Rīga 10°C, apmācies, bez nokrišņiem, DA vējš 3m/s
Piektdiena, 2024. gada 29. marts 02:46
Vārda dienas: Agija, Aldonis
ABLV Bank (ABLV) īpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis izmantos Latvijas likumos dotās iespējas pašiem iecelt un uzraudzīt bankas likvidatoru, uzkraujot sev pilnu atbildību par norēķināšanos ar cilvēkiem, kuri uzticējuši bankai savu naudu.
«Es apsolu, ka arī turpmāk ar vislielāko rūpību uzraudzīšu visu, kas attiecas uz likvidatora darbu, lai mēs godpilni un ar cieņu norēķinātos ar visiem klientiem, kreditoriem un bankas darbiniekiem,» par savu lēmumu vakar teica bankas padomes priekšsēdētājs Oļegs Fiļs. «Tā bija vienīgā pareizā izeja, lai aizsargātu bankas klientus un cilvēcīgi sakārtotu attiecības ar darbiniekiem,» turpināja valdes priekšsēdētājs E. Bernis. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un viņa sievai Nikai kopā tieši vai pastarpināti pieder 87% no bankas kapitāla. Ar to pietiek, lai akcionāru sapulcē pieņemtu jebkādu viņu izvēlētu lēmumu, bet nav ziņu par bankas mazākumakcionāru neapmierinātību par uzņēmuma kapitāla kontrolpaketes turētāju rīcību.
Informācija par ABLV akcionāru lēmumu pašiem likvidēt banku parādījās aizvakar, bet lēmuma noformēšana prasa laiku, un lēmums prasa saskaņošanu Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK). Vakar pēcpusdienā tā izplatīja paziņojumu, ka «nekavējoties sāks vērtēt bankas pašlikvidācijas projektu», tiklīdz tā būs oficiāli saņēmusi ABLV Bank akcionāru sapulces lēmumu un bankas iesnieguma projektu par pašlikvidāciju.
Procedūra dod likvidatoriem piecas dienas laika likvidācijas plāna iesniegšanai FKTK un tai, savukārt, 30 dienas laika šī plāna izskatīšanai. Ja FKTK plānu apstiprinās, likvidatori pārņems bankas valdes pilnvaras, bet FKTK sagatavos lēmuma projektu Eiropas Centrālajai bankai (ECB) par kredītiestādei izsniegtās licences anulēšanu.
FKTK paziņojumā citēts komisijas priekšsēdētāja Pētera Putniņa solījums, ka «mēs lieki laiku nekavēsim. Tas ir saprotami, ka skaidrībai šādos jautājumos un šajā brīdī ir jābūt pēc iespējas ātri.»
Vislielāko interesi izraisa tas, kam tad bankas akcionāri nolēmuši uzticēt savas 25 gados izveidotās bankas likvidāciju. Tā būs triju personu grupa, kurā kā pirmais tika nosaukts zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Elvijs Vēbers un tālāk ABLV grupas uzņēmuma New Hanza Capital valdes priekšsēdētājs Andris Kovaļčuks un korporatīvo finanšu eksperts Arvīds Kostomārovs.
Par faktisko bankas likvidācijas sākumu jāuzskata vakardiena, kad, pēc bankas īpašnieku teiktā, tikuši apturēti būvdarbi bankas izlolotajā dižprojektā New Hanza. Aizvakar celtnieki tur vēl veica darbus, kas neizskatījās pēc būvkonstrukciju konservācijas līdz labākiem laikiem. Tikpat pamatoti var teikt arī tā, ka savu normālo darbību banka pabeidza jau 13. februārī, kad Finanšu ministrijas departaments – Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls (FinCEN) publicēja it kā tikai brīdinājumu, ka varētu apturēt ABLV veiktos darījumus ar ASV dolāriem. Pirmo reizi Neatkarīgajā šī ziņa parādījās 14. februāra publikācijā ABLV banku vaino par Ziemeļkorejas raķetēm. Ar to pietika, lai daudzi bankas darījumu partneri apturētu norēķinus ar ABLV bailēs, ka tad arī viņus vainos par sadarbību ar Ziemeļkoreju. Lietas būtība ir tā, ka tiešu norēķinu ar Ziemeļkorejas finanšu vai citām iestādēm nebija arī ABLV. Tāda vismaz ir bankas versija, kurai nav pamata neticēt. Strīds ir par to, vai bankai bija jāzina un vai tā vispār varēja zināt, ar ko darījumus veic tie, kas izmantojuši bankas pakalpojumus. ABLV īpašnieki teica, ka viens no viņu uzdevumiem bankas likvidatoriem būs pārliecināt FinCEN par tā publikācijas nepatiesumu, bet grūti iedomāties, ka FinCEN liksies zinis par likvidējamu uzņēmumu. Lai nu ar ko, bet ar bankas statusa atņemšanu ABLV nekavēsies ECB, kas kopš FinCEN publikācijas darīja visu, lai neļautu ABLV saglabāties bankas statusā.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Mālu ielā 30, LV-1058
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 26.07.1997