Prezidentu pēcnāves jautājums

Gaidot valsts simtgadi, tiek plānoti un rīkoti dažādi pasākumi. Droši vien pie Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes atdusas vietas Meža kapos tiks teiktas svinīgas runas un guls ziedi. Turpat blakus Jānim Čakstem ir otrā Valsts prezidenta Gustava Zemgala un viņa sievas Emīlijas kapavieta un atdusas arī trešais Valsts prezidents Alberts Kviesis. Vai Latvijas simtgadē atcerēsies arī viņus?

Prezidentu kapavietas kopj Rīgas pašvaldība. J. Čakstes memoriāla un apkārtnes sakopšanai pievērsta lielāka uzmanība un ieguldīts vairāk Rīgas pašvaldības līdzekļu, bet A. Kvieša un G. Zemgala kapiņi ir mazāk ievēroti. Meža kapu sētnieks tos apkopj latviskās kapu tradīcijas pieklājības robežās – nogrābj lapas, noņem vecos ziedus, apravē, bet ne vairāk. Varbūt pieminekļi būtu jāatjauno, varbūt kapavietas vajadzētu iekopt citādi. Bet kurš pateiks, kā? Un kam tas būtu jādara? Līdz šim Rīgas dome prāvus līdzekļus ieguldījusi Čakstes kapavietā. Starp citu, likums Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu nosaka, ka Valsts prezidenta un personas, kura ieņēma Valsts prezidenta amatu, apbedīšanas un kapa uzturēšanas izdevumus sedz valsts. Bet nesen Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas sēdē izskanēja informācija, ka pašvaldība nākamā gada budžetā paredzēs līdzekļus Čakstes pieminekļa un alejas sakopšanai, kā arī varētu sakārtot ceļu, kas ved uz Latvijas valsts pirmā prezidenta atdusas vietu.

Tāpat kā līdz šim nav bijušas diskusijas par to, kam vajadzētu kopt un uzturēt Latvijas Kultūras kanonā iekļauto dižgaru atdusas vietas, arī par mirušajiem valsts prezidentiem šobrīd gādā Rīgas dome, lai gan viņi ir bijuši Latvijas, nevis Rīgas prezidenti. Vien tā sagadījies, ka visi trīs atdusas Pirmajos Meža kapos Rīgā. Latvijas Kultūras kanonā valsts prezidentu kapa vietas nav iekļautas – tas ir jautājums no citas operas. Bet līdzīgi kā Kultūras kanonā iekļauto dižgaru atdusas vietu kopšanas un uzturēšanas finansēšana nav centralizēta, proti, no valsts vai kādas konkrētas ministrijas budžeta, arī valsts prezidentu atdusas vietas atrodas bezsvara stāvoklī. Neviens no viņiem nav bijis un nebūs mūžīgs – agrāk vai vēlāk kapavietas jautājums kļūs aktuāls.

Jau minētajā likumā nav pateikts, ka valstij būtu pienākums nodrošināt kapa vietu. Valsts līmenī nenotiek diskusijas par to, vai tieši Pirmajos Meža kapos vajadzētu ierīkot politiķu panteonu, atstājot to sabiedrības ziņā. Ironiski – tautai prezidentu vēlēt neatļauj, bet diskutēt par prezidentu atdusas vietu tā drīkst. Ja jau tur atdusas trīs valsts prezidenti, tad varbūt vieta jāierāda visiem? Taču izčākstēja diskusija, kas izraisījās pēc informācijas par eksprezidentes Vairas Vīķes Freibergas interesi par septiņvietīgu mūža māju Pirmajos Meža kapos.

Savulaik pirmajam Valsts prezidentam Jānim Čakstem tauta saziedoja 40 000 latu pieminekļa izveidei Pirmajos Meža kapos. Pirms deviņiem gadiem Rīgas dome restaurēja Čakstes pieminekli Pirmajos Meža kapos. Tika veikta obeliska, bareljefu un kapavietu ietverošā granīta pusloka sienas virsmu tīrīšana un šuvju atjaunošana, demontēti granīta pakāpieni un atsegtas terašu sienas. Pēc tam tika izbūvēti jauni pamati un nostiprināti visi granīta pakāpieni, kā arī tika aizpildīti terašu sienās atklātie tukšumi un no jauna aizpildītas šuves. Restaurācijas laikā augšējās terases centrālajā daļā no granīta izveidots ziedu altāris. Ir atjaunots granīta šķembu iesegums, zāliens, kā arī sakārtots ansambļa priekšlaukums.