Pāvests aicina neaizmirst par saknēm

Ar stingriem drošības pasākumiem Rīgā sākās Romas pāvesta Franciska vizīte. Pie Brīvības pieminekļa viņu sagaidīja vairāki tūkstoši cilvēku – daudz, ja salīdzina ar pasākumiem, kas spējuši pie brīvības simbola sapulcēt ievērojami niecīgāku cilvēku skaitu. Pāvesta vizīte Latvijā ir unikāls notikums – nav iespējams pat prognozēt, kad Latvija varētu sagaidīt nākamo Romas katoļu baznīcas virsgana ierašanos.

Pāvesta Franciska plānotajā vizītes gaitā jau sākotnēji bija izmaiņas – viņš uz Doma baznīcu nebrauca ar papamobili, bet ar nelielu auto Fiat Tipo, ar kuru pārvietojas Baltijas valstīs. Cilvēki katoļu baznīcas augstāko amatpersonu varēja vērot tikai no attāluma, jo viņš sasveicinājās ar dažiem īpaši aicinātiem cilvēkiem.

Latvijā izskanēja četras pāvesta uzrunas. Tajās viņš uzsvēra vērtības, ko simbolizē viņa līdzšinējā kalpošana un vārds, kuru izvēlējās, stājoties pāvesta amatā – Francisks. Uzrunā Rīgas pilī viņš sacīja, ka sabiedrībai ir jāmācās skatīties augstāk un plašāk par pašu interesēm, jo tas rada izaugsmei nepieciešamo vienotību. Kad sabiedrība iemācīsies respektēt visu tās iedzīvotāju intereses, cilvēki spēs būt solidāri. Pāvests akcentēja Latvijas simtgades nozīmi – valstiskās neatkarības gadadiena ir nozīmīga, lai varētu koncentrēties uz brīvību un neatkarību, tas ir uzdevums, kas iesaista visus. Strādāt brīvības labā nozīmē iesaistīties visaptverošā attīstībā. Viņš vērsa uzmanību, ka ne tikai materiālie labumi ļauj sasniegt sabiedrības attīstību, bet ir jādomā par valsts nākotni un tajā skaitā par konkrētu ģimeņu, sirmgalvju, bērnu un jauniešu labāku dzīvi. «Cilvēces attīstības rādītājs ir arī tās spēja augt un vairoties. Sabiedrības attīstību nevar sasniegt un izmērīt tikai un vienīgi pēc tai piederošiem īpašumiem un resursiem, bet arī pēc vēlmes radīt dzīvību un radīt nākotni,» sacīja pāvests. Sāpīgs atgādinājums par Latvijas demogrāfisko situāciju. Pāvests uzteica Latvijas spēju savas sāpes un bēdas pārvērst par dziesmu un deju, lai gan zinām, ka simtgades svinēšana daļā Latvijas sabiedrības raisījusi pretēju nostāju – nauda jāizlieto ne tikai svinībām, bet, piemēram, jāvelta smagi slimu cilvēku ārstēšanai. «Latvija, dainu zeme, ir pratusi savas sāpes un bēdas pārvērst par dziesmu un deju, spējot pārtapt par dialoga un mierpilnas satikšanās vietu,» vēstīja pāvests.

Svētā Jēkaba katedrālē viņš tikās ar īpaši aicinātiem senioriem. Viņus uzrunājot, pāvests sacīja, ka gados vecie cilvēki ir izcietuši daudzus pārbaudījumus, to skaitā izsūtījumus, represijas, līdz mielēm – bailes par savu un tuvinieku dzīvību. Tomēr gados vecākie cilvēki ir izturējuši šausmas un grūtības un saglabājuši ticību. Tā kā pāvests uzrunā Rīgas pilī citēja latviešu rakstnieci un domātāju Zentu Mauriņu, jādomā, ka viņš ir informēts par pensionāru situāciju Latvijā. Katoļu virsgans aicināja būt pacietīgiem, vienlaikus konstatējot reālo situāciju un dodot mājienu varnešiem – cilvēki, kas veltījuši dvēseli, miesu un dzīvi, lai atgūtu tēvzemes brīvību, jūtas aizmirsti.