Krievija turpina militarizēt anektēto Krimu

Starptautiskās sabiedrības reakcija uz svētdien notikušo Krievijas spēku uzbrukumu Ukrainas jūrniekiem Azovas jūrā joprojām ir ļoti neizlēmīga.

Lai gan atsevišķi politiķi izteikušies, ka pret Maskavu noteiktās sankcijas būtu jāpastiprina, bet ASV prezidents Donalds Tramps pieļāvis iespēju, ka netiksies ar Krievijas līderi Vladimiru Putinu nedēļas nogalē paredzētā G20 samita laikā, Reuters vēsta, ka ES ārlietu ministri krīzi apspriedīšot vien 10. decembrī. Tikmēr Krievija liek saprast, ka no savas nostājas neatkāpsies ne par mata tiesu, vakar paziņojot par vēl viena pretgaisa aizsardzības sistēmu S-400 bataljona dislocēšanu anektētajā Krimā.

Reuters norāda, ka jau kopš 2014. gada, kad notika Krimas aneksija, Krievija konsekventi paplašinājusi savu militāro klātbūtni Ukrainai atņemtajā pussalā. «Jau ceturtā S-400 bataljona izvietošana tur, visticamāk, bija plānota jau sen, taču brīdis par to paziņot nav izvēlēts nejauši – šādā veidā Ukrainai un Rietumiem tiek raidīts signāls, ka Krievija ir gatava visiem līdzekļiem aizsargāt teritoriju un ūdeņus, ko uzskata par saviem,» raksta ziņu aģentūra. Krievijas televīzijas kanālos un politiskajās aprindās jau atkal dominē bravūrīgi paziņojumi par to, kāds neapskaužams liktenis sagaida NATO valstu aviāciju, kas sadomās pietuvoties Krimas pussalai, vai karakuģus, kas mēģinās ieiet Melnajā jūrā.

Vakar amatpersonas Kijevā un Maskavā turpināja apmainīties ar savstarpējiem pārmetumiem. Ukrainas prezidents Petro Porošenko parakstījis parlamenta pieņemto likumu par karastāvokļa ieviešanu uz 30 dienām apgabalos, kuri robežojas ar Krieviju vai tai draudzīgām teritorijām, un atkārtojis bažas, ka Krievija gatavojot sauszemes uzbrukumu, kura mērķis ir atņemt Ukrainai visu Azovas jūras piekrasti. Ukrainas varasiestādes arī izplatījušas GPS datus, kas liecina, ka svētdien sagrābtie divi karakuģi un velkonis nevienu brīdi nav atradušies Krievijas teritoriālajos ūdeņos, kā to apgalvo Maskava. Ukraina arī atkārtoti pieprasījusi atbrīvot 24 sagūstītos kuģu apkalpju locekļus (starp viņiem ir arī vairāki Ukrainas drošības dienesta virsnieki). Taču V. Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs pavēstījis, ka viņu liktenis esot Krimas tiesas rokās, bet tā nolēmusi jūrniekus apsūdzēt nelikumīgā robežas šķērsošanā, par ko draud līdz pat sešiem gadiem ilgs cietumsods. Savukārt V. Putins sacījis, ka svētdienas incidents esot P. Porošenko izplānota provokācija, kuras mērķis ir uzlabot viņa reitingu pirms nākamā gada 31. martā plānotajām prezidenta vēlēšanām.

Ir skaidrs, ka svētdienas incidenta saknes meklējamas 2014. gada pavasara notikumos un Krimas aneksijā – ja pirms tam Krievijas kontrolē atradās labi ja desmitā daļa Azovas jūras akvatorijas, tad tagad tā pieteikusi tiesības uz vairāk nekā 70% šīs jūras teritorijas. Abas puses (un Rietumi vismaz vārdos atbalsta Ukrainu) jūras robežu un teritoriālos ūdeņus definē atšķirīgi – Ukraina vadās pēc 2003. gada līguma, bet Krievija – pēc jaunās realitātes, kas izveidojusies pēc 2014. gada. Taču pat šādā gadījumā starptautiskie kuģniecības noteikumi nosaka, ka Krievijai nav nekādu tiesību liegt Ukrainas kuģiem izmantot Kerčas jūras šaurumu, kas savieno Melno un Azovas jūru, lai nokļūtu savās bāzēs Mariupolē vai Berdjanskā. Tas būtu salīdzināms, piemēram, ar Dānijas un Zviedrijas kopīgu lēmumu neļaut Krievijas karakuģiem izmantot Baltijas jūras šaurumus.

Kā piespiest Krieviju ievērot starptautiskos likumus un pārtraukt lielīties ar to, ka Rrietumvalstu noteiktās sankcijas to tikai padarījušas un padara spēcīgāku? Laba atbilde uz to bijusi Ukrainas vēstniekam Vācijā Ondrijam Melnikam, kurš intervijā sabiedriskajam radio paziņojis, ka ES valstīm ir jāatsakās no Krievijas naftas un gāzes importa, bet Vācijai vajadzētu sākt ar gāzesvada Nord Stream 2 projekta anulēšanu. Diemžēl tik radikāliem soļiem Eiropa acīm redzami nav gatava.