Jaunatnes basketbola trešais fināls

Latvijas U18 basketbola izlase izdarījusi to, ko mūsu pusē tikai retais spējis paveikt. Proti, Eiropas čempionāta pusfinālā pārspējot Krieviju, vakar vakarā pret vienaudžiem no Serbijas aizvadīja cīņu par zeltu! Līdz šim tikai divām jauniešu izlasēm bija izdevies aizspēlēties līdz sava vecuma čempionātu fināliem, bet U18 izlases vēsturē vakardienas fināls bija pirmais.

Junioriem iekļūstot finālā, Latvijai bija garantētas astotās godalgas dažāda vecuma Eiropas čempionātos. Jauniešiem tās bija piektās, bet jaunietēm pagaidām ir trīs godalgas. Līdere šajā rādītājā ir tieši U18 junioru izlase, kurai jau bija divas bronzas godalgas, bet vakar tika pievienota arī trešā, līdz avīzes aizsūtīšanai uz tipogrāfiju vēl nezināmas vērtības medaļas. Jebkurā gadījumā tagadējai junioru izlasei izdevies paveikt, kā minimums, tieši to pašu, ko pavisam nesen iespēja kadeti un U20 izlase – spēlēt finālā! Kā pirmatklājēji 2013. gadā bija U20 vīriešu izlase, kura tepat uz netālo Tallinu ar iekļūšanu finālā uz aptuveni 300 km garo pārbraucienu lika doties aptuveni 6000 līdzjutējiem. Līdz galam pārsteigt sevi un Eiropu tomēr neizdevās, jo finālā tika zaudēts itāļiem... Pēc gada finālā spēlēja U16 izlase, un tas notika tepat Rīgā. Diemžēl arī toreiz par zeltu priecājās citi, šajā gadījumā Francija. Vakar bija trešais fināls, un viens no populārākajiem latviešu tautas ticējumiem ir – trīs lietas, labas lietas.

Kāds bija Latvijas izlases ceļš līdz finālam? Uz papīra – pavisam vienkāršs. Čempionāts iesākts ar zaudējumu horvātiem (73:77), kas līdz finālam arī bija vienīgais. Pēc tam iesildošās uzvaras pār Grieķiju (80:74) un Itāliju (90:68), un tad jau sākās īstais pārbaudījums. Ar astotdaļfinālu pret turkiem. Spēles vērtība – vai nu cīnies par zeltu, vai nu atpalicēju turnīrā pierādi, ka tava vieta ir elites divīzijā. Spēle pret turkiem patiešām bija izdzīvošanas skola, jo vēl četras minūtes pirms pamatlaika beigām bijām zaudētājos ar septiņiem punktiem. Izglābāmies. Gan pašu spēkiem, gan piepalīdzot turkiem. It īpaši pēdējās desmit sekundēs, kad pretinieks trīs reizes pēc kārtas pie mūsu groza izcīnīja atlēkušās bumbas un tikpat reižu no groza tieša tuvuma nespēja iemānīt ķocī ceturtdaļfināla vērtos divus punktus... Paveicās? Viennozīmīgi. Ja komanda spēj izdzīvot šādā mačā, tad pārliecība par saviem spēkiem nākamajiem mačiem ir dubulti, emocionālais pacēlums trīskāršojas, apetīte pēc uzvarām četrkāršojas, un par to visu pilnībā varēja pārliecināties ceturtdaļfinālā Lielbritānija un pusfinālā arī Krievija.

Uzvarai ceturtdaļfinālā pār britiem bija dubulta vērtība. Pirmkārt (vai otrkārt) – Latvija turpināja cīņu par Eiropas medaļām, otrkārt (pirmkārt) – tika izcīnītas tiesības nākamgad spēlēt pasaules čempionātā U19 vecumā. Uz pasaules skatuves juniori nemaz tik bieži viesi nav bijuši. Šī bija tikai trešā reize, kad šis vecums ticis tik augstos godos. 1999. gadā šā vecuma čempionātā bijām devītie, bet 2011. gadā vienu vietu zemāk.

Latvijas U18 izlases galvenais treneris Artūrs Visockis-Rubenis pastāsta, kā notika gatavošanās mačam pret britiem un ar kādām viltībām tika izcīnīta uzvara:

– Gatavojoties spēlei, izanalizējām visas britu spēles Liepājā pret Melnkalni, Serbiju, Lietuvu un Somiju. Gribējām saprast, kas palīdzēja Lielbritānijai labi nospēlēt pret melnkalniešiem un somiem – katrs treneris analizēja savu spēli. Tā veidojās spēles plāns. Adrians Šnipke spēlēja kā ceturtais numurs, Anrijs Miška – kā piektais, jo paši izvēlējāmies noteikt spēles tempu. Miška labi tika galā ar centra pienākumiem, Šnipke palīdzēja cīņā pret britu ceturtajiem numuriem. Bijām gatavi dažādām situācijām. Starta minūtēs izpaudās satraukums – Rīgas arēnā spēlējām pirmo reizi. Plašums, grozi, gaismas – viss ietekmēja. Pirmajā puslaikā neizpildījām spēles plānu. Slikti atgriezāmies aizsardzībā, un pārsvars nebija liels. Iespējams, labāk šādi nekā tā, kā cīņā pret turkiem, kad izgājām lielā vadībā. Korekcijas puslaikā bija vienkāršas – jāseko spēles plānam. Britu galvenais ierocis – skriešana ātrajās pārejās, stūros izvietojot metējus. Ja neizdodas, spēlē viens pret vienu vai zemajā postā meklē Kitengi. Artūrs Kurucs aizsardzībā paveica labu darbu pret Neitanu Robinsonu (no otrās ceturtdaļas sākuma līdz spēles beigām sameta piecus punktus). Kristaps Ķilps un Dāvids Vīksne neitralizēja britu rezultatīvāko spēlētāju Meitu Okrosu – viņam šodien trīs punkti.

Kad pusfinālā tika pārspēti krievi, daudziem šķita, ka latvieši aizvadījuši teju ideālu spēli, taču izlases galvenais treneris Visockis-Rubenis gan par to nebija pārliecināts:

– Pirms mača spēlētājiem teicu, ka labāko spēli vēl neesam nospēlējuši ne kā komanda, ne individuāli. Jā, esam uzvarējuši krievus un iekļuvuši finālā, taču ļoti ceru, ka arī tagad labāko spēli vēl neesam nospēlējuši. Esmu pilnībā pārliecināts, ka neesam...

Šādas spēles nevar uzvarēt viens pats, komandā jābūt līderiem, kuri padara labākus citus. Pašā sākumā bijām gatavi, uzbrukumā viss izdevās. Tomēr nebijām gatavi, ka viņu reti tālmetienus metošie garie spēlētāji šoreiz metīs tik daudz. Šādā veidā pretinieki savāca 28 punktus pirmajā ceturtdaļā. Tomēr mums bija plāns C, kas ir zonas aizsardzība, jo zinājām, ka krievi bieži vien ļoti slikti spēlē pret zonas aizsardzību. Uzreiz ķērāmies pie tā, paralēli iesaistot arī plānu B, kas bija mainīties pikenrolos. Miksējot šos abus ieročus, salauzām viņus. Jau otrajā ceturtdaļā lēnām sakārtojām spēli, bet trešajā tā aizgājām pavisam. Trešajā ceturtdaļā ielaidām vairs tikai 15 punktu.

Vieglāk sagatavoties pretiniekam, ja iepriekšējā mačā tas nospēlējis labāko spēli – viņu desmitajam numuram Mihailovskim ceturtdaļfinālā bija jāiemet virs 30 punktiem, lai krievi uzvarētu. Ceturtdaļfinālā Lietuva izskatījās labāk, tomēr Mihailovskis un fiziskais basketbols deva uzvaru. Šodien mēs pret desmito mēģinājām likt labākos aizsargus, tomēr aizsardzības maiņas nozīmēja, ka dažbrīd jebkuram bija jābūt gatavam viņu segt. Viņš sameta 16 punktu, tomēr tie visi nāca grūti. Rēķinājāmies, ka viņiem gandrīz katrā spēlē ir cits starta piecnieks, briesmas varēja nākt no jebkuras puses. Šodien 24 punktus sameta Aleksandrs Šaškovs, kuram iepriekš bija vidēji pieci punkti spēlē, tomēr izšķirošajos brīžos mums izdevās saglabāt skaidru galvu. Citam krievu līderim Aleksandram Jeršovam šodien bija 0/4 tālmetienos.

Pusfinālā pret krieviem izcēlās Artūrs Žagars, kurš guva 35 punktus, un viņš ar šo sniegumu savu vārdu ir ierakstījis U18 izlases rekordu grāmatā. Tiesa, šajā sakarā ir neliela atkāpe – Žagara 35 punkti ir rekorda atkārtojums, jo 2005. gada 17. maija spēlē pret Beļģiju tikpat punktu guva arī Ernests Kalve. Vēl viena piebilde – Kalve savus 35 punktus guva apakšgrupas turnīra spēlē, bet Žagars – pusfinālā. Žagars savus punktus sakrāja ar diviem trīspunktniekiem (no 5), ar pieciem soda metieniem (no 5) un 12 divpunktu vērtajiem metieniem (no 17). Savukārt Kalve savējos sakrāja ar septiņiem (no 13) tālmetieniem, diviem soda metieniem (no 5) un sešiem (no 8) divpunktniekiem. Kalve augstajai rezultativitātei pievienoja astoņas izcīnītās atlēkušās bumbas, bet Žagars – septiņas rezultatīvas piespēles. Žagars laukumā pavadīja 34:22 minūtes, Kalve – 37.

Finālturnīros Žagars ir tikai ceturtais spēlētājs, kurš vienā spēlē guvis 30 un vairāk punktu. Kā pirmais šo robežu sasniedza un pārsniedza Kalve, bet vēl trīsdesmitniekos ir pierakstījušies Rihards Kuksiks (33 punkti, 22.07.2006. pret Islandi) un Kalvis Krūmiņš (30, 31.07.2008. pret Krieviju).

Ja skaitām arī kvalifikācijas turnīra spēles (agrāk bija cita izspēles sistēma), tad rekordists vienā spēlē gūtajos punktos ir Kaspars Kambala, kurš 2005. gada 11. aprīlī mačā pret Moldovu (148:70) guva 42 punktus. Divas dienas iepriekš (pret Bulgāriju) Kambala guva arī 37 punktus. Kvalifikācijas spēlēs 30+ punktus vēl guvuši Gatis Jahovičs (35 un 34), Raimonds Jumiķis (30) un vēlreiz Kambala (30).

***

Eiropas čempionāts basketbolā junioriem (U18).

Ceturtdaļfināli

Latvija un Lielbritānija 76:51 (14:13, 19:17, 26:13, 17:8).

Latvija: Kurucs 19, Žagars 12, Vēveris 12, Šnipke 10, Ķilps 5, Berķis 5, Bērziņš 5, Hlebovickis 2, Šteinbergs 2, Miška 2, Vīksne 2.

Francija un Melnkalne 76:74 (20:12, 13:24, 20:13, 11:15, 12:10).

Serbija un Vācija 92:86 (27:26, 19:20, 20:24, 26:16).

Krievija un Lietuva 79:77 (12:18, 26:18, 22:18, 19:23).

Pusfināli

Latvija un Krievija 91:80 (22:28, 20:15, 23:18, 26:19).

Latvija: Žagars 35, Miška 17, Kurucs 12, Vēveris 12, Šnipke 10, Ķilps 5.

Serbija un Francija 78:67 (20:14, 25:18, 17:13, 16:22).