Prezidenta vēlēšanu spēlē opozīcija jauc kārtis

Ja ne uzvarēt, tad maksimāli sarežģīt valdošās koalīcijas plānus, minimizējot jebkādu nejaušību iespējamību, Valsts prezidenta amatā ievēlēt Eiropas Savienības tiesas tiesnesi Egilu Levitu. Šķiet, tieši ar šādu moto opozīcija gatavojas prezidenta vēlēšanām – koalīcijas plānotajā datumā vēlēšanas, visticamāk, nenotiks, turklāt E. Levitam būs divi konkurenti.

Jau vēstīts, ka E. Levits kandidēt uz Valsts prezidenta amatu piekrita ar noteikumu, ka viņu atbalsta visas valdību veidojošās partijas. Četras partijas viņam apliecinājušas monolītu atbalstu, taču KPV LV Saeimas frakcijas rindās ne visiem deputātiem E. Levita kandidatūra šķiet pieņemama.

Arī šāds stāvoklis E. Levitam ir akceptējams, lai pieņemtu uzaicinājumu kandidēt vēlēšanās, un ceturtdien koalīcijas pārstāvji Saeimas prezidijā iesniedza oficiālu pieteikumu tiesneša kandidatūrai uz augsto amatu.

Pieņemot, ka vēlēšanu dienā Saeimā ieradušies visi Jaunās Vienotības, Jaunās konservatīvās partijas, Nacionālās apvienības un Attīstībai/PAR! deputāti un ka tie būs uzticīgi dotajam solījumam atbalstīt E. Levitu, pieteikums apliecina, ka koalīcijas kandidātam ir 49 Saeimas deputātu balsis. Atlikušās divas, kas nepieciešamas, lai E. Levits kļūtu par Valsts prezidentu, nodrošinātu pieteikumu parakstījušo KPV LV pārstāvju Artusa Kaimiņa un Alda Blumberga balsis. Zināms, ka KPV LV Saeimas frakcijā ir vēl daži, kuri simpatizē E. Levitam, tādēļ viņa ievēlēšana ir ļoti ticama.

Jāņem gan vērā, ka pilns Saeimas sastāvs likumdevēja sēdēs ir reta parādība, un, šķiet, uz vairāku koalīcijas deputātu neierašanos cer opozīcija. Tā ceturtdien savākusi 34 deputātu parakstus ar lūgumu Valsts prezidenta vēlēšanas organizēt sēdē 5. jūnijā. Saskaņā ar likumu 34 deputāti ir konstitucionālais vairākums, kura vēlme nav liekama uz balsojumu un ir izpildāma.

Koalīcija iepriekš vienojusies, ka prezidenta vēlēšanas notiks Saeimas ārkārtas sēdē 29. maijā, kas, lūkojoties vēsturē, ir netipiski agrs termiņš. Šāda steiga tiek saistīta ar koalīcijas centieniem novilcināt KPV LV Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Ata Zakatistova izdošanu kriminālvajāšanai. Saeimas gaiteņos tiek runāts, ka A. Zakatistovs ir garants kārtībai KPV LV frakcijā un ir izšķirošais elements, lai

E. Levits ar KPV LV atbalstu patiešām tiktu ievēlēts prezidenta amatā. Opozīcijas gājiens ar sēdes atlikšanu uz nedēļu praktiski izslēdz iespēju A. Zakatistovu līdz prezidenta vēlēšanām neizdot kriminālvajāšanai un opozīcijai paver vismaz teorētiskas iespējas savervēt kādu no nepieredzējušākajiem KPV LV pārstāvjiem savu mērķu sasniegšanai.

Ceturtdien Zaļo un zemnieku savienību veidojošās Latvijas Zemnieku savienība un Latvijas Zaļā partija arī vienojās, ka pēc Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa paziņojuma par nekandidēšanu uz otro prezidentūras termiņu tās šim amatam virza tiesībsargu Juri Jansonu, kurš piekritis piedalīties sacīkstē.

Jautāts, vai viņš uzskata par lietderīgu kandidēt vēlēšanās, kuru iznākums ir prognozējams ar ārkārtīgi augstu ticamību, J. Jansons norādīja, ka jau tikai pati izvirzīšana valsts augstākajam amatam ir uzvara. Turklāt viņš teica, ka parlamentāriešiem būs jāizšķiras starp ļoti augstas klases juristu un diplomātu (E. Levitu) vai viņu, kas līdz detalizētākajai niansei pārzina norises un problēmas Latvijā.

Ņemot vērā, ka savu kandidatūru pēdējā brīdī sola pieteikt arī KPV LV iekšējā opozīcija un ar to strādājošais pie frakcijām nepiederošais Aldis Gobzems, var teikt, ka vēlēšanu process vismaz kļūst interesantāks un E. Levitam nebūs jādiskutē pašam ar sevi, taču iespēja, ka opozīcija politiskā pokera partiju spēs izspēlēt tik meistarīgi, lai sagrautu koalīcijas plānus, joprojām ir niecīga.

Neoficiāla informācija liecina, ka KPV LV iekšējie opozicionāri Valsts prezidenta amatam virzīs Didzi Šmitu.