Latvijas olas Eiropas cenu gūstā

Tuvojoties svētkiem, jārēķinās, ka šogad virkne pārtikas produktu veikalos maksā dārgāk nekā pērn.

To vidū ir ne tikai sviests, bet arī olas, kuru cena mēneša laikā kāpusi par 9,3 procentiem. Olu ražotāji un tirgotāji aizbildinās ar situāciju pasaules tirgū, lai gan Latvija olas vairāk eksportē nekā importē.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka gada laikā olas sadārdzinājušās par 13,8 procentiem, bet, salīdzinot ar 2000. gadu, pat par 104 procentiem, tas ir, septiņu gadu laikā cenas kāpušas aptuveni divas reizes.

Maxima Latvija komunikācijas speciāliste Zane Udrase olu sadārdzināšanos Neatkarīgajai skaidro ar kopējo situāciju tirgū, «jo visā Eiropā ir vērojams olu cenu kāpums».

Arī Rimi Latvija sabiedrisko attiecību vadītāja Dace Preisa olu cenu kāpumu saista ar notikumiem ārpus Latvijas. «Cenu veidošanos nosaka vairāki faktori, un šobrīd visā tirgū jūtams olu cenu pieaugums. Iemesls tam ir deficīts, kas radies Eiropā izkauto putnu fermu dēļ, kur tika konstatēta aizliegto vielu Fipronil lietošana,» uzsver D. Preisa.

Saindēto olu skandāls aizsākās Nīderlandē un skāra vismaz 45 valstis, nelielā apjomā – arī Latviju. Šovasar 27 vistu fermās Nīderlandē tika atklāts fipronils – cilvēka veselībai bīstams insekticīds, ko izmanto blusu un ērču apkarošanai. Šo insekticīdu aizliegts izmantot lauksaimniecībā, ja galaprodukts paredzēts cilvēkiem lietošanai pārtikā, jo tas var izraisīt nieru, aknu un vairogdziedzera darbības traucējumus cilvēkiem.

Toreiz daudzās valstīs no veikaliem izņēma miljoniem olu, bet Latvijas patērētājus Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) mierināja, ka Latvijā nav nonākusi neviena no šīm saindēto olu partijām. Tomēr septembra sākumā PVD rīcībā nonāca informācija no Eiropas Komisijas (EK) Ātrās brīdināšanas sistēmas, ka no Latvijā nonākušajiem 143 kilogramiem Vācijas izcelsmes olu produktu ar fipronilu piesārņoti bijuši 32 kg – olu masa omletei. Produkta neizlietotais atlikums – 7 kilogrami – no tirgus tika atsaukts. Pārējie 25 kilogrami, visticamāk, jau bija likti lietā kādā sabiedriskās ēdināšanas iestādē.

 «Testēšanas pārskati liecināja, ka atrastais fipronila daudzums jēlproduktā – olu masā – ir teju 50 reižu mazāks nekā daudzums, kura gadījumā var iestāties nopietns risks cilvēka veselībai. Turklāt gatavā produktā, pievienojot citas sastāvdaļas, piemēram, pienu, fipronila koncentrācija tiek atšķaidīta. Neraugoties uz to, Pārtikas un veterinārais dienests uzsāka pārbaudes – noskaidroja olu produktu saņēmēju, uzņēmumus, kam produkti tālāk piegādāti. Tika uzsākta produktu partijas atlikumu izplatīšanas apturēšana,» skaidroja PVD.

Līdztekus masveida olu izņemšanai no tirdzniecības vairākās valstīs daļai putnkopības uzņēmumu Eiropā nācās likvidēt savus putnu ganāmpulkus, nokaujot vairākus miljonus dējējvistu. Tas savukārt, iespējams, radīja olu deficītu un tam sekojošu cenu kāpumu, ko tagad izjūt arī pircēji Latvijā, lai gan Latvija nav atkarīga no olu importa. Latvijas putnkopības uzņēmumos iegūst vairāk olu, nekā ir iekšējais patēriņš, un daļu no iegūtām olām var eksportēt.

***

Olu cenu izmaiņas gada laikā Latvijā

(eiro/10 gab)

2016. gada novembris 1,53

2016. gada decembris 1,49

2017. gada janvāris 1,56

2017. gada februāris 1,55

2017. gada marts 1,57

2017. gada aprīlis 1,60

2017. gada maijs 1,57

2017. gada jūnijs 1,62

2017. gada jūlijs 1,59

2017. gada augusts 1,59

2017. gada septembris 1,58

2017. gada oktobris 1,59

2017. gada novembris 1,74

Avots: CSP, ZM, Neatkarīgā