Ugunsgrēks, kas pirmdienas vakarā pārņēma un īsā laikā nopostīja daļu leģendārās Parīzes Dievmātes katedrāles, patiesi šokējis ne tikai frančus, bet arī citu pasaules valstu iedzīvotājus, kuri joprojām nespēj noticēt, ka
XXI gadsimtā pāris stundu laikā no zemes virsmas var tikt noslaucīts unikāls arhitektūras šedevrs.
Postījumu apmēri tiks noteikti vēlāk, kad ekspertiem ļaus ieiet vakar vēl gruzdošās katedrāles iekšienē, taču Francijas prezidents Emanuels Makrons jau paudis stingru apņēmību atjaunot katedrāli.
Pilnībā ugunsgrēks tika apslāpēts tikai vakar priekšpusdienā – gandrīz 15 stundas pēc tam, kad glābšanas dienests saņēma ziņas par tā izcelšanos un uz katedrāli nosūtīja aptuveni 400 ugunsdzēsējus. 93 metrus augstā torņa smaili, lielāko daļu jumta konstrukciju un tās telpas katedrālē, kas atradās tieši zem smailes, viņiem tā arī nav izdevies glābt, tomēr no uguns paglābti abi vēsturiskie zvanu torņi.
Uzliesmoja kā lāpa
Pirmās ziņas par ugunsgrēku medijos parādījās pirmdien – neilgi pirms septiņiem vakarā pēc Parīzes laika. Lai gan sākotnēji šķita, ka runa varētu būt vien par nelielu incidentu, jau pēc nepilnas stundas tiešraides no Francijas galvaspilsētas sāka demonstrēt visi pasaules vadošie televīzijas kanāli. Tajās bija redzamas sarkani oranžas liesmas, kas ceļas virs Sitē salas, milzīgie dūmu mutuļi un galu galā arī kulminācija – torņa smailes sabrukšana. Katedrāles augšējā daļa uzliesmoja kā lāpa, un nodzēst to nebija ugunsdzēsēju spēkos, kaut gan glābšanas darbos tika iesaistītas visas tobrīd brīvās vienības. ASV prezidenta Donalda Trampa Twitter izteikto ierosinājumu dzēst ēku, izmantojot helikopterus vai lidmašīnas, kas paredzētas meža ugunsgrēku dzēšanai, franču glābēji noraidīja, uzsverot, ka liela ūdens daudzuma liešana uz pārkarsušo ēku var novest pie tā, ka tā sabruks pavisam.
Franču ugunsdzēsējiem nācies pieņemt grūtu lēmumu – necensties glābt to, kas vairs nav glābjams (no koka būvēto smaili un jumta konstrukcijas), tā vietā koncentrējoties uz uguns apdraudēto vitrāžu un zvanu torņu dzesēšanu ar ūdeni. Vienlaikus daļa ugunsdzēsēju, pārkāpjot drošības instrukcijas, tomēr iegājuši uguns pārņemtajā ēkā, lai no tās pa dzīvo ķēdi evakuētu pašas nozīmīgākās relikvijas un artefaktus. Vakarrīt Parīzes ugunsdzēsības pārvaldes priekšnieks Žans Klods Galē informēja, ka ugunsgrēku izdevies savaldīt, bet vēl pēc vairākām stundām sekoja paziņojums, ka tas pilnībā nodzēsts.
Aizdomas par nolaidību
Parīzes prokurors Remī Heics vakar paziņojis, ka izmeklēšanā iesaistīti vismaz 50 cilvēku un tā būs «ilga un sarežģīta». Lai gan dažos interneta resursos jau parādījušās interesantas sazvērestības teorijas, franču izmeklētāji tām pašlaik netic – viņi uzskata, ka ugunsgrēks nav nedz ļaunprātīga dedzināšana, nedz terora akts. Nav šaubu, ka uguns sākotnēji uzliesmojusi tajā katedrāles jumta daļā, kas bija apņemta ar sastatnēm, kur tika veikti aptuveni 6 miljonus eiro vērtie rekonstrukcijas darbi. Tāpēc izmeklētāji sliecas uz domām, ka ugunsgrēks noticis nolaidības dēļ. Atklājies, ka trauksme pašā ēkā, ko nepiederošas personas (tūristi) jau bija pametušas, pirmo reizi atskanējusi pirmdienas vakarā pulksten 18.20 pēc vietējā laika, taču virspusēji veiktā pārbaudē nekādas ugunsgrēka pazīmes nav izdevies konstatēt. Otrais trauksmes signāls bijis pēc 23 minūtēm, bet neilgi pēc tā uguns jau plosījusies pilnā sparā, un to vairs nav bijis iespējams apturēt, stāstījis R. Heics.
Uguns straujo izplatību veicinājis objekta cienījamais vecums. Lai gan daudzas katedrāles daļas gadsimtu laikā ir pārbūvētas, tās jumta konstrukcijas (tā dēvēto mežu) joprojām veidojuši pirms astoņiem gadu simteņiem izmantotie kokmateriāli, no tiem lielākoties bijusi darināta arī torņa smaile, vēsta Francijas televīzijas kompānija France24. Katedrāle nav bijusi aprīkota ar mūsdienīgām ugunsdzēsības signalizācijas un ugunsgrēka novēršanas sistēmām. Vairāki vēsturnieki intervijās televīzijas kompānijai nav slēpuši, ka varasiestādes šī valsts dārguma saglabāšanai nav pievērušas nepieciešamo uzmanību, un liels kapitālais remonts, kas izmaksātu vairāk nekā 150 miljonu eiro, katedrālei bijis nepieciešams jau sen. Viena no galvenajām problēmām bijusi tā, ka Parīzes Dievmātes katedrālei vienlaikus ir vairāki saimnieki – gan pilsētas arhibīskapija, gan Parīzes mērija, gan valsts pieminekļu aizsardzības pārvalde. Kā jau šādos gadījumos mēdz būt, dažādās institūcijas ne vienmēr spējušas atrast kopīgu valodu par objekta uzturēšanu.
Ziedojumi jau plūst
Jau vakar, sekojot prezidenta E. Makrona aicinājumam uzsākta līdzekļu vākšana, lai atjaunotu uguns nopostīto katedrāli. Lūgumam faktiski bez kavēšanās atsaukušās divas bagātākās franču ģimenes – miljardieri Bernārs Arno un Fransuā Anrī Pino paziņojuši par attiecīgi 200 un 100 miljonu eiro ziedojumiem, vēsta BBC. Vienlaikus aktivitāti izrāda arī ierindas pilsoņi. Vairākos kontos, kuros tiek vākti līdzekļi, jau iemaksāti desmitiem tūkstošu eiro, turklāt ziedojumu vidējais apjoms ir ap 10 eiro, kas liecina, ka pašu ziedotāju finansiālā situācija varētu nebūt īpaši spoža. Tomēr šī aktivitāte liecina par atsaucību E. Makrona aicinājumam no jauna uzbūvēt katedrāli «visiem kopā». Turklāt šajā gadījumā domāti ne tikai franči, bet arī citu pasaules valstu iedzīvotāji, kuri emocionāli reaģējuši uz notikušo.
Ir skaidrs, ka būs nepieciešams ilgāks laiks, kamēr speciālisti apsekos ugunsgrēkā cietušo ēku un nospriedīs, kādus remonta darbus tajā nepieciešams veikt. Vakar, kad mūri vēl joprojām bija sakarsuši, ugunsdzēsēji gan amatpersonām, gan atsevišķiem žurnālistiem ļāva burtiski tikai pārkāpt galvenās ieejas slieksnim, raksta AFP. Skats, kas pavēries šiem cilvēkiem, nav bijis no patīkamākajiem – katedrālē mētājas pārogļojušās sagruvušā jumta un smailes konstrukcijas, sienas ir nokvēpušas, un šķiet, ka vietām zem šīs kvēpu kārtas ir arī plaisas. Ugunsdzēsēju pārstāvji atzinuši, ka tas nebūtu nekas neparasts, jo uguns plosījusies ļoti intensīvi, sasniedzot aptuveni 1000 grādu temperatūru, bet glābēju galvenais uzdevums bijis ar aukstu ūdeni dzesēt mūrus, lai novērstu to sabrukšanu.