Tomass slīcina Latviju

Ciklons Tomass Latvijā aiz sevis atstāja applūdušas mājas, milzu peļķes uz ielām, ūdenī mirkstošus laukus. Sinoptiķi gan prognozē, ka, ciklonam aizejot, arī šodien vēl daudzviet Latvijā līs, taču nokrišņi vairs nebūs tik intensīvi kā vakar. Šonakt laika apstākļus sāks noteikt augsta spiediena atzars, tādēļ debesis skaidrosies un nokrišņi mitēsies.

Saskaņā ar Global Forecast System prognozi ceturtdien un piektdien valsts austrumu daļā atkal iespējams spēcīgs lietus.

Applūst mājas un raža

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs visā Latvijā vakar bija izsludinājis oranžo brīdinājumu par ļoti stipru lietu, brīdinot par zemāko vietu applūšanu, iespējamu ceļu izskalošanu un applūšanu.

Gulbenē lietus sāka smidzināt jau svētdienas vakarā. Pirmdienas rītā atsevišķas mājas, dārzi un iebraucamie ceļi pie mājām mirka ūdenī. «Tik lielus plūdus, ka ūdens pat smeļas iekšā pa durvīm, redzējusi nebiju,» Neatkarīgajai atklāj gulbeniete Māra. Līdzīga situācija vakar bija daudzviet Latvijā. Visnopietnākā situācija bija novados, kurus lietus mērcēja jau iepriekšējās nedēļās, un šobrīd zeme vairs nespēj uzsūkt ūdeni. Daudzviet applūduši arī pagrabi ar visiem ziemas krājumiem. Zemnieki savukārt sūdzas par ražu, ko lietavu dēļ nespēj novākt.

Rīgā ūdens uz ielām un slimnīcā

Vakar Rīgā lija visu dienu un lielo peļķu dēļ veidojās sastrēgumi. Kavējās gan sabiedriskais transports, gan arī mašīnu plūsma bija lēnāka. Savukārt kājāmgājēji sirdījās uz neuzmanīgiem šoferiem, kuri, iebraucot peļķē, no galvas līdz kājām apšļāca zem lietussargiem ejošos.

Lai mazinātu plūdus Rīgas ielās, jau no paša rīta uz kritiskākajām vietām devās 11 specializētās mašīnas, kas ar sūkņiem atsūknēja ūdeni un pārbaudīja, vai nav aizdambējusies lietus kanalizācija. Rīgai prognozētais nokrišņu daudzums – 20 milimetru – jau bija nolijis priekšpusdienā, un, turpinot līt, visticamāk, dienas beigās jau bija pārsniegti 45 milimetri.

«Spēcīgā lietus dēļ lietusūdeņu kolektori ne visās vietās spēja uzņemt lielo ūdens daudzumu, un Rīgā ir vietas, kur vispār nav šādu kolektoru. Līdz ar to ielas vietām applūda. Šādas vietas bija gan Bolderājā, gan Čiekurkalnā, gan Ganību dambī, kur stiprās lietavās arī iepriekš ir bijušas problēmas. Taču šoreiz milzīgas peļķes veidojās vietās, kur agrāk tās nekad nav bijušas. Mūsu 11 specializētās mašīnas ūdens atsūknēšanai strādāja jau no agra rīta, dažās vietās pat divas uzreiz, lai pēc iespējas ātrāk novērstu problēmas,» Neatkarīgajai stāstīja Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Una AhunaOzola.

Spēcīgo lietavu laikā parādījušās sūces Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa jumta logos, ziņo LETA. Sūces izveidojušās jaunā korpusa foajē. To rezultātā lietus no aptuveni četru stāvu augstuma pilēja uz grīdas.

Upes iziet no krastiem

Hidrologi brīdināja, ka pēdējo lietavu dēļ ūdens līmenis vispirms paaugstināsies mazajās, vēlāk arī vidējās un lielajās upēs. Sešu stundu laikā (no plkst. 9 līdz 15) visvairāk ūdens līmenis palielinājās Ventā pie Vārdavas – par 48 centimetriem; Ošā, Pededzē, Rēzeknes upē – par 19 līdz 33 centimetriem; Tirzā, Palsā, Vaidavā, Amatā par astoņiem līdz 29 centimetriem; Ogrē, Lielajā Juglā – par četriem līdz 15, Lielupes pietekās – par vienu līdz 20 centimetriem. Hidrologi prognozē, ka ūdens līmenis turpinās paaugstināties Vidzemes, Latgales un Zemgales upēs, kā arī Kurzemes dienvidu daļas upēs un arī Ventā.

Par spīti spēcīgajām lietavām, valsts ceļi visā Latvijā vakar bija izbraucami, Neatkarīgo informēja Latvijas valsts ceļu komunikācijas daļas vadītāja Anna Kononova. Turklāt vakar izdevās atjaunot satiksmi divos ceļu posmos, kas bija slēgti jau iepriekš lietavu dēļ. Vakar atsākās satiksme uz reģionālā autoceļa Krāslava–Preiļi–Madona (P62) slēgtajā remontposmā Krustpils novada Atašienes pagastā, kur pie Kvītaines iepriekšējo lietavu rezultātā pārplūda Neretas upīte un arī ceļa remontdarbi tika pārtraukti. Tāpat satiksmei tika atvērts iepriekš lietavās pārplūdušais valsts vietējais autoceļš Livzinīki–Krīvu Stiglova, kas bija pārplūdis 2,6 kilometru garumā Mežvidu pagastā.

Zaudējumi būs mērāmi miljonos

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) sadarbībā ar Finanšu ministriju līdz 29. septembrim jāsagatavo un jāiesniedz Ministru kabinetam aprēķini par finanšu līdzekļiem, kas būtu nepieciešami, lai segtu infrastruktūras atjaunošanu plūdu skartajās teritorijās. Lai savlaicīgi aprēķinātu vajadzīgā finansējuma apmērus, informāciju par pašvaldību infrastruktūras objektiem nodarītajiem zaudējumiem VARAM pašvaldībām lūgusi sagatavot līdz 20. septembrim, savukārt aprēķinus par privāto mājokļu atjaunošanu un pašvaldību sniegto atbalstu iedzīvotājiem – līdz 2. oktobrim. Ministrija lēš, ka pagaidām nodarīto zaudējumu apmērs viņu pārziņā esošajās jomās varētu būt 4,7 miljoni, taču summa vēl tiek precizēta. 28. septembrī notiks Koordinācijas padome, kur tiks lemts par zaudējumu apmēriem.

ES pārbauda gatavību plūdiem

Eiropas Revīzijas palāta sākusi pārbaudīt, vai plūdu novēršana, pretplūdu aizsardzība un sagatavotība plūdu gadījumiem Eiropas Savienībā balstās uz pamatotu analīzi un varētu būt efektīva. Tas, ka ekspertu vizītes laikā Latvijai pāri vēlās ciklons Tomass, kā dēļ pārplūda daudzas teritorijas, ir sagadīšanās. Šī pārbaude jau iepriekš bija ieplānota. Eiropas Savienības 2007. gada Plūdu direktīva nosaka, ka dalībvalstīm ir jāizvērtē plūdu risks attiecībā uz visām upēm un piekrastes teritorijām; jāsagatavo plūdu magnitūdas kartes un jāizvērtē cilvēku apdraudējums attiecīgajās teritorijās; jāsagatavo plūdu riska pārvaldības plāni; jāveic pienācīgi un saskaņoti plūdu riska mazināšanas pasākumi; jākoordinē savas plūdu riska pārvaldības darbības kopīgos upju baseinos un jāatturas no pasākumiem, kas varētu palielināt plūdu risku kaimiņvalstīs. Tieši šos aspektus vērtē Eiropas Revīzijas palāta. Tiesa, ar secinājumiem varēsim iepazīties vien 2018. gada beigās.