Par OIK jāsamaksā vēl 1,5 miljardi

Valdības izveidotā domnīca ar ambiciozo nosaukumu «Darba grupa elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksāšanas sistēmas atcelšanai» realitātē nevar piedāvāt tādu risinājumu, lai valsts neiekļūtu dārgās tiesvedībās uz daudziem gadiem un komplektā vēl nesaņemtu neoficiālas sankcijas no Eiropas Komisijas par klimata mērķu neizpildi.

Valdības izveidotā domnīca ar ambiciozo nosaukumu «Darba grupa elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksāšanas sistēmas atcelšanai» realitātē nevar piedāvāt tādu risinājumu, lai valsts neiekļūtu dārgās tiesvedībās uz daudziem gadiem un komplektā vēl nesaņemtu neoficiālas sankcijas no Eiropas Komisijas par klimata mērķu neizpildi. Saskaņā ar pašlaik spēkā esošajiem normatīviem un izsniegtajām enerģijas ražošanas licencēm Latvijas iedzīvotājiem par OIK ir jāsamaksā vēl pusotra miljarda eiro. 1,8 miljardi jau samaksāti.

Ja OIK maksājums netiks atcelts, kopumā šis politekonomiskais klimata aprūpes eksperiments Latvijas iedzīvotājiem izmaksās 3,3 miljardus eiro. Ja tiks, iedzīvotāji to pašu samaksās netieši. Gaidāmās problēmas OIK atcelšanas gadījumā Neatkarīgajai uzskaita Atjaunojamās enerģijas federācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe, kurš arī strādā darba grupā: aptuveni 300 uzņēmumu maksātnespēja, neizpildīti ES klimata mērķi, bezdarbnieku skaita pieaugums, mazāk samaksātu nodokļu. Viņš prognozē, ka jebkādas, pat vismazākās izmaiņas esošajā regulējumā izraisīs tiesvedības pret valsti.

Gāzi kāds saudzē

Sākotnējā iecere panākt darba grupā konsensusa lēmumu jau ir atmesta kā neiespējama. Vienprātība ar tik pretrunīgām interesēm nav iespējama. Taču dīvaini, ka darba grupā tikpat kā netiek diskutēts par OIK sistēmas lielāko absurdu – maksājumus par atjaunojamās enerģijas izmantošanu saņem termoelektrocentrāles, kas tiek kurinātas ar Krievijā pirktu gāzi. «Mums ir OIK, kurā ir saliktas dievs vien zina kādas lietas un maksājumi, bet politiķi publiski bazūnē, ka pie vainas ir atjaunojamā enerģija!» Jānis Irbe par to ir sašutis.

Subsīdiju prognozē šim gadam valstij piederošais uzņēmums Latvenergo par abām gāzes termoelektrocentrālēm saņems 25 miljonus eiro. Uzņēmumi Juglas jauda un Rīgas siltums saņems 8 miljonus. Vēl kopā 24 miljoni tiks samaksāti 71 mazajai dabasgāzes koģenerācijas stacijai (līdz 4 MW) – pašvaldību un uzņēmumu katlumājām. Faktiski ar šo naudu Latvijas iedzīvotāji finansē Krievijas fosilā kurināmā eksportu, kam ar rūpēm par vidi un klimatu nav pilnīgi nekādas saistības.

Darba grupas sasniegumi

Vēl aprīlī Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Jānis Patmalnieks Neatkarīgajai stāstīja, ka tieši dabasgāzes staciju subsidēšana ir viens no galvenajiem pētāmajiem problēmjautājumiem. Esot jāsaprot, kā atbalsta atsaukšana ietekmētu elektrības izmaksas. Taču pašlaik scenārijs ar OIK maksājuma atņemšanu gāzei faktiski netiekot skatīts. Jānis Irbe saka: «Ir sajūta, ka šo jautājumu vienkārši neviens negrib cilāt.»

Pagājušajā nedēļā Ekonomikas ministrija valdībā prezentēja ziņojumu par darba grupas uzdevumu izpildi. Aprakstītie sasniegumi nav lieli. Apstiprināts sēžu laika grafiks, dalībnieki iepazīstināti ar Latvijai saistošajiem atjaunojamo energoresursu klimata mērķiem 2020. gadam. Iepazīstināti arī ar OIK sistēmas ietekmi uz tautsaimniecību. Tālāk turpinās apspriest dažādus OIK atcelšanas scenārijus.

Maksās vienalga patērētājs

Vērts atgādināt, ka šīs pašas darba grupas vadītājs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens vēl pērnruden skaidri pateica, ka tiesiskās paļāvības principa dēļ atcelt OIK nav iespējams. Taču šobrīd OIK ir kļuvusi par priekšvēlēšanu kampaņas sastāvdaļu visām partijām. Attiecīgi visas metušās to apkarot, kaut gan elektrības rēķinos vēl sāpīgāka pozīcija ir sadale un pārvade. Taču nenoliedzami – arī OIK uzņēmumu un iedzīvotāju budžetos iecērt zināmu robu. Piemēram, šogad, pēc Enerģijas publiskā tirgotāja prognozēm, elektrības ražotāju subsīdijām nāksies atvēlēt 182 miljonus eiro.

Atjaunojamā enerģija visā pasaulē tiek subsidēta, jo zaļās tehnoloģijas joprojām ir daudz dārgākas nekā vecās, netīrās ogļu stacijas, ar kurām vēl pilna Eiropa. Lai arī kādu risinājumu, vēlēšanu iedvesmoti, radīs Latvijas politiķi – vai tas būs tāds pat elektrības nodoklis kā līdz šim, vai pulka augstākas tirgus cenas un tiesu piespriestas kompensācijas elektrorūpniekiem, finālā maksāt tik un tā nāksies patērētājiem. Netieši šo prognozi apstiprina Satversmes tiesas atteikums ierosināt lietu par OIK regulējuma neatbilstību Satversmei.

***

OIK SUBSĪDIJU PROGNOZE 2018. GADAM

Dabasgāzes koģenerācijas stacijas līdz 4 MW

Staciju skaits 71

Uzstādītā jauda 77 MW

Vidējā iepirkuma cenas prognoze – 94 EUR/MWh (2,2 x lielāka par tirgus cenu)

Subsīdiju prognoze – 24 miljoni EUR

Biomasas koģenerācijas stacijas

Staciju skaits 42

Uzstādītā jauda 54 MW

Vidējā iepirkuma cenas prognoze – 153 EUR/MWh (3,7 x lielāka par tirgus cenu)

Subsīdiju prognoze – 46 miljoni EUR

Biogāzes koģenerācijas stacijas

Staciju skaits 19

Uzstādītā jauda 18 MW

Vidējā iepirkuma cenas prognoze – 161 EUR/MWh (3,8 x lielāka par tirgus cenu)

Subsīdiju prognoze – 14 miljoni EUR

Biomasas stacijas (bez lietderīgā siltuma)

Staciju skaits 8

Uzstādītā jauda 17 MW

Vidējā iepirkuma cenas prognoze – 140 EUR/MWh (3,3 x lielāka par tirgus cenu)

Subsīdiju prognoze – 7 miljoni EUR

Biogāzes stacijas (bez lietderīgā siltuma)

Staciju skaits 35

Uzstādītā jauda 42 MW

Vidējā iepirkuma cenas prognoze – 183 EUR/MWh (4,4 x lielāka par tirgus cenu)

Subsīdiju prognoze – 37 miljoni EUR

Vēja elektrostacijas

Staciju skaits 52

Uzstādītā jauda 64 MW

Vidējā iepirkuma cenas prognoze – 106 EUR/MWh (2,5 x lielāka par tirgus cenu)

Subsīdiju prognoze – 9 miljoni EUR

Mazās hidroelektrostacijas

Staciju skaits 143

Uzstādītā jauda 28 MW

Vidējā iepirkuma cenas prognoze – 149 EUR/MWh (3,6 x lielāka par tirgus cenu)

Subsīdiju prognoze – 7 miljoni EUR

Latvenergo TEC

Staciju skaits 2

Uzstādītā jauda 977 MW

Jaudas maksājums

Subsīdiju prognoze – 25 miljoni EUR

Rīgas siltums un Juglas jauda

Staciju skaits 2

Uzstādītā jauda 63 MW

Jaudas maksājums

Subsīdiju prognoze – 8 miljoni EUR

Fortum Jelgava

Staciju skaits 1

Uzstādītā jauda 23 MW

Jaudas maksājums

Subsīdiju prognoze – 5 miljoni EUR

Avots: AS Enerģijas publiskais tirgotājs