Valdības darba rezultāti vēl jāgaida

Enerģiska un apņēmības pilna, reizēm politiski neizlēmīga, bet par darba rezultātiem joprojām pāragri spriest. Šādi pēc divu gadu darba premjerministra Māra Kučinska valdību vērtē eksperti.

Divi gadi, kopš darbu sāka M. Kučinska veidotā valdība, apritēs svētdien, 11. februārī. Vērtējot valdības pirmo darba gadu, eksperti bija atturīgi, vien uzteica, ka jaunais Ministru kabinets ir atvērtāks sarunām ar sociālajiem partneriem, un ar cerībām lūkojas nākotnē, kad vajadzētu parādīties vismaz nojaušamiem iesākto reformu augļiem.

Trīs nozīmīgas reformas

Arī pēc divu gadu darba situācija ir līdzīga – ar nepacietību tiek gaidīts, kā tad īsti dzīvi ietekmēs nule spēkā stājušās izmaiņas nodokļu sistēmā un reformas izglītības un veselības aprūpes sistēmā.

Tā Latvijas Ārstniecības un aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītāja Daina Brūvele atzīst, ka aizsāktās reformas iecere ir pozitīva, un uzteic M. Kučinska valdību, ka tā beidzot pieķērusies veselības aprūpes sistēmai, taču pagaidām pietrūkst informācijas, lai izvērtētu, vai tā tiešām darbojas, kā solīts.

«Šis ir tas laiks, kad jāgaida, jāskatās. Ir vietas un personāls, kas darba samaksas pieaugumu jūt agrāk, bet citi nedaudz vēlāk. Speciālisti to izjutīs pirmie, bet sekundārās ir medicīnas māsas. Un viņu ir visvairāk,» rūpi par māsu labklājību uzsver D. Brūvele, kas atgādina, ka zemās atlīdzības dēļ Latvijas medicīnā trūkst māsu, bez kurām slimnīcu darbs nav iedomājams.

Pragmatiskāka pieeja

To, ka atšķirībā no iepriekšējām valdībām M. Kučinska vadībā uzlabojies komandas darbs, uzsver Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) padomes locekle Ināra Šure. «Ir labāks komandas darbs, ir pozitīvāka un pragmatiskāka pieeja, ļoti analītiska un konstruktīva,» saka I. Šure un piebilst, ka daudz svarīgākās reformu nestās izmaiņas, visticamāk, būs redzamas un vērtējamas tikai gada otrajā pusē.

Taču ar komandas darbu vien nepietiek. Darba devēji un it īpaši I. Šures LDDK pārstāvētā Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija vēlētos, lai valdība pragmatiskāk vērtētu nozarē sasāpējušo darbaspēka jautājumu.

«Mēs valdību gribam redzēt kā politisko atbalstu, jo pārtikas nozarē katastrofāli trūkst darbaspēka. Sezonāli. Tas ir jārisina ātrvilcienu ātrumā, jo investīcijas var pāriet uz citām valstīm, un mēs nespējam eksportam saražot tik, cik varētu eksportēt,» saka I. Šure un atgādina, ka 20% no valsts eksporta groza ir tieši pārtikas preces.

Citi agrāk, citi vēlāk sajutīs

Arī Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks uzskata, ka par valdības nozīmīgāko darbu – reformu – rezultātiem šobrīd ir pāragri spriest. Daži tos sajutīs agrāk, citi vēlāk. Taču viņš prognozē, ka mājsaimniecības nodokļu sistēmu reformu sajutīs agrāk un tām būs vairāk brīvo līdzekļu, kurus tērējot tiks sildīta jau tā ātri augošā ekonomika.

Līdz reformas ietekmes pilnvērtīgai sajušanai ilgāk būs jāgaida uzņēmējiem, un tiem reformu ietekme būs krietni sadrumstalotāka, jo dažas pozitīvās izmaiņas kompensēs lielāks birokrātiskais slogs

«Kopumā – viennozīmīgi aktivitāte dažādu reformu jomā gan objektīvu, gan, iespējams, subjektīvu iemeslu dēļ bijusi krietni lielāka nekā Laimdotas Straujumas valdībā. Kas no tā sanāks, vēl grūti teikt, visas reformas prasa laiku, bet ir krietni labāk nekā iepriekš, jo var runāt par konkrētākām lietām,» saka eksperts.

Ļoti ekonomistu priecē tas, ka M. Kučinskis, par spīti vēlēšanu gadam, apņēmies nebremzēt to reformu gaitu, kuras ne vienmēr pirmajā brīdī priecē sabiedrību. «Šo laiku, kad aug pasaules ekonomika un ir labi ienākumi, mēs nedrīkstam laist garām. Šis ir laiks, kad varam izdarīt savu mājasdarbu un nākamajā krīzē būt spēcīgāki. Taču šajos straujas izaugsmes gados mēs turpinām veidot budžeta deficītu,» aicinot M. Kučinski padomāt vismaz par bezdeficīta budžetu, pirms pienākusi ekonomikas cikliskuma noteiktā neizbēgamā nākamā ekonomikas krīze, saka M. Kazāks.

Premjera apņēmību vēlēšanu gadā nebremzēt reformas uzslavē arī politologs Filips Rajevskis. «Trīs smagas reformas – nodokļu, kas pieņemta parlamentā, izglītības reforma, kas lielā mērā iedarbināta, un veselības, kas ir sākuma posmā. Pieķerties šādām trim lietām laikā, kad tavā termiņā iekrīt pašvaldību un Saeimas vēlēšanas ar gada starplaiku, – tas ir cepuri nost!» saka politologs.

***

Viedoklis

Filips RAJEVSKIS, politologs:

– Māris Kučinskis sabiedrības acīs no mierīga, varbūt nedaudz pelēcīga politiķa kļuvis par diezgan spēcīgu premjeru, kurš elektorālā cikla sarežģītā periodā spējis izdarīt negaidīti daudz. Man šķiet, neviens negaidīja tādus rezultātus. Taču viņa situācijā nedrīkst gulēt uz lauriem. Vēlēšanas nāk, un varas partijas ļoti ātri no mīlamām kļūst par nemīlamām. Izaicinājumi nākamajiem deviņiem mēnešiem ir milzīgi.