Rīga 10°C, skaidrs, bez nokrišņiem, A vējš 3m/s
Piektdiena, 2024. gada 03. maijs 01:11
Vārda dienas: Gints, Uvis
Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmums noraidīt kārtējo sūdzību par pasažieru vilcienu iepirkuma konkursa rezultātiem nostādījis Latvijas valdību neērtā situācijā – tagad vai nu patiešām jāatrod 242 miljoni eiro vilcienu pirkšanai, vai arī jāatzīst, ka Latvijai tādas naudas nav.
IUB lauzis tradīciju apmierināt sūdzības par valsts a/s Pasažieru vilciens (PV) izvēlēm pirkt vilcienus no lēmumiem pirkt vilcienus vai nu no Spānijas uzņēmuma Talgo, vai no Čehijas uzņēmuma Škoda Vagonka. Iepriekš IUB ir apmierinājis vispirms Škoda Vagonka sūdzību par lēmumu pirkt Talgo vilcienus, gan Talgo sūdzību par lēmumu pirkt Škoda Vagonka vilcienus. Tomēr atkārtotu Talgo sūdzību par atkārtotu PV lēmumu pirkt Škoda Vagonka vilcienus IUB ir noraidījis. Talgo ir tiesības pārsūdzēt IUB lēmumu Administratīvajā tiesā, bet tiesāšanās laikā PV drīkstētu noslēgt līgumu ar Škoda Vagonka par šā uzņēmuma produkcijas pirkšanu.
Talgo sūdzību būtība bija apgalvojums, ka Škoda Vagonka vilcienos nemaz neesot ieprojektētas (PV konkursā visas firmas startēja tikai ar vilcienu projektiem, kas vairāk vai mazāk līdzīgi to tagadējai produkcijai) iekārtas, kas samazina elektroenerģijas patēriņu tādā veidā, ka pārvērš elektroenerģijā vilciena kinētisko enerģiju vilciena bremzēšanas laikā. Savu IUB aizliegumu pirkt Škoda Vagonka vilcienus IUB pamatoja ar neticību nevis iekārtu esamībai, bet, citējot IUB aizlieguma pamatoju, tam, ka «iepirkuma komisija būtu pārliecinājusies par to, ka uzvarētāja piedāvātais vilciens tehniski paredz bremzēšanas enerģijas akumulācijas sistēmu». Tādā veidā strīds tika pārvirzīts no iekārtu esamības vai neesamības uz to, vai PV ir pietiekami rūpīgi pētījis Škoda Vagonka vilcienu projektu. PV nolīga ekspertus, kuri izdeva PV iesniegšanai IUB izziņu, ka vajadzīgās iekārtas vilcienos būšot, bet galvenais ir tas, ka tagad vairs nav iespējams vainot PV neziņā par vajadzīgo iekārtu esamību, jo ekspertu izziņas saturu taču PV noteikti zina. Līdz ar to IUB juristi piņķerīgā ceļā, bet toties droši secinājuši, ka Latvijas valsts drīkst pirkt Škoda Vagonka vilcienus. «Es vairs nevaru iedomāties, ko viņi vēl varētu izdomāt,» teica IUB vadītāja Dace Gaile par Talgo izredzēm formulēt tādu sūdzību par IUB lēmumu, kādu Administratīvā tiesa ņemtu pretī un apmierinātu.
Laika vilcināšana ir devusi rezultātu – cerības, ka vismaz 49 miljonus eiro no 242 miljoniem varētu nosegt ar Eiropas Savienības dāvinātu naudu, ja Eiropas Komisija atļautu izmantot vilcienu pirkšanai daļu no tagad jau oficiāli atceltā Skanstes tramvaja būves finansējuma. Tiklīdz tādas cerības radās, Neatkarīgā 7. maijā aprakstīja ļoti sarežģīto procedūru ES naudas adresātu nomaiņai. Vispirms Latvijas «valdībai jāapstiprina Darbības programmas grozījumu ierosinājums EK, papildinot atbalsta saņēmēju loku, kurā līdz šim nosaukti tikai nacionālās nozīmes centri pašvaldību nozīmē, ar Satiksmes ministriju un a/s Pasažieru vilciens; turpat jāgroza definīcija jēdzienam «liels projekts», lai tas attiektos ne tikai uz būvniecību, bet arī uz elektrovilcienu pirkšanu». Divu mēnešu laikā no tā visa izdarīts tikai tik, ka izprātots prasīt vilcieniem tieši 49 miljonus, nevis kādu citu summu. Jāuzsver vēlreiz, ka ierosinājuma sagatavošana iesniegšanai EK būtu pirmais no daudziem soļiem. Ja Latvijas puse virzīsies tikpat lēni, kā virzās tagad, tad ES 2014.–2020. gada plānošanas perioda beigas pienāks ātrāk, nekā tiesības rīkoties ar šim plānošanas periodam piesaistīto naudu.
Lēnāk par lēnu rosās Finanšu ministrija. 23. maijā Neatkarīgā rakstīja par finanšu ministra Jāņa Reira solījumiem noskaidrot, vai EK būs ar mieru atdot Škoda Vagonka to pašu naudu, kas caur Skanstes tramvaja projektu būtu nonākusi tā paša zīmola uzņēmumā Škoda Transportation. Vakar ministrija nespēja atbildēt ne jā, ne nē, ko būtu pusotra mēneša laikā noskaidrojusi Briselē.
Latvijas amatpersonas droši vien nav slinkas, bet noteikti nav pārliecinātas, ka valdībai ir kaut 200 miljonu eiro ieguldījumiem, kas sevi atpelnīs labi ja 30 gados. Optimismu centās uzturēt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ar ceturtdienas rītā Latvijas TV izteikto solījumu, ka valdības lēmums par finansējumu elektrovilcienu piegādei tikšot pieņemts tuvākajā laikā.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Mālu ielā 30, LV-1058
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 26.07.1997