Rīga 15°C, mākoņains, bez nokrišņiem, D vējš 5m/s
Sestdiena, 2024. gada 27. aprīlis 15:46
Vārda dienas: Klementīne, Raimonda, Raina, Tāle
Vakar pie Aglonas bazilikas sākās Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas lielie svētki ar Krusta ceļu un pusnakts Svēto misi. Šodien svētki turpinās un noslēgsies pulksten 19 ar vakara Svēto misi.
No Polijas, Itālijas, Indijas, Beļģijas, Honkongas, Baltkrievijas, Lietuvas un Igaunijas ar divus, četrus un sešus mēnešus veciem mazuļiem ratiņos – Aglonā saplūduši daudzu valstu svētceļnieki. Pirmo reizi svētceļojumā devusies kāda kundze, kam jau 70 gadu jubileja nosvinēta, bet izturīgs gulbenietis svētajā pārdomu ceļojumā devies 91 gada vecumā.
Jau jūlija beigās un augusta sākumā svētceļnieki no visas Latvijas devās uz Aglonu, lai 14. augustā un 15. augustā piedalītos Marijas debesīs uzņemšanas svētkos. Liepājnieki savu ceļu uz Aglonu sāka jūlija pēdējās dienās. Šogad viņiem svētceļojums ir īpašs tāpēc, ka notiek Liepājas diecēzes 80. jubilejā. Uz karoga, ko nes svētceļnieki, izvēlēta devīze: «Svētais Jāzep, lūdz par mums!», jo Svētais Jāzeps ir Liepājas diecēzes katedrāles debesu aizbildnis, vēsta www.liepajniekiem.lv.
Māra Aglonu apmeklēja vakar no rīta un nolūkojusi, ka ļoti daudz cilvēku vēlējušies paņemt svētīto ūdeni un apskatīt Aglonas Dievmātes Brīnumdares svētbildi. Viņa dažus gadus svētceļojumā nebija gājusi, tāpēc saka – jo patīkamāk salīdzināt, cik kārtīgi organizēts viss ir, sakopts. Policisti, mediķi – cilvēki var justies droši, ka par viņiem tiek gādāts. Kārtību palīdz nodrošināt arī skauti un gaidas. Pa ceļam Māra sastapusi nelielus gājēju pulciņus, arī pa vienam kājotājam.
Aglonas bazilikas informācijas centrā Neatkarīgā noskaidroja, ka vakar līdz pēcpusdienai bija ieradušās un reģistrējušās 34 svētceļotāju grupas. Ieradās Nacionālo bruņoto spēku, Jaunsardzes un Valsts robežsardzes svētceļnieku grupa. Vistālāko ceļu nobraukuši velosipēdisti no Saldus – 450 kilometrus. 290 kilometrus mērojuši Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles draudzes pārstāvji. Tukumnieki nosoļojuši 320 kilometru, valmierieši – 280 kilometrus un vēl apmetuši 135 kilometru plašu loku. No Talllinas trīs cilvēki nākuši gan kājām, gan ar stopiem braukuši. Bebrenieši nosoļojuši 200 kilometrus un izmetuši līkumu pa dzimto zemi, nevis soļojuši pa taisno uz Aglonu. Atnākuši arī jaunieši no Daugavpils, ir gan gadu vai divus veci bērņuki, gan pavisam maziņi – viņus vecāki vizina ratiņos. Informācijas centrā teic, ka ir gan 70 ceļinieku lielas grupas, gan 30 cilvēku, un nodrošināts ir ne tikai jumts virs galvas, bet sarūpētas arī guļvietas – tiem, kuriem tās vajadzīgas.
Aglonas bazilika kļuvusi par vienu no nozīmīgākajām katoļu svētvietām Eiropā, kur pulcējas ticīgie no daudzām valstīm. Dievmātei Jaunavai Marijai veltītā Aglonas baznīca iesvētīta 1751. gadā.
Katoļu baznīcā pastāv sena svētceļojumu tradīcija. Svētceļojums vienmēr ved uz kādu svētvietu, un tā laikā gājējs simboliski atstāj savas mājas, tuviniekus, ikdienas rūpes, lai kopā ar citiem svētceļniekiem varētu šo laiku veltīt Dieva atklāšanai.
Aglonas baznīcā novietota Aglonas Dievmātes Brīnumdares svētbilde. Saglabājušās liecības, ka pie svētbildes un Aglonas baznīcā ne reizi vien esot notikuši brīnumi. 1980. gadā Romas pāvests Jānis Pāvils II katedrālei piešķīra bazilikas titulu. 1990. gadā tās teritorijā apglabāts pirmais Latvijas kardināls Juliāns Vaivods.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Mālu ielā 30, LV-1058
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 26.07.1997