Godmaņa lieta atsedz čekas maisu izpētes problēmu

Valsts drošības komitejas izpētes darbā svarīgs ir katrs dokuments, kurā parādās kāds no čekas štata darbiniekiem vai cita ar čeku saistīta informācija. Taču VDK izpētes komisijas darbu kavē tas, ka tiesu arhīva turēšanas kārtība normatīvajos aktos atrunāta tikai vispārīgi, ļaujot katrai tiesai pietiekami plašu telpu interpretācijai.

Sabiedrības uzmanību šonedēļ piesaistīja VDK izpētes centra vadītāja Kārļa Kangera paziņojums, ka Jūrmalas tiesā vairs nav atrodama lieta, kurā tālajā 1998. gadā tika izvērtēta ministru padomes priekšsēdētāja Ivara Godmaņa iespējamā sadarbība ar čeku.

Tā dēļ, ka publiskajā telpā nonāca informācija par iespējamo sadarbību, I. Godmanis gandrīz atsauca savu kandidatūru uz 7. Saeimas vēlēšanām, taču viņa tolaik pārstāvētais Latvijas ceļš viņu no šāda soļa atturēja.

Tikai pāris nedēļas pirms vēlēšanām Jūrmalas pilsētas tiesa (tagad Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nams) atzina – par spīti tam, ka I. Godmanim VDK patiešām bijusi uzskaites kartīte ar segvārdu Pugulis, nav pierādījumu, ka viņš «būtu izteicis vēlēšanos sadarboties ar VDK, būtu sadarbojies ar šo dienestu un apzinājies šādu sadarbības faktu».

I. Godmanis pat solīja iesūdzēt tiesā bijušo VDK virsnieku Dmitriju Meļņičuku par šādas uzskaites kartītes noformēšanu, bet D. Meļņičuks savukārt noliedza, ka būtu savervējis I. Godmani, un nevarēja atcerēties, kādēļ reģistrējis viņu VDK aģentu kartotēkā.

Šie gandrīz 20 gadu senie notikumi VDK pētnieku uzmanības lokā atgriezās pēc tam, kad laikrakstā Latvijas Avīze tika konfrontēti komisijas ekspertu un I. Godmaņa viedokļi. Proti, komisijas eksperts Linards Muciņš pauda nepārprotamu viedokli, ka I. Godmanis bijis čekas aģents, savukārt bijušais premjers kategoriski atteicās sniegt šajā lietā komentārus, norādot, ka tiesa jau sen atzinusi, ka viņš nav sadarbojies ar VDK. Komisijas ekspertus šī situācija pamudināja veikt papildu izpēti, taču iecere atdūrās pret faktu, ka tiesa, sīkākus paskaidrojumus nesniedzot, paziņojusi, ka šīs lietas materiāli vairs nav tās arhīvā. Neesot arī informācijas, ka tā būtu nodota Latvijas Nacionālajam arhīvam.

Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāja Inese Siliņeviča, kuras pakļautībā ir arī Jūrmalas tiesu nams, aizņemtības dēļ ceturtdien līdz avīzes nodošanai tipogrāfijā nepaspēja sniegt atbildes uz to, kā tiesā organizēta tiesu arhīva uzturēšana – cik ilgi lietas arhīvā tiek glabātas un pēc kādiem kritērijiem tās tiek vērtētas pirms iznīcināšanas vai nodošanas Latvijas Nacionālajā arhīvā.

Taču Tieslietu ministrijas sabiedrisko attiecību speciālistes Lanas Ivulānes sniegtā informācija vedina domāt, ka tiesām nav stingri noteikti lietu uzglabāšanas termiņi vai pazīmes, kas liecina, ka lieta obligāti jānodod nacionālajā arhīvā glabāšanai uz nenoteiktu laiku. «Konkrēti dokumentu glabāšanas termiņi tiek noteikti iestādes nomenklatūrā, kā arī paraugnomenklatūrā, kuru var izstrādāt ministrija vai cita nozares vadošā institūcija institūcijām vai to grupām, kurām ir līdzīgs darbības raksturs un dokumentu sastāvs,» skaidro L. Ivulāne.

Arī K. Kangeris Neatkarīgajai apliecināja, ka, strādājot ar tiesu materiāliem, viņš secinājis, ka tiesām nav vienota, saistoša reglamenta darbam ar arhīvu. Tādēļ ar čeku saistītas lietas nereti tiek pielīdzinātas krimināllietām, kuras vismaz dažās tiesās iznīcina desmit gadus pēc sprieduma stāšanās spēkā.

Pētnieks uzsver, ka šāda attieksme pret lietām, kas saistītas ar VDK, ir nepiedodama, jo tajās bieži parādās čekas štata darbinieku vārdi, kas tālākai VDK izpētei ir ļoti svarīgi. Tādēļ VDK zinātniskās izpētes komisija aicinājusi izstrādāt normatīvo aktu, kas visām tiesām uzliktu par pienākumu šādas lietas nodot nacionālajā arhīvā, nevis pēc uzglabāšanas termiņa beigām iznīcināt.

Jāatzīst gan, ka Arhīvu likums tiesu darbiniekiem jau tagad dod iespēju izvērtēt lietas pirms izmeklēšanas un nodot tās nacionālajā arhīvā. Ar iniciatīvu apveltītam tiesu arhivāram noderētu Arhīvu likuma astotais pants, kas, izvērtējot dokumenta ietekmi uz valsts politikas veidošanu, tā vēsturisko un sabiedrisko nozīmi vai dokumenta atainotā notikuma vai fakta īpašo nozīmi un citus faktorus, palīdz noteikt dokumenta arhīvisko vērtību. Pieņemot, ka Latvijas neatkarības atgūšanā nozīmīgu lomu spēlējoša politiķa saiknes ar čeku izvērtēšana varētu atbilst vismaz vienam no šiem kritērijiem, arhivārs ar tīru sirdsapziņu varēt šo lietu nodot Latvijas Nacionālajam arhīvam.

VDK zinātniskās izpētes komisijas pārstāvji jau vērsušies pie ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera un premjera Māra Kučinska, lai tie palīdz noskaidrot, kur pazudusi I. Godmaņa lieta, un aicina ar šo informāciju iepazīstināt arī komisiju.