Negaisa mākoņi pār Bordāna vēl nenotikušo valdību

Uz sēkļa zem negaisu mākoņiem tītām debesīm – šādu raksturojumu potenciālie Jāņa Bordāna valdības partneri sniedz situācijai, kurā atrodas jaunās valdības veidošanas process. Partiju skaļākie iebildumi ir par Jaunās konservatīvās partijas iecerētajiem darbiem, kuru realizēšanai nepieciešami valstij nepieejami līdzekļi.

Otrdien J. Bordāna uz valdības veidošanu pieaicinātās partijas uzklausīja Finanšu ministrijas ekspertu sniegto vērtējumu par Jaunās konservatīvās partijas (JKP) sagatavoto Ministru kabineta darba plānu, taču pretēji plānotajam tikšanās beidzās ātrāk.

«Sapņu kuģis uzskrējis uz fiskālā sēkļa,» pēc tikšanās pauda Attīstībai/Par! līderis Daniels Pavļuts. Viņš uzskata, ka JKP izstrādātais valdības deklarācijas modelis ir jāpārstrādā «no nulles», jo JKP ieceres valstij izmaksātu 1,7 miljardus eiro, bet tāda nauda nav pieejama. «Tādēļ sabiedrībai jāpasaka, ka solījumi nav izpildāmi [..] un fundamentāli jāpārskata pamati, uz kuriem šo deklarāciju būvēt,» norādot, ka tas jādara nevienam citam kā pašam J. Bordānam, saka D. Pavļuts.

Attīstībai/Par! jau iepriekš kritiski izteicās par JKP valdības deklarācijas projektu, bet šai organizācijai nu pievienojusies arī Nacionālā apvienība. «Par sarunām šoreiz grūti pateikt, ka tās bija konstruktīvas. Ir daudz asumu. Deklarācijā ierakstīts neizpildāmais,» saka Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars. Arī viņš norādīja, ka JKP nav norādījusi, kur gūt ienākumus, lai J. Bordāna iecerētos darbus varētu realizēt. «Nedrīkst mētāties ar neizpildāmiem solījumiem. Deklarācijā ierakstītās lietas ir ļoti pareizas, bet mēs nesalasām atbildi uz jautājumu, kā tās paveikt,» deklarācijas kritiku turpina politiķis.

R. Dzintars arī pauda neapmierinātību ar valdības veidošanas procesa tempiem un norādīja, ka tajā ir pārāk daudz haosa. Neraugoties uz JKP darba kritiku, politiķis nevēlējās sniegt vērtējumu par to, cik lielā mērā J. Bordāns un JKP pašlaik var cerēt uz Nacionālās apvienības atbalstu.

Joprojām kā stabilu partneri J. Bordāns saskata KPV LV, taču arī tās pirmo personu retorikā iezagušās mazāk optimistiskas notis. Proti, vēl pirmdien JKP veidotajai valdībai KPV LV solīja bezierunu atbalstu, bet otrdien organizāciju dibinājušais Artuss Kaimiņš uz jautājumu, vai KPV LV savā atbalstā JKP valdībai joprojām ir nelokāma, izvairīgi atbildēja, ka KPV LV nav valdības veidotāja, bet gan tikai sarunu partnere. Tiesa, arī tad, kad KPV LV teicās atbalstām JKP centienus, tās kandidāts premjerministra amatam Aldis Gobzems nevairījās no provokatīviem izteicieniem par potenciālajiem koalīcijas partneriem, kas neslēpa, ka šāda uzvedība valdības veidošanu neatvieglo.

Tomēr J. Bordāns situāciju par kritisku nevēlas dēvēt. Viņš uzskata, ka apmainīšanās ar kritiku ir normāls politiskais process, bet patiesība atklāsies vien balsojumā par viņa valdību. «Ir dažādas pozīciju maiņas. Politiķi tuvinās un attālinās viens no otra. Tas ir normāls darba instruments,» saka potenciālais Ministru prezidents.

Viņš arī uzskata, ka, piemēram, Nacionālās apvienības iebildumi sakņojas līdzšinējā pieredzē, kad tai nācās cīnīties, lai panāktu, kādas no savām iecerēm realizēšanu. «Manuprāt, viņu nedrošība skaidrojama ar to, ka nav pieraduši, ka viņus nebremzē. Mēs veicinām un iedrošinām,» skaidro J. Bordāns.

JKP arī atsakās atzīt, ka viņu plāni nav savietojami ar valsts ekonomikas iespējām, jo tā ir augoša un ikgadējais iekšzemes kopprodukta pieaugums varot šos plānus nofinansēt.

Viens no JKP kandidātiem finanšu ministra amatam Gatis Eglītis atzīst, ka partijas ieceru realizēšanai būs nepieciešams vairāk par miljardu eiro, bet ilgtermiņā līdzekļi pietikšot.

Lielāka problēma par valdības deklarācijas veidošanu JKP redzējumā ir iepriekšējās valdības atstātais mantojums – 2019. gada budžeta projektā trūkst 220 miljonu eiro Māra Kučinska valdības lēmumu realizācijai. Piemēram, nākamā gada budžeta projektā nav paredzēts 41 miljons eiro, kas saskaņā ar likumu pienāktos tiem Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un ieslodzījumu vietu pārvaldes darbiniekiem, kuriem pēc piecu gadu nepārtraukta dienesta jāizmaksā vienreizējs pabalsts trīs mēnešalgu apmērā. Savukārt 103 miljonu eiro trūkst, lai nodrošinātu darba samaksas palielinājumu ārstniecības personām. Neraugoties uz to, J. Bordāns sola, ka JKP ir skaidrs plāns, kā pēc iespējas īsākā laikā pieņemt nākamā gada budžetu.

***

Jaunā konservatīvā partija cerēja sapulcināt Latvijas nākamo valdību ap programmu, kas paredz strauji celt sociālos pabalstus un ar tiem neizbēgami saistītos nodokļus. Nodokļu sloga palielināšana bija paredzēta par vairāk nekā 800 eiro no katra Latvijas iedzīvotāja 2019. gadā. Potenciālie koalīcijas partneri JKP plānus jau atmet kā nereālus, lai gan sarunas par valdību sola turpināt.

Aprēķins:

Jaunās konservatīvās partijas programmā rakstīts: «Kāpināsim nodokļu ieņēmumus līdz 35% no iekšzemes kopprodukta (IKP)»

2017. gadā IKP bijis 27,03 miljardi eiro faktiskajās cenās

Nodokļu un sociālo iemaksu summa bijusi 8,38 miljardi eiro jeb 31% no IKP

Ar 35% nodokļu slogu iekasētā summa būtu bijusi 9,46 miljardi eiro

Latvijas iedzīvotājiem pērn būtu bijis jāsamaksā par 1,08 miljardiem eiro vairāk kopumā jeb par 554 eiro no katra Latvijā atlikušā cilvēka

Valsts nodokļu ieņēmumi aug par 10% gadā atbilstoši reālajai inflācijai

Eiro vērtības zuduma dēļ nodokļa sloga palielinājuma nominālvērtība nākamgad pārsniegtu 800 eiro no viena iedzīvotāja jeb 2000 eiro no vidējās statistiskās Latvijas ģimenes, lai Jāņa Bordāna iespējamā valdība izpildītu nodokļa sloga palielināšanas plānu