Apstiprināta Junkera pēctece Eiropas Komisijā

1. novembrī līdzšinējo Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru šajā postenī nomainīs nu jau bijusī Vācijas aizsardzības ministre Urzula fon der Leiena, kuru pirms divām nedēļām kā kandidāti samērā negaidīti izvirzīja ES valstu un valdību vadītāji. Neraugoties uz to, ka konservatīvo spārnu pārstāvošā U. fon der Leiena visiem spēkiem centās iegūt zaļo un kreiso deputātu balsis, par savu prioritāti pasludinot cīņu pret globālajām klimata pārmaiņām, Eiropas Parlamenta apstiprinājumu viņai izdevās iegūt ar pavisam niecīgu balsu pārsvaru.

«Politikā vairākums ir un paliek vairākums,» – ar šādu filozofisku frāzi 60 gadus vecā U. fon der Leiena komentējusi otrdienas vakarā notikušā aizklātā balsojuma rezultātus, raksta Reuters. Par viņu bija nobalsojuši 383 eiroparlamentārieši (nepieciešamais minimums bija 374 balsis), pret balsojuši 327, atturējušies 22, bet viens biļetens izrādījies nederīgs. Interneta ziņu vietne Politico.eu uzsvērusi, ka jaunā EK prezidente amatā ievēlēta ļoti nepārliecinoši un tas nākamajos gados varētu sarežģīt viņas vadītās komisijas darbu. Pēc šīs vietnes aptaujāto politologu domām, U. fon der Leienai bija nepieciešams iegūt vismaz 400 deputātu atbalstu, lai stabili nostiprinātu savu leģitimitāti. Jāatgādina, ka viņas kandidatūra augstajam amatam kļuva par pavisam pārsteidzošu kompromisu pēc tam, kad ES valstu līderi nebija spējuši vienoties par atbalstu nedz konservatīvo spēku virzītajam Manfredam Vēberam, nedz sociālistu kandidātam Fransam Timmermansam, nedz liberāļu atbalstītajai Margrētai Vestegerei. Eiropas Parlamenta deputāti iepriekš bija uzstājuši, ka augstajam amatam jānominē tieši kāds no šiem vadošajiem kandidātiem, norādot, ka par EK prezidentu var kļūt tikai persona, kas balotējusies vēlēšanās kā savas partiju grupas līdere un ieguvusi nepieciešamo atbalstu. Ne vienam, ne otram parametram U. fon der Leiena neatbilst, taču jūlija sākumā notikušajā ES samitā noskaidrojās, ka viņu gatava atbalstīt ne tikai Francija (tieši šīs valsts prezidents Emanuels Makrons esot izvirzījis šo kandidatūru), bet arī Eiropas centrālās un austrumu daļas valstis.

Daudzi eiroparlamentārieši gan atklāti, gan anonīmi beidzamo nedēļu laikā sūdzējušies par kārtējo aizkulišu vienošanos, kas noslēgta Briselē. «Man nav nekādas personīgas nepatikas pret fon der Leienu, taču ir pretenzijas pret to, kādā veidā viņa kļuvusi par kandidāti uz šo amatu,» sarunā ar Politico.eu sacījis kāds ietekmīgs eiroparlamentārietis, uzsverot, ka vēlēto deputātu domas atkal nav ņemtas vērā. Parlamenta vairākums, protams, varēja iespītēties un noraidīt U. fon der Leienas kandidatūru, taču arī šādā gadījumā nākamo kandidātu mēneša laikā piedāvātu ES līderi, un nebūt nav sacīts, ka tas būtu kāds no parlamenta politisko grupu vadītājiem. Turklāt jāņem vērā, ka EK prezidenta amata kandidāts tika skatīts kontekstā ar vēl četriem nozīmīgiem posteņiem (Eiroparlamenta prezidents, Eiropadomes prezidents, Eiropas Centrālās bankas prezidents un Eiropas ārlietu politikas koordinators). Tagad visi šie amati daudzmaz līdzvērtīgi sadalīti starp trim vadošajām grupām (konservatīvajiem, sociālistiem un liberāļiem), turklāt pa postenim ticis gan Vācijai, gan Francijai, gan Spānijai, gan Itālijai, kuras, ņemot vērā Apvienotās Karalistes gaidāmo aiziešanu no ES, ir pašlaik ietekmīgākās savienības dalībvalstis.

Pirms apstiprināšanas amatā U. fon der Leiena paspējusi izcelties ar diezgan dāsniem solījumiem, lai mēģinātu nodrošināt visdažādāko flangu deputātu atbalstu. Skaļākais no paziņojumiem bijis par to, ka Eiropai līdz 2050. gadam jākļūst par «klimatiski neitrālu kontinentu», kas nozīmē, ka jau drīz Eiropas Komisija atkal nāks klajā ar dažādām idejām, noteikumiem un direktīvām, kuru mērķis ir padarīt Eiropu zaļāku. Viens no pirmajiem uzdevumiem, ko U. fon der Leiena jau pieminējusi, ir atteikšanās no ogļu izmantošanas enerģētikā, taču kā slikto piemēru viņa minējusi abstraktu Austrumeiropu, piemirstot, ka arī Vācijā ogļu ieguve un izmantošana nebūt nav pārtrauktas. Vēl viens reveranss eiroparlamentāriešu virzienā bijis paziņojums, ka nākotnē likumdošanas iniciatīvas varētu tikt piešķirtas arī Eiropas Parlamentam, nevis tikai Eiropas Komisijai, kā tas ir pašlaik. Eiropas Vidusjūras piekrastes valstīm (Itālijai, Maltai, Grieķijai) acīmredzot bijis adresēts viņas paziņojums par jaunu un taisnīgāku patvēruma meklētāju uzņemšanas kārtību, kas gan nav līdz galam atšifrēts. Savukārt Polija un Ungārija saņēmušas mazliet aizplīvurotu brīdinājumu par to, ka nekādi likuma varas pārkāpumi vai ierobežojumi Eiropas Savienībā netiks pieļauti.

Pirmie U. fon der Leienas izteikumi pēc apstiprināšanas amatā liecina, ka arī Eiropas Komisijas izveidošana varētu nebūt tik vienkārša, kā tas varētu šķist – proti, katra dalībvalsts izvirza kandidātu, kas parasti tiek apstiprināts. Topošā EK prezidente jau paziņojusi, ka komisijā nebūs vietas tā saucamajiem eiroskeptiķiem, kurus varētu izvirzīt, piemēram, Polija, Ungārija vai Itālija. Nākamais nosacījums – vismaz pusei no komisijas sastāva jābūt sievietēm, un tas nozīmē, ka veselai virknei valstu nāksies pārskatīt kandidātus, kurus tās vēlējušās virzīt uz komisāru amatiem. Visticamāk, šīs kandidatūras tiks apspriestas kādā no nākamajiem ES samitiem jau pēc vasaras brīvdienām, un tikai pēc tam kļūs skaidrs, kurām valstīm savi kandidāti vīrieši būs jāaizstāj ar sievietēm.

Uzreiz pēc apstiprināšanas amatā U. fon der Leiena steidzās atpakaļ uz Berlīni, lai oficiāli demisionētu no aizsardzības ministres amata. DPA vēsta, ka šī atkāpšanās būtu notikusi arī tad, ja Eiropas Parlamentā viņai neizdotos iegūt vajadzīgo balsu skaitu. Vakar par aizsardzības ministri kļuvusi valdošās Kristīgo demokrātu partijas (CDU) līdere Annagrēta Krampa-Karrenbauere, kura nu spērusi soli tuvāk kancleres krēslam, jo pirmo reizi ieņems amatu valdībā.