Rimšēvičs izcīna tiesības atrasties darba vietā

«Rimšēvičs kaut šodien var doties uz darbu,» teica Latvijas Republikas ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers pēc tam, kad vakar Latvijas Republika bija oficiāli zaudējusi Eiropas Savienības Tiesā (EST) Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam.

Ē. Kalnmeiers par I. Rimšēviča tiesībām «doties uz darbu» izteicās tik priecīgā tonī, it kā Latvija nemaz nebūtu cietusi tiesā zaudējumu ar lielu rezonansi pasaulē un arī tepat Latvijā. Pēc Latvijas likumiem, nekas tāds arī nav noticis, jo reāli pildīt savus darba pienākumus I. Rimšēvičs tik un tā nedrīkst. Pirmkārt, viņam nav pielaides valsts noslēpumiem. Otrkārt, viņš nedrīkst izbraukt no valsts bez Ē. Kalnmeiera atļaujas (oficiāli atļauju dotu vai nedotu kāds sīks prokuratūras klerks). Šādā gadījumā I. Rimšēviča tiesības aprobežotos ar atrašanos savā darba kabinetā bankā un algas saņemšanu. Tas būtu jau otrais šāds gadījums Latvijā, jo identiskas tiesības jau vairākus gadus izmanto bijušais Rīgas domes Satiksmes departamenta direktors, no kura dome vaļā tikt nevar, bet kuram strādāt neļauj.

Tālāk gan Ē. Kalnmeiers kļuva skumīgs pēc Neatkarīgās jautājuma, vai Latvijai nedraud vēl nākamais vai nākamie tikpat skaļie zaudējumi tiesā, kas liks Latvijai izpildīt tagadējo tiesas spriedumu. Šis spriedums pamatojas uz apsvērumu, ka uz neierobežotu laiku izdots aizliegums cilvēkam pildīt viņa darba pienākumus ir tas pats, kas viņa atlaišana no darba. Ē. Kalnmeiers kopā ar tieslietu ministru Jāni Bordānu vakar nekādi nevarēja beigt brīnīties, kā gan EST spējusi iedomāties kaut ko tik pārsteidzošu, uz ko neesot nevienas norādes Latvijas likumos un juridiskajā literatūrā. J. Bordāns solīja piestrādāt pie juridiskās literatūras papildināšanas, lai turpmāk juristi par tādu domu gaitu un tiesas spriedumu zinātu. Nākamajā piegājienā Latvija varētu uzzināt, ka neļaušana I. Rimšēvičam vai jebkuram citam cilvēkam pildīt viņa darba pienākumus ar vienu ieganstu ir tieši tas pats, kas neļaušana pildīt šos pašus pienākumus ar citu ieganstu. Ē. Kalnmeiers par zaudēšanu pirmajā tiesas procesā taisnojās ar pieredzes trūkumu, jo Latvijai nekad iepriekš nav nācies saskarties ar tieši tādu prasību tieši tajā tiesā, kur nācās tiesāties ar I. Rimšēviču. Taču ne viņš un arī ne J. Bordāns neuzņēmās apgalvot, ka tagad  – tātad ar pieredzi, ko devis tiesā piedzīvotais zaudējums, – Latvija spētu uzvarēt.

Uzsvērti skumīgs vakar izskatījās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Jēkabs Straume, kura vadītā iestāde pirms gada bija sākusi kriminālprocesu pret I. Rimšēviču. Viņš spēja pateikt tikai to, ka veicot savus pienākumus «pēc labākās sirdsapziņas».

Ē. Kalmeiers visā nopietnībā stāstīja, ka tieši pieredzes trūkuma dēļ Latvija nav iedomājusies apmierināt EST prasību uzrādīt pierādījumus, kas pamatotu nepieciešamību aizliegt I. Rimšēvičam pildīt viņa darba pienākumus. Šādi pierādījumi īstenībā ir tas pats, kas pierādījumi, uz kuru pamata vispār sākt un virzīt kriminālprocesu. Tiesa nenoticēja, ka Latvijas atteikumam sniegt vispār jebkādus pierādījumus varētu būt cits iemesls, kā vien šādu pierādījumu neesamība. Tikpat grūti iedomāties, ka EST novirzīsies no jau iebrauktajām sliedēm, ja tai nāktos izskatīt prasību atcelt Ē. Kalnmeiera klerku tiesības neļaut I. Rimšēvičam braukt uz Eiropas Centrālo banku Frankfurtē vai uz jebkuru citu pasaules malu.

Latvija var izmantot EST spriedumu arī tā, ka atļauj I. Rimšēvičam bez tālākiem skandāliem nostrādāt par Latvijas Bankas prezidentu līdz šā gada 21. decembrim, kad beigsies viņa pašreizējais amata termiņš. Viņš bija solījis uz nākamo amata termiņu nepieteikties. Tagad situācija mainījusies, jo amati Latvijas Bankā un Eiropas Centrālajā bankā taču ir viņa vairogi pret kriminālapsūdzībām neatkarīgi no tā, vai tās balstās ir reāliem vai uz safabricētiem faktiem. Tomēr nav I. Rimšēviča publiskais tēls tik viennozīmīgi pozitīvs, lai viņam būtu vērts pieteikties 13. Saeimai vēl uz nākamo pilnvaru termiņu.