Rīga 13°C, nedaudz mākoņains, bez nokrišņiem, DA vējš 2m/s
Sestdiena, 2024. gada 27. aprīlis 22:11
Vārda dienas: Klementīne, Raimonda, Raina, Tāle
Ja pedagogiem algas no šā gada 1. septembra nepieaugs par solītajiem 40 eiro, viņi ir gatavi ne tikai piketēt, bet arī streikot. Nozares arodbiedrība ir pārliecināta, kas tas ir valdības attieksmes jautājums un deviņi miljoni eiro, kas nepieciešami šā gada četriem mēnešiem, budžetā ir atrodami. Premjers Krišjānis Kariņš gan darba samaksas kāpumu sola tikai no 2020. gada 1. janvāra, jo šobrīd tāda summa nu nekādi neesot sameklējama.
Latvijas pedagogu alga ir 2,5 reizes zemāka par vidējo OECD valstu sarakstā. Pat Igaunijā un Lietuvā tās ir lielākas. Lai mazinātu šo bedri, jau pērn valdība pieņēma pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku. Tas paredzēja no 2018. gada 1. septembra kāpināt algas no 680 līdz 710 eiro. Savukārt no 2019. gada 1. septembra – 750 eiro, pakāpeniski nonākot līdz 900 eiro par zemāko likmi, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) rīkotajā sanāksmē, uz kuru bija aicināts premjers K. Kariņš, ministri un politiķi, atgādināja tās vadītāja Inga Vanaga, norādot, ka tikām vidējā alga valstī jau pārsniegusi tūkstoš eiro. Jau pērn pirms Saeimas vēlēšanām tika parakstīti līgumi ar piecām partijām, un tās visas «naski solīja, ka algu grafiks noteikti jāpilda». Un tagad, izrādās, naudas tam nav. Proti, ne deviņi miljoni šim gadam (patiesībā pieci miljoni, jo četri atnāk atpakaļ nodokļu veidā), ne, iespējams, 27 miljoni eiro – arī nākamajam.
LIZDA padome lēma: ja šī summa nebūs redzama 5. martā šā gada valsts budžeta projektā, tad aprīlī, kad būs tā apspriešana Saeimā pirmajā lasījumā, tiks rīkots pikets, kurā piedalīsies 2500 dalībnieku. Ja tas nelīdzēs un otrajā lasījumā nekas nemainīsies, sekos streiks. Tas nebūs tik «mīksts», kāds tas bija pirms četriem gadiem. Tad daļa skolu nepiedalījās, bet tajās, kas piedalījās, tika nodrošināta bērnu pieskatīšana, brīdināja I. Vanaga. Par streika datumu vēl neesot lēmuši, bet izskanējuši priekšlikumi to sarīkot vai nu eksāmenu laikā, vai 1. septembrī.
Tikām premjers K. Kariņš atzina, ka neviens nevarot liegt skolotājiem viņu tiesības, tajā skaitā – streikot. Jo ir saprotamas pedagogu prasības saņemt par savu darbu samaksu, un neprasot jau viņi nekādu debesmannu. Bet tādā veidā «neizdosies uzburt naudu», tas esot vairāk nekā skaidrs. Jo ar deviņiem miljardiem eiro, kāds ir Latvijas budžets, visas vajadzības nav iespējams apmierināt, jo tās ir arī mediķiem, ugunsdzēsējiem, policistiem. Valsts jau tā esot parādos, un pat izdevumu palielināšana nerisina saspringto situāciju. Lai to mainītu, jāmaina visa sistēma, un viņš esot apņēmības pilns to panākt. Bet šis esot tehnisks budžets, ko mainīt nav viņa spēkos: «Manas rokas ir sasietas, un man nav, no kurienes ņemt naudu. Vienīgais var kādam atņemt, lai iedotu citam, bet tas nav risinājums.» Turklāt nav zināms, vai Eiropas Komisija apstiprinās iesniegtos ciparus un atļaus kāpināt parāda summu.
Runājot par avotiem, no kuriem pasmelties trūkstošo summu, premjers atzina, ka viens varētu būt nodokļu (it īpaši PVN) celšana. Tas atrisinātu virkni problēmu, tomēr tas ir ceļš uz nekurieni. Diemžēl administratīvi teritoriālā reforma velkas garumā, līdz ar to arī skolu tīkla optimizācija buksē. Jo arī, sakārtojot izglītības iestāžu tīklu, varētu iegūt papildu līdzekļus skolotāju algu celšanai.
Izglītības ministre Ilga Šuplinska sanākušajiem lika pie sirds, ka viņi nav vienīgie, kam algas ir sāpīgs jautājums. Zinātnieki saņemot vēl mazāk. Tāpat viņa norādīja, ka tad, kad grafiku pieņēma, diemžēl netika definēts, no kurienes vajadzīgo finansējumu ņems. Rezultātā ne šā gada budžeta projektā, ne turpmāko gadu plānā neparādās summas šim mērķim. Ministre gan solījās, ka arī turpmāk šī būs viņas darba kārtības pirmā prioritāte un risinājumi tiks meklēti. No skolu tīkla sakātošanas, viņasprāt, varētu nozarē ienākt ap 600 000 eiro. Taču katrā ziņā viņa esot pret mehānisku skolu slēgšanu, turklāt tas nenāk par labu nozarei kopumā, ne arī Latvijas kopējai attīstībai.
Finanšu ministrs Jānis Reirs bija strups: nauda skolotāju algu palielinājumam varētu atrasties vien 2020. gada budžetā. Netika gan īsti atbildēts, cik liela summa tad skolotājiem pienāksies – 750 eiro vai arī jau 790 eiro, kas grafikā noteikta no 2020. gada 1. septembra.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Mālu ielā 30, LV-1058
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 26.07.1997