«Vērienīgākā politiskā apspriešana Latvijas vēsturē» ministra Jura Pūces uzzīmētajā pašvaldību kartē ir pamainījusi tieši vienu pozīciju – Pierīgā būs par vienu novadu vairāk, nekā sākotnēji plānots, – tātad kopā valstī 36. Savukārt par otrā līmeņa pašvaldību – apriņķu – veidošanu partijas joprojām nav spējušas vienoties.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce vakar atskaitījās par 200 amatā pavadītajām dienām. Visās atbildības jomās viņam esot izdevies iedarbināt nozīmīgas pārmaiņas, un administratīvi teritoriālā reforma ziņojumā ieņem galveno lomu. Ministrs ir ticies ar gandrīz visu Latvijas pašvaldību deputātiem, un, izvērtējot saņemtos priekšlikumus, ministrijā ir tapis konceptuālais ziņojums, ko septembrī virzīt uz valdību. Neapmierināto ar karti bija daudz, taču pārliecināt ministru pārzīmēt karti izdevies dažiem Pierīgas novadiem. Vakar vēl ministrs tos paturēja noslēpumā, lai saskaņotu vispirms ar kolēģiem valdībā.
Par apriņķiem klusums
Divu mēnešu laikā izskrējis visu Latviju, lai tiktos ar deputātiem, tagad ministrs tiksies arī ar iedzīvotājiem. Taču iespēja, ka vēl kaut kas kartē mainīsies, ir tuva nullei. Ja nu vienīgi valdība pilnībā izbrāķē Pūces piedāvājumu un pašvaldību reformēšana tiek atlikta vai sākta no nulles. Neatkarīgā jau vēstīja, ka Latvijas Pašvaldību savienības skatījumā svarīgāka par novadu mehānisku apvienošanu būtu otrā līmeņa pašvaldību veidošana. Jo novadi, pat samazinot to kopējo skaitu no 119 uz 36, tāpat paliks salīdzinoši mazas teritoriālas vienības ar ierobežotām iespējām pretendēt uz Eiropas Savienības fondu lielajiem konkursiem. Nepieciešams kas lielāks, un tie varētu būt pieci vai astoņi apriņķi, kas daļēji pārņemtu valsts funkcijas – plānotu ceļus, izglītību, veselības aprūpi un attīstītu uzņēmējdarbību. Apņemšanās izvērtēt otrā līmeņa pašvaldību nepieciešamību ir ierakstīta valdības deklarācijā. Ministrs Pūce sola, ka tas arī tiks izdarīts un oktobrī ziņojums būs iesniegts. Taču līdz šim partijas nav spējušas vienoties, kādi izskatīsies apriņķi, ar ko tie nodarbosies un vai vispār tie nepieciešami. Šobrīd ministrs prognozē, ka piedāvāts tiks «modelis, kurā kaut kāda veida otrais līmenis būs paredzēts». Jebkurā gadījumā visi turpmākie valsts ieguldījumi reģionālajā politikā tiks koncentrēti uz ekonomiskās aktivitātes veicināšanu.
Klimats un dabas paškritika
Lai arī pašvaldību reforma šobrīd ir tas aktuālākais jautājums, ar ko nodarbojas Vides ministrija, iespējams, vairākas valdībā jau saskaņotas iniciatīvas būs ar tālejošākām sekām nekā bezgalīgā iekšējo robežu pārzīmēšana. Latvija ir formulējusi pozīciju attiecībā uz Eiropas Savienības jauno klimata politiku un pievienojusies tām avangarda valstīm, kas pieprasa asāku rīcību klimata pārmaiņu jautājumā. Arī Latvija kļūs klimata neitrāla valsts 2050. gadā. Tas nozīmē, ka virkne nozaru ceļā uz šo mērķi saņems valsts pasūtījumus – taps jauna stratēģija atkritumu apsaimniekošanai, jauna stratēģija CO2 emisijām. Būs vajadzīgi jauni produkti un jauni pakalpojumi. «Klimats – tā ir jauna ekonomika, un Latvijai šī iespēja jāizmanto,» skaidro ministrs. Klimata ekonomika ļaušot valstij izrauties no tā dēvētā vidējo ienākumu slazda.
Gatavojoties klimata politikas ekspluatācijai, vienlaikus Latvijai jādomā, kā pārmērīgi neekspluatēt dabu. Eiropas Komisijai ir nosūtīts ziņojums par aizsargājamo biotopu stāvokli. Tajā konstatēts, ka ievērojams skaits dzīvotņu ir apdraudētas. Tas nozīmē, ka Latvijas valdībai draud dažādas pārkāpumu procedūras par sliktu dabas apsaimniekošanu, bet Latvijas ļaudīm dažādi jauni apgrūtinājumi un aizliegumi. «Jebkuras sugas aizsardzība nozīmē ierobežojumus cilvēkam,» skaidro ministrs. Blēdīties, iztēlojot reālo situāciju Latvijas dabā labāku, nekā tā ir, neesot jēgas, jo neatkarīgie eksperti tāpat visu noziņos, kā ir.
Digitālā pārvalde un atkritumi
Vēl viena joma, kurā ministrs Pūce virza lielas izmaiņas, esot digitālā pārvalde. Līdz šim valsts un pašvaldību saimniecībā esot pielietota «novecojusi pašpietiekamības pieeja», proti, iestādes dara ko un kā grib. Turpmāk notiks virzība uz lielāku centralizāciju, kur visi pakalpojumi pieejami vienotā vidē. «Mūsu mērķis ir panākt, ka Latvijas iedzīvotājiem valsts un pašvaldības iestādes nav jāapmeklē. Ka pietiek ar viņu digitālajām prasmēm.» Jāatgādina, ar šādām idejām klajā nāca arī iepriekšējo paaudžu vides ministri, tomēr nekādas dižas pārmaiņas ieviestas netika un, piemēram, lai savietotu ar citām sistēmām e-veselību, valstij nācās iztērēt pusotru miljonu eiro. Attiecībā uz digitālo tehnoloģiju centralizāciju būtisks ir drošības aspekts. Tas tikšot ņemts vērā – un centralizēti tiks pakalpojumi, nevis pašas tehnoloģijas. Nebūšot tā, ka ļaundari, uzlaužot vienu rīku, iegūs pieeju visām datubāzēm valstī. Tehnoloģijas būs vairākas, taču savstarpēji savietojamas.
Vēl viens Pūces pārziņā esošs temats ir atkritumi. Viņam pašam uz māju pienācis aicinājums pārslēgt līgumu par atkritumu apsaimniekošanu, bet, kamēr nebūs izdoti attiecīgi pašvaldības saistošie noteikumi Rīgā, ministrs līgumu nepārslēgšot. Vispirms lai apsaimniekotāji saved kārtībā savus papīrus.
Tuvojas arī divi mēneši, kopš Rīgas dome strādā bez mēra. Ministrs Pūce gatavojas domei nosūtīt atgādinājumu, ka ilgāk tā nedrīkst. Taču gan jau arī bez šā atgādinājuma mērs noteiktajā termiņā tikšot ievēlēts. Domnieki tik daudz runājot par ārkārtas vēlēšanām, ka esot pilnīgi skaidrs – viņi tās nepieļaus.