Igaunijā politiskā kursa maiņa

Reformistei Kallasai labas izredzes kļūt par Igaunijas premjeri

No 12 politiskajiem spēkiem, kas pretendēja uz iekļūšanu Igaunijas Valsts sapulcē (Rīgikogu) un 101 deputātu mandātu, likumā noteikto 5% barjeru spējuši pārvarēt tikai pieci, vakarrīt pēc visu biļetenu saskaitīšanas informējusi Igaunijas centrālā vēlēšanu komisija. Reformu partija saņēmusi 28,8% balsu, kas tai nodrošinās 34 deputātu mandātus, savukārt par līdzšinējā premjera Jiri Ratasa vadīto Centra partiju nobalsojuši 23% vēlētāju, kas nozīmē, ka tai būs 26 vietas parlamentā. Salīdzinot ar 2015. gada vēlēšanām, lielākais lēciens izdevies par galēji labēju dēvētajai Igaunijas konservatīvajai tautas partijai (EKRE), kas, iegūstot 17,8% vēlētāju atbalstu, savu pārstāvniecību parlamentā palielinājusi no 7 līdz 19 deputātiem. 11,4% balsu un 12 mandātu ieguvusi konservatīvā partija Tēvzeme, bet 9,8% balsu un 10 vietas parlamentā – sociāldemokrāti.

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida līdz vakardienas pēcpusdienai vēlēšanu rezultātu publiski nekomentēja, taču uzvarētāji jau steidza uzņemties iniciatīvu. Reformu partijas valdes sēdē tika apstiprināts K. Kallasas jau iepriekš paustais nodoms uzsākt konsultācijas gan ar Centra partiju, gan tēvzemiešiem, gan sociāldemokrātiem. Savukārt ar EKRE, kas esot naidu kurinoši populisti, nekādas vienošanās nav iespējamas, jau pirms vēlēšanām pausto nostāju vēlreiz apliecinājusi K. Kallasa. Viņa paziņojusi, ka pašlaik acīmredzami ir divi koalīcijas varianti – vai nu Reformu un Centra partiju valdība, vai arī Reformu, Tēvzemes un sociāldemokrātu valdība.

Pirmais variants šķistu pieņemamāks «matemātiski» (šādai koalīcijai būtu stabils vairākums, turklāt prakse liecina – jo mazāk partiju ir valdībā, jo mazāks risks, ka starp tām radīsies nesaskaņas par kādiem jautājumiem). Tomēr potenciālā premjere uzsvērusi, ka starp iespējamajiem sadarbības partneriem ir ļoti būtiskas nesaskaņas vismaz trīs jautājumos – atšķiras to redzējumi uz nodokļu politiku, pilsonības piešķiršanu un izglītības sistēmu. AFP atgādina, ka priekšvēlēšanu kampaņas laikā Reformu partija skaļi kritizējusi Centra partijas nodokļu politiku, kas neveicinot valsts ekonomisko izaugsmi. Reformisti, kuri tiek uzskatīti par biznesa aprindām tuviem, mudinājuši mazināt darbaspēka nodokļus un garantētos bezdarbnieku pabalstus, lai tādējādi veicinātu gan jaunu darba vietu izveidošanu, gan cilvēku ieinteresētību atrast darbu, nevis pārtikt no pabalstiem. Pilsonības jomā Reformu partijas (un lielas igauņu sabiedrības daļas) neizpratni izraisījis Centra partijas Eiroparlamenta deputātes Janas Toomas ierosinājums automātiski piešķirt pilsonību visiem nepilsoņiem (kā tos dēvē Igaunijā – pelēko pasu turētājiem), atsakoties no pašreizējā naturalizācijas procesa, kas no pilsonības tīkotājiem prasa vismaz elementāras igauņu valodas zināšanas un izpratni par valsts vēsturi. Un treškārt – skolas. Centra partija, kas tradicionāli aizstāvējusi Igaunijas etnisko minoritāšu (lielākoties, krievu) intereses, kategoriski iebilst pret mazākumtautību skolu likvidēšanu un valsts izglītības sistēmu, kurā tiks lietota tikai igauņu valoda.

Ņemot vērā šos aspektus, Reformu partijai būtu vienkāršāk vienoties ar Tēvzemi un sociāldemokrātiem, tomēr Igaunijas mediji atkal un atkal atgādina par kādu zemūdens akmeni, proti, 2016. gada novembra notikumiem. Toreiz abas šīs partijas, kas bija pārstāvētas reformistu vadītajā koalīcijā, nedarīja neko, lai novērstu neuzticības izteikšanu Tāvi Reivasa vadītajai valdībai, un uzreiz pēc tam iekļāvās Centra partijas vadītajā valdībā. Lai gan K. Kallasa samiernieciski sacījusi, ka šis jau esot noiets etaps, šādas nodevības politiskajās aprindās parasti netiek aizmirstas. Pati K. Kallasa, domājams, uz Tēvzemi un sociāldemokrātiem tiešām ļaunu prātu netur, jo no 2014. līdz 2018. gadam bija Eiropas Parlamenta deputāte un toreizējās ar reformistu valdības krišanu saistītās peripetijas gāja viņai secen. Tomēr partijas vadībā joprojām ir ne viens vien politiķis, kurš toreizējos satricinājumus piedzīvojis un nealkst sadarboties ar šīm partijām. Tad jau labāk centristi, kuri allaž pozicionējušies kā Reformu partijas ideoloģiskie pretinieki...

Latvijā ir ierasts Igauniju minēt kā piemēru teju visās jomās, taču vēlēšanas apliecinājušas, ka arī igauņi nav īsti apmierināti ar savas valdības darbu. Salīdzinot ar iepriekšējo parlamenta sasaukumu, mandātus zaudējušas visas trīs valdošās koalīcijas partijas: centristi – vienu, Tēvzeme – divus, bet sociāldemokrāti – pat piecus. AFP to skaidro ar faktu, ka ekonomiskā izaugsme, kas pērn bija 3,9%, bet šogad varētu noslīdēt līdz 2,7% atzīmei, nav īpaši izjūtama valsts laukos. Un ne jau velti EKRE, kas solījusi ienākumu un akcīzes nodokļu samazināšanu, kā arī pensiju palielināšanu, lielāko atbalstu guvusi Valgas, Veru un Pērnavas apriņķos. Tomēr arī visas valsts mērogā šīs partijas rezultāti ir iespaidīgi, un ar tās esamību Igaunijā tradicionālajiem politiskajiem spēkiem nāksies rēķināties. Šogad vēl tika izmantots tradicionālais paņēmiens, pasludinot EKRE par Rietumu tradicionālo vērtību pretiniekiem, kā rezultātā daži rietumvalstu mediji aizrakstījās līdz tam, ka šī partija simpatizējot Krievijai (pēc analoģijas ar franču vai austriešu labējiem), kas, protams, ir absolūtas muļķības. Patiesībā tieši EKRE iestājas par stingrākām sankcijām pret Krieviju un mudina uz lielāku NATO spēku klātbūtni Igaunijā, tajā pašā laikā asi kritizējot globalizācijas procesus un ES uzspiestās bēgļu kvotas.

Tikmēr citās partijās, kas nav guvušas cerētos rezultātus, jau sākusies netīrās veļas mazgāšana. Centra partijas priekšsēdētāja vietniece Mailisa Repsa vakar kritizējusi līdzšinējo premjeru J. Ratasu par uzstāšanos ar prorietumnieciskām runām – pret Krieviju noteikto sankciju atbalstīšanu un NATO slavēšanu. Vairums politologu gan uzskata, ka J. Ratasa pozīcijas nav apdraudētas, it īpaši pēc tam, kad viņš paudis gatavību «ar zināmiem nosacījumiem» kļūt par valdošās koalīcijas jaunāko brāli, gan daudznozīmīgi piebilstot, ka ne vienmēr partija, kas vēlēšanās ieguvusi lielāko balsu skaitu, tiek pie premjera krēsla. Tikmēr uz sociāldemokrātu līdera Jevgeņija Osinovska amatu jau pieteicies līdzšinējais kultūras ministrs Indreks Sārs, skarbi kritizējot partijas vadītāju par izgāzto priekšvēlēšanu kampaņu.