Pensionāri izdzīvo ar papildu darbiem

Nabadzības riska slieksnis ir 318 eiro pēc Centrālās statistikas pārvaldes 2015. gada datiem. 317 089 pensionāru Latvijā dzīvo ar pensiju, kas ir mazāka par 310 eiro mēnesī. Tie ir 70% no visiem pensionāriem. Pēdējo gadu laikā nabadzības risks pensionāriem turpināja pieaugt un salīdzinājumā ar 2011. gadu palielinājies vairāk nekā divas reizes.

«Satieku bijušo darba kolēģi, ar ko ilgus gadus esam nostrādājušas rūpnīcā, jautāju viņai: kā klājas, uz kurieni dodies? Viņa man atbild: labāk neprasi. Es redzu, ka viņa aiziet uz labdarības virtuvi pēc zupiņas... Cilvēkam ir neērti. Visu mūžu esi strādājis, bet nopelnījis tikai zupiņai,» sarunā ar Neatkarīgo saka pensionāre Brigita Ripa. Viņa saņem 260 eiro pensiju un atzīstas: es nemirstu badā tikai tāpēc, ka meklēju jebkuru iespēju nopelnīt kādu eiro papildus pensijai. 70 procentiem Latvijas pensiju saņēmēju ikmēneša ienākumi ir zemāki par noteikto nabadzības riska slieksni, un, lai arī vidējā pensija kāpj, vienlaikus pieaug pavisam zemo pensiju saņēmēju skaits.

Brigitas kundzes darba stāžs ir 42 gadi, lielākā daļa no tiem nostrādāti padomju laikā rūpnīcā Radiotehnika, taču vairāki gadi nostrādāti arī pēc 1996. gada, kad stājās spēkā jaunais pensiju likums. «Kad pensionējos, pirmā pensija bija 60 latu, tagad – 264 eiro. Vai tā ir laba pensija par 42 nostrādātiem darba gadiem? Par to varam gan padiskutēt, gan pasmieties, gan rūgti nopūsties,» saka Brigita Ripa, «patiešām nezinu, kā būtu, ja es būtu spiesta iztikt tikai ar pensiju.

Kad bija dzīvs mans vīrs, izdzīvošana bija vieglāka, jo diviem, īpaši senioriem, ir vieglākas vecumdienas, bet tagad es cenšos piestrādāt, lai nopelnītu klāt kādu eiro pensijai.» Līdzīgi kā Brigitas kundze rīkojas arī citi pensionāri – strādā par dežurantiem, pieskata citu bērnus vai auklē savus mazbērnus, ja ir dārziņš, izaudzē kādu puķīti un pārdod. «Nereti mani aizskar komentāri radio raidījumā Krustpunktā, kur cilvēki saka: ko tie pensionāri sūdzas, neviens taču badu no viņiem nemirst! Jā, es badā nemirstu, bet vai tiešām pensionārs, kurš godīgi strādājis visu mūžu, vecumdienās ir nopelnījis tikai tādu dzīvi, lai nenomirtu badā? Vai tikai tādu dzīvi, kurā tev kā vecam cilvēkam ir tiesības tikai uz vienu apģērba gabalu un vienām kurpēm? Ja jaunu kleitu, tad tikai vislētāko? Nekad neaiziet uz teātri vai koncertu?» jautā seniore.

«Dzirdam arī, ka politiķi un ierēdņi saka: ir dzīvokļa pabalsti, ir zupas virtuves, taču tam cilvēkam ir pazemojoši stāvēt rindā un lūgt ēdienu. Protams, zupas virtuvi var uztvert kā sociālo komunikāciju – satikties ar citiem tādiem pašiem, parunāt un paēst pusdienas kopā zupas virtuvē, vai ne?» sarunā ar kundzi iezogas ironiska nots. Seniore atzīst: pensiju apmēri, protams, ir dažādi, netrūkst pensionāru, kuriem pensijas ir vairākos simtos, taču šādu cilvēku skaits ir neliels. Kā pensionāram ar ienākumiem 200 līdz 300 eiro mēnesī izdzīvot? Ja ir iespējams, jāmeklē kāds darbiņš. Pateicīgi ir tie pensionāri, kuriem palīdz bērni un mazbērni. Vispirms samaksā par dzīvokli – komunālos maksājumus, nodokli. Pensionāri ļoti taupa – īpaši uz apģērbu, pārtiku un medicīnu.

«Pensionāri gaida atlaižu avīzes, skatās, kur nocenotas preces, arī pārtikai. Mans kaimiņš zina, kur nopirkt bāzē dārzeņus un augļus, kuri atzīti par nederīgiem veikalam, viņš atved mājās, un es savāru viņam zupu. Padalāmies,» saka Brigita Ripa. Sāpīgs jautājums senioriem ir ārsta pieejamība, zāles un īpaši – zobārsts. «Dzīve ir sarežģīta, taču jāteic, ka daudz kas atkarīgs no mūsu uztveres. Es eju vingrot uz dienas centru senioriem, dejoju, esmu apguvusi datoru, nedzīvoju vientuļi, kustos,» smejas Brigitas kundze. Viņa piedalījusies arī Latvijas Pensionāru federācijas mītiņā un parakstījusies par prasībām valdībai un Saeimai. Viena no lietām, kas uztrauc un nešķiet saprātīga – ienākuma nodoklis pensijām. «Es gadā samaksāju 80 eiro nodokli, lai gan mana pensija ir tālu no vidējās,» Brigitas kundze ir neizpratnē. Pēc šā rudens indeksācijas nodoklis būs vēl lielāks.

Oktobra indeksācijā pensijas vidēji pieaugs par astoņiem līdz 15 eiro – atkarībā no tā, cik liels ir pensijas apmērs. Statistiķi aprēķinājuši, ka nabadzības riska slieksnis ir 318 eiro (visticamāk, šogad ir jau lielāks), un, pēc Neatkarīgās aprēķiniem, 317 089 pensionāri Latvijā dzīvo ar pensiju, kas ir mazāka par 310 eiro mēnesī. Tie ir 70 procenti no visiem pensionāriem. Pēdējo gadu laikā nabadzības risks pensionāriem turpināja pieaugt un salīdzinājumā ar 2011. gadu palielinājies vairāk nekā divas reizes. Pensijas zem 200 eiro saņem 12 procenti pensionāru, bet robežās no 200 līdz 300 – 53 procenti. Šāgada indeksācijā ņem vērā inflācijas pieaugumu un 50 procentu no apdrošināšanas algas pieauguma koeficienta, savukārt nākamgad pensiju indeksācijā sola ņemt vērā darba stāžu.

***

2017. GADA PENSIJU INDEKS ĀCIJAS PIEMĒRI

(Aprēķinos nav piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis.)

Pensija 200 eiro

PĒC PENSIJU INDEKSĀCIJAS 208,78

indeksējamā daļa 200

indeksācija 8,78

neindeksējamā daļa -

*

Pensija 300 eiro

PĒC PENSIJU INDEKSĀCIJAS 313,17

indeksējamā daļa 300

indeksācija 13,17

neindeksējamā daļa -

*

Pensija 390 eiro

PĒC PENSIJU INDEKSĀCIJAS 405,32

indeksējamā daļa 390

indeksācija 15,32

neindeksējamā daļa 41

*

Pensija politiski represētai personai 390 eiro

PĒC PENSIJU INDEKSĀCIJAS 407,12

indeksējamā daļa 390

indeksācija 17,12

neindeksējamā daļa -

Avots: Saeima

Nosacījumi

Indeksācija attiecas uz pensijas daļu līdz 349 eiro (šis iedobežojums nav spēkā politiski represētajiem, I grupas invalīdiem un ČAES seku likvidēšanas dalībniekiem

Pensiju indeksē, neskaitot piemaksu par uzkrāto darba stāžu

No indeksētās pensijas var tikt ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis (ar nodokli 2017. gadā neapliek pensijas daļu līdz 235 eiro).

***

Nabadzības riska slieksnis ir 318 eiro - pēc Centrālās statistikas pārvaldes 2015. gada datiem

70% 317 089 pensionāru Latvijā dzīvo ar pensiju, kas ir mazāka par 310 eiro mēnesī.

Tie ir 70% no visiem pensionāriem

Pēdējo gadu laikā nabadzības risks pensionāriem turpināja pieaugt un salīdzinājumā ar 2011. gadu palielinājies vairāk nekā divas reizes