12. Saeima aiziet – unikāla un skandaloza

Jau nākamnedēļ uz savu pirmo sēdi pulcēsies 13. Saeima, lai nākamajos četros gados vismaz censtos pierādīt, ka priekšvēlēšanu solījumi nav vien tukši vārdi, kurus, apsēžoties deputāta krēslā, var aizmirst. Savukārt aizejošā Saeima un tie 65 deputāti, kuri netika pārvēlēti, atmiņā paliks ne tikai ar vēl nepieredzētiem skandāliem, bet arī ar stratēģiskiem lēmumiem, kas virzīs valsts attīstību arī daudzu nākamo Saeimas sasaukumu laikā.

Politologs Filips Rajevskis uzskata, ka aizejošā Saeima bijusi raksturīga ar augstprātību – sākot no Vienotības bijušās priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas, kura Saeimā iekļuva daudzu apšaubītā un kritizētā veidā, līdz Zaļo un zemnieku savienības pārstāvim Valdim Kalnozolam, kuram, lai iekļūtu parlamentā, bija jāatzīstas, ka savulaik fiziski ietekmējis savu dzīvesbiedreni.

«Viņi demonstrēja varas augstprātību un pretēji solījumiem nedarīja neko, lai veicinātu sabiedrības uzticēšanos Saeimai. Viņi veidoja kritisko masu, kas nu atspoguļojas Saeimas vēlēšanu rezultātos,» saka eksperts.

Parlamenta vēsturē kā pagaidām unikāls gadījums tiks ierakstīta arī deputāta aizturēšana Saeimas ēkā. Līdz ar skandalozākā deputāta slavu šis apšaubāmais gods pienākas partijas KPV LV dibinātājam Artusam Kaimiņam, kurš tiek turēts aizdomās par nelikumīgas partijas finansēšanas organizēšanu. Procesa virzītājs pagaidām ir skops ar detaļām par izmeklēšanas gaitu, taču pastāv iespēja, ka trim no KPV LV ievēlētajiem 16 deputātiem tiks ierobežotas tiesības, jo tos izdos kriminālvajāšanai.

12. Saeima piedzīvoja arī citu retu parādību. Proti, pilnībā izira bijušās valsts kontrolieres dibinātās partijas No sirds Latvijai Saeimas frakcija. F. Rajevskis norāda, ka frakcijas biedru skaita sarukšana Saeimas vēsturē ir ierasta, taču to pilnīga izjukšana ir reta parādība.Vienlaikus eksperts atzīst, ka 12. Saeima pieņēmusi arī daudzus svarīgus lēmumus, taču fakts, ka tas darīts īsi pirms vēlēšanām, liecina, ka uz to politiķus pamudinājis sabiedrības spiediens, ne pašu griba.

Starp šādiem lēmumiem var minēt jau kopš 1994. gada muļļāto jautājumu par Valsts drošības komitejas dokumentu publiskošanu un Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtības mainīšanu, nosakot, ka jau nākamgad prezidentu Saeima ievēlēs atklātā balsojumā.

Sabiedrisko attiecību eksperts un par polittehnologu dēvētais Jurģis Liepnieks uzskata, ka ne mazāk svarīgs ir Saeimas lēmums neaplikt ar nodokļiem uzņēmumu reinvestēto peļņu un vidējās izglītības pakāpenisku pāreju tikai uz valsts valodu.

J. Liepnieks uzskata, ka šī Saeima un Māra Kučinska valdība sniegusi arī vērtīgu mācību nākotnes politiķiem. «Kučinska valdība uzstādījusi līdz šim neredzētu rekordu – cik var slikti komunicēt ar sabiedrību un cik sliktu rezultātu var panākt kopumā labi strādājoša valdošā partija vēlēšanās. Šīs valdības un ZZS rezultāti vēlēšanās ir tādi, ko vēl ilgi varēs analizēt un studenti mācīties, kā nevajag komunicēt ar sabiedrību, kā nevajag organizēt kampaņas,» saka J. Liepnieks.

Savukārt publicists Mārcis Bendiks neļauj aizmirst, ka 12. Saeima beidzot pieņēmusi lēmumu, ar kuru Latvija sāk pildīt NATO sabiedrotajiem pirms daudziem gadiem doto solījumu – valsts aizsardzībai atvēlēt vismaz divus procentus no iekšzemes kopprodukta. «Beidzot no muldēšanas tika pāriets pie skaidras nepārprotamas saprašanas par mūsu mērķiem un mūsu draugiem,» saka M. Bendiks.

12. Saeima, vismaz oficiālā līmenī, atteicās arī no tā dēvētajām deputātu kvotām, ar kurām, veidojot nākamā gada budžetu, politiķi varēja apmierināt sev pietuvinātu pašvaldību vai organizāciju vēlmes pēc finansējuma. Progresīvās sabiedrības daļas spiesti, deputāti arī pieņēma likumu, kas liedz cirkā izmantot savvaļā dzimušus dzīvniekus, bet alus ražotājiem lika meklēt alternatīvas divu litru plastmasas iepakojumam, kurš tika aizliegts ar likumu.