Rīga 19°C, skaidrs, bez nokrišņiem, A vējš 4m/s
Piektdiena, 2024. gada 03. maijs 10:25
Vārda dienas: Gints, Uvis
Uz Latvijas ceļiem pilnvērtīgi sākuši darboties 12 jauniepirktie pārvietojamie fotoradari. Arī stacionāro radaru karte kļūst blīvāka. Tāpēc gāzes pedālis jālieto ar lielāku piesardzību.
Valsts policija jau augusta beigās ziņoja, ka saņēmusi pirmo fotoradaru partiju, taču tagad aparatūra beidzot nonākusi uz ceļiem un sākta ātrumpārkāpēju pāraudzināšana. Tas gan attiecas tikai uz vidēji turīgām personām, jo bagāti autovadītāji samaksā naudas sodu radara konstatētā ātrumpārkāpuma apmērā un brauc tālāk. Pilnā apjomā Administratīvo pārkāpumu kodeksa bardzība tiek vērsta tikai pret tiem šoferiem, kuru pārkāpumu konstatējusi Ceļu policija. Ilustrācijai izmantojams basketbolista Kristapa Porziņģa gadījums. Kā vēstī dzeltenā prese, sportists pirms nedēļas pieķerts braucam ar ātrumu 170 kilometru stundā – ārpus apdzīvotas vietas. Tātad atļautais braukšanas ātrums tika pārsniegts par 80 kilometriem stundā, par ko pienākas naudassods līdz 480 eiro, tiesību atņemšana uz sešiem mēnešiem, kā arī pieci soda punkti. Porziņģi apturēja policija. Savukārt kādu citu pārgalvīgu šoferi ar līdzīgu ātrumpārkāpumu uz Vidzemes šosejas brīvdienās fiksēja fotoradars. Vietā, kur atļauts braukt ar
70 kilometriem stundā – gājēju pārejas tuvumā, viņš nesās ar 153 kilometriem, atļauto ātrumu pārsniedzot par vēl trim kilometriem vairāk nekā Porziņģis. Par šo ļoti rupjo pārkāpumu policija piemērojusi vien 360 eiro naudas sodu. Atšķirībā no Porziņģa šis lielceļu huligāns var braukāt tālāk bez šofera.
Tomēr nav šaubu, ka līdz ar fotoradaru parādīšanos lielākā skaitā ātruma ierobežojumu pārkāpšana kļūs ievērojami dārgāka izprieca. Valsts policija gan uzsver, ka budžeta papildināšana nav tās primārais mērķis. Svarīga ir satiksmes drošība. Tāpēc radari tiek izvietoti melno punktu tuvumā, vietās ar lielu satiksmes intensitāti un arī tur, kur iesaka iedzīvotāji. Policija izvērtējot arī sabiedrības ierosinājumus. Kaut arī pirms pārvietojamajiem radariem atšķirībā no stacionārajiem brīdinājuma zīmes netiek izvietotas, policijas mājaslapā publicēta pilna izvietojuma karte. Respektīvi, vietas, kur radari var tikt izvietoti. Policijas ieskatā arī iespēja uzzināt, kur radari var atrasties, darbojas preventīvi. Un tāpat paturēt visas iespējamās vietas atmiņā ir neiespējami – tādu ir vairāk nekā simt. Tiem vēl jāpieskaita pussimts stacionāro fotoradaru, par kuriem atbild Ceļu satiksmes drošības direkcija. Neloģiskā atbildības sadale ir vēsturiskas kļūmes rezultāts, jo Iekšlietu ministrijas pirmais mēģinājums ieviest elektronisku ātruma kontroli uz Latvijas ceļiem bija neveiksmīgs. Radaru uzstādīšana un apkalpošana tika nodota privātai firmai, kas netika galā ar uzdevumu. Satiksmes huligāni iekārtas demolēja, zemes īpašnieki neatvēlēja vietu radariem, un arī politiskā atbalsta nepopulārajam pasākumam nebija. Otrais fotoradaru ieviešanas piegājiens – šoreiz Satiksmes ministrijas izpildījumā – izrādījies krietni veiksmīgāks. Tikai trīs nodedzināti radari. Iekārtu skaits aug, līdz gada beigām būs kopumā 60 stacionāro radaru, bet nākamgad vēl 40. Melnajos punktos ātrumu šādi izdodas samazināt. Turklāt, lietojot dažādas ātruma kontroles metodes, tostarp netrafarētās automašīnas, agri vai vēlu arī bagātie huligāni iekulsies lielākās nepatikšanās un būs spiesti pārkvalificēties par pasažieriem. Gluži kā basketbolists Porziņģis.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Mālu ielā 30, LV-1058
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 26.07.1997