Alkohols dārgāks, budžets – biezāks

Pērkot alkoholiskos dzērienus, jārēķinās, ka šodien to cena var būt krietni augstāka nekā vakar. Iemesls – akcīzes nodokļa likmju kāpums, kas stājas spēkā šodien. Alkohola tirgotāji un ražotāji brīdina par potenciālo nelegālā tirgus uzplaukumu, kas var vitāli iespaidot Latvijas iedzīvotāju veselību un pat dzīvību. Savukārt likumdevējs ir pārliecināts, ka šos draudus atsvērs iespēja papildināt valsts budžetu šogad ar vismaz 16 miljoniem eiro.

Vislielākais cenu pieaugums gaidāms grādīgā alkohola (ap 40% grādu) dzērieniem – litra pudeles cena varētu paaugstināties par aptuveni 1,5 eiro. Vīna cena palielināsies par nepilniem 15 centiem uz vīna pudeli. Puslitra alus pudele sadārdzināsies par aptuveni 0,10 eiro. Dzērieniem, kuru stiprums mērāms no 15 līdz 22 grādiem, cena pieaugs par 0,25 eiro 0,75 litru tilpuma dzērieniem, liecina Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA ) aprēķini.

Veikalniekiem cenu maiņa precēm nav nekas jauns. Pirms diviem mēnešiem – 1. janvāra agrā rītā – godīgie veikalnieki mainīja cenu zīmes Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem. Atšķirībā no 1. janvāra, kad daļa augļu un dārzeņu kļuva lētāki, jo samazinājās PVN likme, šodien daudzos veikalos jau ar to atvēršanas brīdi grādīgo dzērienu cena bija pieaugusi.

«Par alkoholisko dzērienu cenu pieaugumu tiek runāts arvien aktīvāk, tādēļ retajam būs paslīdējis garām fakts, ka, cerot iegūt papildu ienākumus valsts budžetā, strauji palielināta alkohola akcīzes likme. Šīs izmaiņas uzskatām kā ļoti lielu risku nelegālā alkohola tirdzniecības uzplaukumam Latvijā, pircējiem ar zemākiem ieņēmumiem meklējot citas dzērienu iegādes iespējas,» uzskata LANA izpilddirektors Dāvis Vītols.

LANA valdes loceklis Pāvels Fiļipovs, kas ir Amber Distribution Latvia vadītājs, gan atgādina, ka šogad dzērienu cenas ietekmēs ne tikai akcīzes nodokļa izmaiņas, jo būtiski kāpušas stikla materiāla pārstrādes cenas.

«Cenu kāpums ir pārāk straujš, un tas var novest pie legālā tirgus samazināšanās. Šāds valdības lēmums ir bijis neprātīgs, pat pārdrošs. Nodokļi par pārdotajiem alkoholiskajiem dzērieniem jau izsenis ir veidojuši būtisku daļu no kopējā valsts budžeta. Uzskatām, ka valsts varētu iekasēt daudz vairāk, ja akcīzes nodokļa kāpinājums alkoholam būtu tāds, kādu valdība solīja sākotnēji – sabalansēts un pakāpenisks. Diemžēl solīts makā nekrīt. Neaizmirsīsim, ka pierobežas tirdzniecība tikai no līdzšinējās alkohola akcīzes un PVN nodokļa iekasēšanas ir nesusi vairāk nekā 40 miljonus eiro 2017. gadā. Uzskatām, ka nodokļu politikas īstenotājiem tik tiešām vajadzētu pārskatīt akcīzes likmes plānu 2019. un 2020. gadam. Esam gatavi dialogam un kopīgam, strukturētam darbam,» norāda D. Vītols.

Arī Valsts ieņēmumu dienesta dati liecina, ka akcīzes nodoklis par alkoholiskajiem dzērieniem ir visai prāvs valsts budžeta papildinātājs. Pērn akcīzes nodoklī par alkoholiskajiem dzērieniem (neieskaitot alu) iekasēti 161,2 miljoni eiro, kas ir par 23,7 miljoniem eiro jeb 17,3% vairāk nekā 2016. gadā. VID skaidro, ka iekasētā akcīzes nodokļa pieaugumu ietekmēja kopējais patēriņam nodoto alkoholisko dzērienu apjomu pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kā arī akcīzes nodokļa likmju palielināšana 2016. gada 1. martā un 2017. gada 1. martā. Savukārt akcīzes nodoklī par alu 2017. gada mēnešos iekasēti 36,8 miljoni eiro, kas ir par 4,8 miljoniem eiro jeb 14,9% vairāk nekā 2016. gadā. Arī par alu iekasētā akcīzes nodokļa pieaugumu ietekmēja gan akcīzes nodokļa likmju kāpums, gan arī patēriņam nodotā alus apjoma pieaugums.

Lemjot par jaunajām akcīzes nodokļa likmēm pērn, Saeimas deputātu vairākums uzticējās Finanšu ministrijas aprēķiniem, proti, ieņēmumi no akcīzes nodokļa kāpuma alkoholam šogad varētu būt 16 miljonu eiro apmērā, pat neskatoties uz to, ka alkoholisko dzērienu patēriņš varētu samazināties par 2,4%, savukārt alu pirktu par 3% mazāk nekā iepriekš.