka veselības aprūpes sistēma uzlabojas, ka mediķi saņem pienācīgu atalgojumu, ka iedzīvotājiem tiek nodrošināta kvalitatīva veselības aprūpe, ir jābūt dialogam. Pašlaik ir panāktas svarīgas vienošanās, kam vēl jānodrošina likuma spēks, ko plānots nodrošināt Saeimā līdz 22. jūlijam. Panāktās vienošanās ir trauslas, jo tās ietver nepopulārus lēmumus, tāpēc aicinu jūs, mediķus, būt atsaucīgiem un sniegt priekšlikumus, kā veselības aprūpi vajadzētu pilnveidot, lai tā būtu kvalitatīva un pieejama katram godprātīgam nodokļu maksātājam. Paldies visiem mediķiem, kas ir pauduši atbalstu uzsāktajām reformām un nāk talkā ar saviem padomiem, to ļoti novērtēju, tādēļ darīšu visu, kas ir manos spēkos, lai sakārtotu veselības jomu.

Sarmīte VEIDE, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja:

– Streiks būs, streikā piedalīsies vairāk nekā 600 ģimenes ārstu, un katru brīdi vēl kāds nāk klāt un izsaka gatavību streikot. Jo ātrāk valdība mūs sauks uz savām sarunām, jo ātrāk vienosimies, jo streiks būs īsāks, pagaidām uz sarunām streika komiteja nav saukta.

***

UZZIŅA

Informācija iedzīvotājiem par veselības aprūpes saņemšanas iespējām ģimenes ārstu streika laikā

• KONSULTATĪVAIS TĀLRUNIS. Ja nepieciešams medicīniska rakstura padoms vienkāršu saslimšanu gadījumos (saaukstēšanās, galvassāpes, kakla un ausu sāpes, vemšana, caureja un nelielas traumas), iedzīvotāji visu diennakti varēs zvanīt uz valsts Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001.

• DEŽŪRĀRSTI. FELDŠERPUNKTI. Rīgā un citās lielākajās Latvijas pilsētās valsts apmaksātu medicīnisko palīdzību primāri varēs saņemt pie dežūrārstiem, kuri sniegs medicīniskas konsultācijas ģimenes ārsta kompetences ietvaros, savukārt lauku reģionos – feldšerpunktos. Ārstniecības iestādēs tiks paplašināts to ārstniecības personu loks, kas protesta laikā drīkstēs izrakstīt pacientiem valsts kompensējamo medikamentu receptes.

• Gadījumā, ja tie nav pieejamā attālumā, iedzīvotāji ar sūdzībām varēs vērsties arī steidzamās medicīniskās palīdzības punktos un slimnīcu uzņemšanas nodaļās.

• PEDIATRI. Jaundzimušo un bērnu vakcinācijai būs iespējams vērsties pie dežūrārstiem vai pediatriem, lai saņemtu rekomendācijas par paredzēto vakcināciju veikšanas iespējām. Vakcinācija tiks īstenota vakcinācijas kabinetos.

• SLIMNĪCAS. Akūtos gadījumos – traumu, hronisku slimību paasinājuma un citos – medicīnisko palīdzību iedzīvotājiem sniegs steidzamās medicīniskās palīdzības punktos (ārpus Rīgas) un slimnīcu uzņemšanas nodaļās.

• ĀTRĀ PALĪDZĪBAS. Dzīvībai kritiskos gadījumos jāzvana Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam – 113.

• Nacionālā Veselības dienesta mājaslapā izveidota interaktīva karte, kur iedzīvotājiem vērsties pēc palīdzības akūtos gadījumos, www.vmnvd.gov.lv.

Avots: Nacionālais Veselības dienests