Rīga 15°C, nedaudz mākoņains, bez nokrišņiem, D vējš 4m/s
Sestdiena, 2024. gada 27. aprīlis 10:02
Vārda dienas: Klementīne, Raimonda, Raina, Tāle
Teju katra no Valsts kontroles (VK) vētītajām Latvijas pašvaldībām citādi interpretē Atlīdzības likumu, kā rezultātā pašvaldību deputātiem atalgojums tiek aprēķināts nepamatoti, secināja Valsts kontrole, veicot revīziju par 2017. gada valsts un pašvaldību saimnieciskā gada pārskatiem.
Valsts kontrole veikusi revīziju par 2017. gada saimnieciskā gada pārskatu, izlases veidā revidējot 30 pašvaldības. Valsts kontroliere Elita Krūmiņa skaidro, ka piecās no revidētajām pašvaldībām netiek veikta deputātu darba laika uzskaite pilnā apmērā. Tādēļ Valsts kontroles revidenti neguva pārliecību, vai šo pašvaldību izdevumi gandrīz 550 000 eiro apmērā atbilst normatīvo aktu prasībām.
Pēc teiktā, pašvaldības arī atšķirīgi interpretē Atlīdzības likumā noteiktos atlīdzības apmēra ierobežojumus deputātiem, kuri neieņem algotu amatu domē. Valsts kontrole konstatējusi, ka no likuma izrietošais maksimālās stundas likmes ierobežojums tiek ievērots septiņās revidētajās pašvaldībās, savukārt 19 pašvaldībās tas tiek pārsniegts. Nepiemērojot likumā noteiktos ierobežojumus jeb nosakot neatbilstoši augstu stundas likmi, šajās pašvaldībās kopumā deputātu atalgojumā nepamatoti izmaksāts teju pusmiljons eiro – deputātiem izmaksāti kopumā vismaz 368 000 eiro un vēl gandrīz 87 000 eiro samaksāti kā darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI).
Tāpat pārkāpjot Atlīdzības likumā noteiktos ierobežojumus, astoņas pašvaldības ir piešķīrušas un izmaksājušas domes deputātiem prēmijas un naudas balvas vismaz 5000 eiro apmērā. Lai gan par naudas balvu neatbilstošu piešķiršanu pašvaldībām jau aizrādīts iepriekšējo gadu revīzijās, valsts revidenti joprojām pašvaldībās konstatē to izmaksāšanu bez pamatojuma par amatpersonas ieguldījumu institūcijas mērķu sasniegšanā.
Vairākās pašvaldībās deputāti un pašvaldību darbinieki ir bijuši superčakli un pērn vidēji mēnesī strādājuši no 250 līdz 370 stundām, tas ir, ik dienas pašvaldības darbam veltot vismaz 8 līdz 11 stundas, arī sestdienās un svētdienās. Turklāt ceturtā daļa no pašvaldību deputātiem ieņem vēl kādu amatu pašvaldībā vai tās iestādē. Līdz ar to Valsts kontrolei radušās šaubas, vai deputātu uzrādītājam nostrādātajam darba laikam var ticēt.
E. Krūmiņa gan atzina, ka deputāta pienākumu veikšanai ir specifisks raksturs: no vienas puses, vairumā gadījumu tas tiek savienots ar citu pilna laika darbu, no otras – prasa neierobežota laika iesaisti. Tomēr Valsts kontroles uzmanību piesaista fakts, ka pašvaldībās atšķirības it tik lielas.
Piemēram, salīdzinot divas līdzīgas pašvaldības (pēc iedzīvotāju un deputātu skaita) – Grobiņas un Aizputes novada pašvaldības, redzams, ka Grobiņas novada deputātiem 2017. gadā ir bijis trīs reizes garāks darba laiks nekā Aizputes novada tautas kalpiem. Līdz ar to Grobiņas novada izdevumi viena sava deputāta algošanai pērn ir bijusi 11 135 eiro, Aizputes novadā – 4545 eiro.
Vislielākie izdevumi viena pašvaldības deputāta algošanai no 30 pārbaudītajām pašvaldībām bijuši Jūrmalā – 27 115 eiro gadā, vismazākie Lubānas novadā – 2807 eiro gadā.
Lai atlīdzības sistēmu pilnveidotu, veicinot vietējo demokrātiju, un vienlaikus to padarītu vienkāršāku, Valsts kontrole piedāvā valsts līmenī likumā noteikt skaidrus pašvaldības deputāta amatalgas noteikšanas principus, tajā skaitā maksimālā un minimālā apmēra ierobežojumus, ņemot vērā pašvaldības iedzīvotāju skaitu un citus darba apjomu ietekmējošus faktorus, piemēram, teritorijas platību vai pagastu pārvalžu skaitu, budžeta vai nodokļu ieņēmumu apjomu un citus.
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Gints Kaminskis atzīst, ka vienotā atlīdzības sistēma jāpadara vienkāršāka un vieglāk piemērojama, tajā skaitā attiecībā uz pašvaldību deputātu un darbinieku atalgojumu. Tajā pašā laikā LPS uzsver, ka pašvaldības deputāts savus pienākumus pilda nevis būdams darba attiecībās ar pašvaldību, bet papildus savam pamatdarbam, būdams vēlētā amatā, tā sauktajās amata attiecībās. Tas nozīmē, ka uz pašvaldības deputāta darbu nevar attiecināt normālo darba laiku.
***
Pašvaldības deputātu atlīdzība 2017. gadā*
Pašvaldība Izdevumi deputātu Izdevumi
(iedzīvotāju atlīdzībai vidēji uz deputātu atlīdzībai
skaits) 1 deputātu domē, eiro kopā, eiro
Rīga (701 064) 15 864 951 853
Daugavpils (92 776) 12 557 188 349
Liepāja (76 604) 19 879 298 185
Jelgava (61 162) 16 378 245 669
Jūrmala (57 044) 27 115 406 732
Ventspils (38 562) 23 277 302 596
Ogres novads (35 357) 14 112 239 898
Olaines novads (20 176) 11 604 197 266
Alūksnes novads (16 820) 12 825 192 380
Ventspils novads (11 897) 11 151 167 259
Ikšķiles novads (9988) 11 423 171 342
Grobiņas novads (9178) 11 135 167 026
Iecavas novads (9062) 4675 70 118
Aizputes novads (8929) 4545 68 177
Ilūkstes novads (7514) 3109 46 630
Amatas novads (5521) 5483 82 241
Vecpiebalgas novads (3975) 5143 46 289
Skrīveru novads (3593) 4169 37 522
Nīcas novads (3384) 4272 38 446
Raunas novads (3269) 3467 31 205
Ērgļu novads (3052) 4620 41 579
Zilupes novads (3033) 6267 56 402
Aknīstes novads (2725) 6635 59 718
Cesvaines novads (2601) 3252 29 266
Lubānas novads (2429) 2807 25 259
Jaunpils novads (2418) 6628 59 649
Sējas novads (2352) 4067 36 599
Vārkavas novads (1995) 3909 35 184
Rucavas novads (1687) 5676 51 085
Baltinavas novads (1107) 3220 28 983
* VK izlases kārtībā izvēlētās 30 pašvaldības
Avots: Neatkarīgā, pēc VK materiāliem
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Mālu ielā 30, LV-1058
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 26.07.1997