Pāvests uz Vatikānu aizved dāvanas no tautas

Pāvests Francisks dāvanā no Latvijas aizveda preilēnietes Silvijas Skrivļas adīto zeķu pāri un priestera Vitālija Filipenoka darināto šaha galdiņa kopiju. Tās bija veltes no tautas. Latvijas Republikas oficiālā dāvana bija grezns 1993. gadā izdots Indriķa Hronikas sējums, kas skaidro latviešu tautas saknes. Pāvests savās uzrunās Latvijā uzsvēra nepieciešamību saglabāt piederību savai tautai un neaizmirst par saknēm, un seniori ir vieni no tautas pamatu veidotājiem.

Gatavojoties pāvesta vizītei, katoļu baznīca Latvijā lēma, ka Franciskam, kurš sludina pieticību un pats tāds ir, dāvanām jābūt īpašām – tādām, ko nevar izmērīt naudā, bet kuru vērtība ir cilvēkos, notikumos un vēstījumā par to, kā šīs dāvanas ir tapušas un kāpēc tās tiek veltītas pāvestam. Jūnija vidū labdarības organizācija Caritas Latvija sadarbībā ar žurnālu Katoļu Baznīcas Vēstnesis rīkoja akciju, kurā ikviens tika aicināts uzadīt rakstainu zeķu pāri, ko pēc tam dāvanā vizītes laikā Latvijā saņems pāvests Francisks. Tika saņemti 118 zeķu pāri un vairāki cimdu pāri. Zeķes un cimdus nogādās Ukrainā karadarbībā cietušajiem, bet pāvestam veltīto zeķu pāri izvēlējās Baltās nakts pasākuma Kad neiespējamais kļūst iespējams dalībnieki.

S. Skrivļas adītajās zeķēs ir Jaunavas Marijas monogramma un 12 zvaigznes. Adītāja bija pievienojusi arī zīmīti: «Latvija ir Māras – Marijas zeme. Lai Svētā Jaunava Marija ik soli pavada šo zeķu valkātāju, lai viņam ik dienu atrodas brīdis, ko pavadītu ar Dievmāti – lūgšanā vai pārdomās.» Savukārt priesteris Staņislavs Čužāns izsūtījumā Sibīrijā izgatavoja šaha galdiņu, ko Svētās mises svinēšanai izmantojis no 1950. līdz 1956. gadam. Dēlītis izmantots kā altāris, melnā torņa figūrā viņš ieslēpa biķera kausu, bet starp figūrām bija pieskrūvējama biķera pamatnīte. No konservu kārbas bija izgatavots skārda gabaliņš, ko lietoja hostijas uzlikšanai. Viņš Sibīrijā Svēto misi svinējis 1842 reizes. Priesteris baznīcā kalpoja 65 gadus, mūžībā aizgāja 2010. gadā. Pāvestam dāvāto kopiju izgatavoja nesen iesvētīts priesteris V. Filipenoks.

Pāvests Francisks Aglonas bazilikai un Jēkaba katedrālei dāvāja biķerus, ko izmanto Svētajā misē, arhibīskapam Zbigņevam Stankevičam – ornātu (garīdznieka tērps, celebrējot misi) un īpašu rožukroni Aglonas Dievmātes svētgleznai. Latvijas Bīskapu konferences priekšsēdētājs Rēzeknes – Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis pāvestam pasniedza Aglonas Dievmātes svētgleznu. Pāvesta vizītes laikā Rīgas pilī notika Latvijas un Svētā Krēsla oficiālo dāvanu apmaiņa. Pāvests Francisks Latvijas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim uzdāvināja mozaīku Mater Ecclesiae (Baznīcas māte). Šis attēls ir kopija tai mozaīkai, kuru 1981. gadā pēc 13. maija atentāta Jānis Pāvils II vēlējās izvietot uz vienas no Apustuliskās pils sienām. Tā ir redzama no Svētā Pētera laukuma un liecina par mātišķo un debesu aizsardzības solījumu pāvestam un Baznīcai. Romas katoļu baznīca Latvijā informē, ka mozaīku veidoja Vatikāna mozaīkas studijas profesionāļi laikā no šā gada maijam līdz septembrim un apmetums, kura pamatā ir linu eļļa un marmors, ir veidots tāpat kā iepriekšējos gadsimtos, kad tas tika pielietots Svētā Pētera bazilikas mozaīku veidošanā.