Migrācija – atkal ES samita centrālā tēma

Migrācija atkal būs centrālā tēma Eiropas Savienības valstu un valdību vadītāju apspriedē, kas šodien un rīt notiks Briselē. Lai gan vienoto Eiropu sasniegušo nelegālo ieceļotāju skaits būtiski mazinājies (no 172 000 cilvēku pērn līdz nepilniem 43 000 šā gada pirmajos piecos mēnešos), dažām problēmām risinājums nav atrasts.

Kā rīkoties, lai novērstu jaunu migrācijas krīzi? Kā vienkāršāk deportēt tos, kuriem patvērums ES nepienākas – tā dēvētos ekonomiskos bēgļus? Kā mazināt slogu, ko izjūt Vidusjūras piekrastes valstis, kas sava ģeogrāfiskā novietojuma dēļ bijušas spiestas uzņemt lielāko skaitu nelegālo migrantu? Dalībvalstu viedokļi šajos un citos jautājumos ir krasi atšķirīgi, un nebūs nekāds pārsteigums, ja samita dalībnieki spēs vienoties tikai par to, ka risinājumu nepieciešams atrast, turklāt pēc iespējas ātrāk.

Merkelei spiež kurpe

«Tikšanās atgādināja skolā sarīkotu semināru, kurā skolēniem uzdots atrast vienkāršu risinājumu sarežģītai problēmai: šajā gadījumā, kā reaģēt uz bēgļu krīzi,» nedaudz ironiskā tonī ziņu aģentūra Reuters raksturoja svētdien Briselē notikušo apspriedi jeb minisamitu, kurā atrast kopīgu valodu ne īpaši sekmīgi centās 16 ES valstu pārstāvji. Tikšanās formāts bija diezgan dīvains, jo nekādi oficiāli uzaicinājumi uz sarunām izsūtīti netika un, kā norādīja Eiropas Komisijas pārstāvji, uz tām varēja ierasties to valstu pārstāvji, kuri šādu rīcību uzskatīja par nepieciešamu. Sanāksmi, piemēram, ignorēja Višegradas grupas valstis (Ungārija, Polija, Čehija un Slovākija), kuras uzskata, ka migrācijas problēmas jārisina, stiprinot ES ārējās robežas, bet, ja kāda dalībvalsts to nespēj, tad tā ir šīs valsts problēma.

Apspriede tika sarīkota pēc Vācijas kancleres Angelas Merkeles iniciatīvas, jo viņai, kā mēdz sacīt, spiež kurpe. Konservatīvo aliansē esošā Bavārijas Kristīgo sociālistu savienība (CSU), kuras kontrolē atrodas iekšlietu ministrija, ir piedraudējusi ar robežas slēgšanu migrantiem, ja neizdosies panākt, ka tos nelegāļus, kuri patvēruma pieprasījumu iesnieguši kādā citā ES valstī, bet pēc tam tomēr aizkļuvuši līdz Vācijai, iespējams bez liekiem birokrātiskiem sarežģījumiem nogādāt atpakaļ tajā valstī, kurā viņi reģistrējušies pirmo reizi. Likme ir augsta. Iekšlietu ministrs Horsts Zēhofers, kurš pārstāv CSU, devis kanclerei laiku līdz 1. jūlijam, lai atrisinātu šo problēmu, piedraudot pretējā gadījumā dot pavēli iekšlietu ministrijas pakļautībā esošajai robežpolicijai neielaist nelegālos ieceļotājus Vācijā. Ja tā notiks, A. Merkelei neatliks nekas cits kā atlaist ministru, kas varētu nozīmēt gan konservatīvās alianses CDU/CSU, gan koalīcijas izjukšanu.

Pēc svētdienas sanāksmes Vācijas kanclere ar nožēlu atzina, ka šajā jautājumā vienošanās ES mērogā nav panākta un diez vai to izdosies paveikt arī samitā, tādēļ reālākā iespēja esot «divpusēju, trīspusēju vai daudzpusēju līgumu slēgšana». Tomēr nav īsti skaidrs, kā A. Merkele cer noslēgt šādus līgumus, kas faktiski cementētu tā dēvēto Dublinas regulu (nelegālajiem imigrantiem patvērums jāpieprasa tajā ES dalībvalstī, kurā viņi pirmajā ieradušies). Pirmkārt, vēl pagājušā gada decembrī notikušajā ES samitā tika atzīts, ka Dublinas regula ir novecojusi un līdz jūnija beigām jāpanāk vienošanās, kā to modernizēt – kas, protams, nav izdarīts. Otrkārt, šo regulu jau tāpat gadiem ilgi kritizējušas tās Vidusjūras piekrastes valstis, uz kurām gulstas lielākais nelegāļu slogs (Grieķija, Itālija, Malta), bet kopš jaunās, tā dēvētās populistiskās un eiroskeptiskās Itālijas valdības izveidošanas Roma par Dublinas regulu vispār neko vairs nevēlas dzirdēt.

Nevis migrācijas, bet politiska krīze

Itālijas kareivīgi noskaņotais iekšlietu ministrs Mateo Salvini solījis pārtraukt migrantu uzņemšanu un jau sācis rīkoties, liedzot valsts ostās ienākt ārzemju nevalstisko organizāciju nofraktētajiem kuģiem, kas Ziemeļāfrikas piekrastē uzņem cilvēku kontrabandistu likteņa varā pamestos migrantus. Tāpat viņš apņēmies maksimāli ātri no Itālijas deportēt simtiem tūkstošu cilvēku, kuriem bēgļu statuss nepienākas, kā arī panākt, lai citas ES valstis uzņemtos vismaz daļu atbildības par nelegāļiem, atgādina BBC. Migrācijas tēmu aktualizējušas tieši Vācijas un Itālijas iekšpolitiskās batālijas, un šajā ziņā var piekrist Francijas prezidentam Emanuelam Makronam, kurš izteicies, ka pašlaik ES nekādas migrācijas krīzes neesot, taču ir novērojama politiskā krīze. Sarunā ar Al Jazeera šim viedoklim piekritis Milānas Starptautisko politisko pētījumu institūta eksperts Stefano Torelli, kurš specializējas migrācijas jautājumos: «Šī problēma demonstrē, cik vāja ir ES, kad tai nepieciešams pieņemt kopīgus un saprātīgus lēmumus, kas veicinātu bloka drošību, solidaritāti un sadarbību, taču neatbilst atsevišķu dalībvalstu nacionālajām interesēm».

Taču ar saprātīgiem lēmumiem dažādās ES dalībvalstīs saprot pilnīgi atšķirīgas lietas – vismaz tiktāl, cik tas attiecas uz Eiropā jau nokļuvušo ieceļotāju likteni. Kontinenta dienvidos uzsvars tiek likts uz «taisnīgu un solidāru» problēmas risinājumu. Proti, Itālija, Malta un Grieķija vēlas, lai zināmu skaitu nelegāļu, kuriem pienākas patvēruma meklētāju statuss, uzņemtu arī citas ES dalībvalstis. Lai gan Eiropas Komisijas obligāto migrantu kvotu programma ir izgāzusies, šī ideja tiek cilāta atkal un atkal. Neraugoties uz to, ka beidzamo nedēļu laikā starp Francijas un Itālijas amatpersonām notikusi asa viedokļu apmaiņa, abām pusēm vienai otru apvainojot nehumānā rīcībā, šajā jautājumā tās ir vienotas. Itālijas premjers Džuzepe Konte pagājušās nedēļas nogalē mudinājis samazināt ES fondu līdzekļus tām valstīm, kas atsakās uzņemt patvēruma meklētājus, bet E. Makrons iestājies par obligātajām kvotām, kuru neievērotājiem varētu noteikt finansiālas sankcijas, ziņo AFP. Kā ierasts, visasāk savu negatīvo nostāju pret kvotu sistēmu paudušas Višegradas bloka valstis ar Ungāriju un Poliju priekšgalā, taču īpašs entuziasms (atšķirībā no 2015. gada rudens, kad tika pieņemts EK prezidenta Žana Kloda Junkera plāns par kvotām) nav novērojams arī citur.

Nometnes aiz robežām

Par to, ka šīs pretrunas atrisināt neizdosies, liecina arī ES samita noslēguma dokumenta projekts, kas nokļuvis Reuters rīcībā – tajā migrantu pārdales mehānisms pat nav pieminēts. Nespējot atrast kopīgu valodu jautājumā par Dublinas regulas likteni, ES līderi plāno uzsvērt nepieciešamību stiprināt savienības ārējās robežas un atvēlēt papildu līdzekļus tam, lai nelegālie migranti nemaz nesasniegtu Eiropas krastus. Par risinājuma paraugu tiek uzskatīta pirms vairāk nekā diviem gadiem noslēgtā un cilvēktiesību aizstāvju bargi kritizētā vienošanās ar Turciju, kuras formula ir gaužām vienkārša – finansiālais atbalsts apmaiņā pret migrācijas ierobežošanu. Samitā ES valstis gatavojas apstiprināt trīs miljardu eiro piešķiršanu Turcijai, kurā ierīkotajās bēgļu nometnēs atrodas aptuveni 3,5 miljoni sīriešu, kā arī piedāvāt līdzīgus darījumus Ziemeļāfrikas un Rietumāfrikas valstīm – Lībijai, Ēģiptei, Alžīrijai, Marokai, Tunisijai, Nigērai un Senegālai.

Šādu risinājumu aktīvi lobē Francija un Itālija, tomēr Al Jazeera rīcībā esošā informācija liecina, ka M. Salvini šīs nedēļas vizīte Lībijā ir beigusies bez vērā ņemamiem rezultātiem. Lībija un citas reģiona valstis, pirmkārt, cer uz lielākiem finansiāliem un ekonomiskiem ieguvumiem, bet, otrkārt, kategoriski nevēlas, lai to teritorijā esošās migrantu nometnes nonāktu ANO Bēgļu lietu komisijas (UNHCR) un Starptautiskās Migrācijas organizācijas (IOM) pārraudzībā, kā to vēlas Brisele, lai izvairītos no kārtējiem pārmetumiem par cilvēktiesību neievērošanu. Taču daudz kas ir atkarīgs no tā, cik dāsns būs piedāvājums, un Politico.eu rīcībā esošā informācija liecina, ka ES solītajiem līdzekļiem savu artavu gatavas piemest arī Vācija un citas turīgākās savienības dalībvalstis. Briselē tiks apspriests arī Austrijas un Dānijas ierosinājums ierīkot Eiropā (bet ne ES valstīs) nometnes, kurās tiktu izmitināti tie nelegāļi, kuru pieprasījumi pēc patvēruma ir noraidīti, taču deportēšana to vai citu iemeslu dēļ kavējas. Kā viena no valstīm, kur šādas nometnes varētu ierīkot, tiek minēta Albānija, atgādina Reuters. Dalībvalstu līderi spriedīs arī par to, kā stiprināt ES kopējos robežapsardzes spēkus Frontex. Jāatgādina, ka Austrija, kas 1. jūlijā rotācijas kārtībā pārņems ES prezidentūru, šo jautājumu noteikusi par savu prioritāti, tomēr, ja runa ir par pašreizējo migrācijas karsto zonu Vidusjūru, nav īsti skaidrs, kāda jēga ir no robežapsardzes spēkiem, kuriem humānu apsvērumu dēļ nākas pildīt glābēju un migrantu pārvadātāju funkcijas.

Migrācijas jautājums ir aizēnojis pārējās samitā apspriežamās lietas, tajā skaitā Francijas un Vācijas rosinātās reformas eiro zonā un kopējā budžeta izveidi, kas vēl pirms mēneša tika sludināta kā galvenā šīs sanāksmes tēma. Zīmīgi, ka vienprātības nav arī šajā jautājumā, turklāt ļoti skaļi pret eiro zonas budžeta izveidošanu iebilst ne tikai Nīderlande, kurai, šķiet, atvēlēta viena no donoru lomām, bet arī Polija, kas nemaz nav eiro zonā. ES valstu līderi iecerējuši apspriest arī Brexit sarunu gauso gaitu un domstarpības ar ASV tirdzniecības jomā – proti, importa nodevas.