Latvijas politika noveco līdz ar valsti

Aizvien biežāk partijas, uzrunājot vēlētāju, runā par nepieciešamību politikā aktīvāk iesaistīt jauniešus. Dažas pat maina nosaukumu, vedinot domāt par jauniešu īpatsvara pieaugumu, taču realitātē vidējais Saeimas deputāta kandidāts kļūst vecāks. To iespējams skaidrot gan ar sabiedrības novecošanu, gan politiķu slikto reputāciju, kas atbaida jaunu kadru iesaistīšanos.

Par to, ka sabiedrība strauji noveco, kā rezultātā darba devēji darbaspēku jau plāno ievest no trešajām valstīm, ar katru gadu runā arvien biežāk. Un ne velti. Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati liecina, ka kopš 12. Saeimas vēlēšanām sabiedrības vidējais vecums pieaudzis no 41,9 līdz 42,4 gadiem.

Kopējā tendence atspoguļojas arī Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniegtajos deputātu kandidātu sarakstos. 2014. gadā statistiski vidējā kandidāta vecums bija 45 gadi, vecākajam kandidātam – 80, bet 13. Saeimas vidējam deputāta kandidātam ir jau 46,4 gadi, vecākajam – 84.

Salīdzinot partijas, kas piedalījušās jau 12. Saeimā, secināms, ka visstraujāk novecojusi Nacionālā apvienība. Četru gadu laikā šīs partijas vidējais kandidāts novecojis par 3,1 gadu. Laiks un, iespējams, arī partijas attieksme nav saudzējuši arī Jauno konservatīvo partiju, kuras vidējais kandidāts kļuvis par 2,3 gadiem vecāks un sasniedzis 46,2 gadu slieksni.

Taču pats vecākais saraksts nav meklējams starp straujāk novecojošajiem. Latvijas Krievu savienības (LKS) vidējais deputāta kandidāts novecojis tikai par 1,4 gadiem, bet šis saraksts ar 51,4 gadus veco vidējo kandidātu ir vecākais starp 14 līdz otrdienas pēcpusdienai sarakstus iesniegušajām partijām. LKS kandidātu vidū atrodams arī pats vecākais kandidāts. Viņam ir pilni 84 gadi, jaunākajam – 21.

Otrs vecākais saraksts ir Zaļo un zemnieku savienībai, kuras vidējais kandidāts sasniedzis jau 50,8 gadus, kas ir par 2,2 gadiem vairāk nekā 12. Saeimas vēlēšanās.

No 12. Saeimu pārdzīvojušajiem sarakstiem jaunāki kļuvuši vien divi. Latvijas Reģionu apvienības vidējais kandidāts kļuvis par 3,9 gadiem, bet No sirds Latvijai – par 1,7 gadiem jaunāks.

Pats jaunākais starp šajās vēlēšanās kandidējošajiem sarakstiem ir Progresīvajiem, kuru vidējais kandidāts tikko pārkāpis 38 gadu slieksni (38,1), bet pats vecākais Latviešu nacionālistiem, kuru vidējam kandidātam ir jau 56,9 gadi.

Interesanti, ka, par spīti populārajam viedoklim, ka aktiera Artusa Kaimiņa dibinātās partijas KPV LV plašākais atbalstītāju pulks meklējams tajos, kas vēl nav sasnieguši 40 gadu vecumu, partijas vidējais kandidāts ir sasniedzis 40,1 gada vecumu. Tiesa, 41,7% jeb 48 no pieteiktajiem 115 kandidātiem ir tieši šajā vecuma grupā – no 31 līdz 40 gadiem.

Politologs Filips Rajevskis uzskata, ka jaunu seju deficīts politikā skaidrojams ar to, ka neviens no pie varas esošajiem nav ar mieru to atdot bez cīņas. Taču cīņa vājās konkurences dēļ tā arī īsti nesanāk, jo politiķu kopējās zemās reputācijas dēļ politikā iesaistīties gribošo jauniešu nav daudz.

«Kopējā reputācija ir pietiekami zema, lai politika jauniešiem neizskatītos pārāk pievilcīga. Tas kopējais noskaņojums, ka vissirslikti.lv, ka visi politiķi ir zagļi un bandīti, no tā izriet tā nevēlēšanās iesaistīties. Politikā paliek tie, kas zina, kas tā ir, vai tie, kas ir traki un viņiem vienalga, ko par viņiem domā. Pragmatiskie plānotāji nevēlas riskēt,» uzskata F. Rajevskis.

Uz to, ka vidējais deputāta kandidāta vecums korelē ar vidējo valsts iedzīvotāja vecuma pieaugumu, norāda politologs Ivars Ījabs, taču viņš domā, ka vidējo vecumu var ietekmēt sarakstos iekļauto līderu – senioru jaunākie radinieki, kas ir izplatīta parādība, it sevišķi mazākās partijās. Tādēļ eksperts aicina izvērtēt 13. Saeimas vēlēšanu rezultātus. «Tas būs pat krietni interesantāk, jo varēs saprast, vai vēlētājs maz grib tās jaunās sejas. Šadurskim [izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim] bija tas slavenais teiciens, ka visi grib jaunas sejas, bet balso par veciem purniem,» saka I. Ījabs.

Eksperts uzsver, ka tikai ar jaunām sejām iekarot vēlētāja uzticību būtu grūti, jo vieglāk ir balsot par pazīstamiem personāžiem. Turklāt arī parlamentā jābūt «zināmai pārmantojamībai», kur pieredzējušie nodod savas zināšanas jaunpienācējiem politikā.