Ušakova desmitgade noslēgusies

Vakar Rīgas domes ārkārtas sēde, kuras laikā bija paredzētas jaunā Rīgas domes priekšsēdētāja vēlēšanas, ilga visas dienas garumā. Vairākas stundas Rīgas domes opozīcija iztaujāja mēra amata kandidātu – partijas Gods kalpot Rīgai (GKR) pārstāvi Daini Turlo, kurš daudzus gadus vadījis pašvaldības Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteju. Līdz pat avīzes nodošanai tipogrāfijā, tā arī balsojums nebija noticis.

Iepazīstinot Rīgas domniekus ar savu vīziju par pašvaldības darbu, D. Turlais aicināja opozīciju nenostāties ienaidnieka pozā, bet būvēt labāku Rīgu kopējiem spēkiem. «Skatos uz opozīcijas deputātu pusi. Es to esmu mēģinājis darīt savā komitejā – strādāt ar kolēģiem, neskatoties uz to, no kādas partijas viņi ir, un gribu to darbu turpināt. Ir jautājumi, kuros jūsu modrā acs un prāts jau dzirdēts šajā zālē,» pauda D. Turlais, piebilstot, ka ne vienmēr dome spējusi «operatīvi un dziļi» reaģēt uz opozīcijas identificētajām problēmām.

Opozīcijas deputāti gan atgādināja, ka līdz šim koalīcija noraidījusi teju visus opozīcijas priekšlikumus vai ieviesusi tos, vēlāk uzdodot par saviem sasniegumiem. Turklāt opozīcija, apzinoties, ka balsošanas rezultāts no viņu vēlmēm nav atkarīgs, pirms tā topošo Rīgas mēru tirdīja jautājumu krustugunīs.

Viens no redzamākajiem Rīgas domes opozicionāriem Vilnis Ķirsis vēlējās uzzināt, vai D. Turlajam, kas vadījis atbildīgo komiteju, nav neērti pārņemt korupcijas skandālu apņemtās pašvaldības vadību. Taču D. Turlais kopsakarības starp Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas darbu un pēdējā laika skandāliem nesaskatīja.

«Komiteja nav apveltīta ar varu, tā nav institūcija, kas var meklēt un pratināt, mūsu uzdevums, kas arī ierakstīts noteikumos – mazināt korupcijas riskus. Kas ir izdarīts manā laikā – ir trīs reizes mainījušās valstī vadlīnijas, kuras izstrādā KNAB, esam tām sekojuši rūpīgi līdzi un ieviesuši dzīvē. Pēdējās vadlīnijas izstrādātas lielā mērā sadarbībā ar Rīgas domi. Līdz ar to uzdevumus, kas nosprausti kā politiskai institūcijai, esam ne tikai izpildījuši, bet lielā mērā esam arī paraugs valsts institūcijām,» skaidroja D. Turlais.

Skaidrojot savu redzējumu turpmākajai Rīgas sadzīvei, D. Turlais teica: «Mums ir virkne Valsts kontroles revīzijas aktu, KNAB dokumentu, slēdzienu, procesu, kuri nav jāvērtē par to, kāpēc viņi ir vai kāpēc mums ir cilvēki, kas ir aizdomās turēti vai aizturēti, tie ir fakti, kas nav apstrīdami. Mūsu uzdevums ir rūpīgi analizēt un reaģēt praktiski uz tiem trūkumiem un pārkāpumiem, kas ir konstatēti, lai tos novērstu un strādātu tā, lai šādi pārkāpumi, atkāpes no labas pārvaldes neatkārtotos. Tas ir galvenais uzdevums.»

D. Turlais arī pauda nožēlu, ka 2009. gadā, kad Nils Ušakovs kļuva par pilsētas mēru, citas partijas neizmantoja viņa popularitāti, lai saliedētu sabiedrību.

D. Turlais dzimis 1950. gadā. Karjeru padomju gados sācis kā militārpersona, tostarp dienējis Afganistānā, no 1992. līdz 1994. gadam bijis Latvijas Aizsardzības spēku komandieris. Vēlāk bijis toreizējā Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa padomnieks aizsardzības un stratēģiskās plānošanas jautājumos.

Vēlāk D. Turlais iesaistījās politikā un no partijas Saimnieks saraksta tika ievēlēts par 6. Saeimas deputātu, bijis arī iekšlietu ministrs Andra Šķēles valdībā, no amata gan demisionējis pēc Talsos ugunsdzēsēju svētkos notikušās traģēdijas, kurā gāja bojā astoņi bērni. 1999. gadā viņš mainīja partejisko piederību un kļuva par savienības Latvijas ceļš biedru, kuru gan ātri pameta un 2002. gadā iestājās Tautas saskaņas partijā. Viņš tika ievēlēts 8. Saeimā.

2004. gadā viņš vēlreiz mainīja partejisko piederību un iestājās Latvijas Pirmajā partijā. 2009. gadā viņš tika ievēlēts Rīgas domē no Aināra Šlesera vadītās partijas LPP/LC. Kopš tā laika viņš strādā domē, gan nomainot partejisko piederību uz GKR.