Oļegs Burovs: Es sniedzu roku opozīcijai

Saruna ar Rīgas domes (RD) priekšsēdētāju Oļegu Burovu par to, kā atjaunot rīdzinieku uzticību pilsētas vadībai; par to, kā nojaukt mūri starp pozīciju un opozīciju; par sadarbību ar uzņēmējiem un organizāciju Pilsēta cilvēkiem; par «zaļo programmu»; par to, kāpēc Barona ielas sporta kompleksā nav koku, un kad atsāksies Austrumu maģistrāles būve.

– Jūs tikāt ievēlēts ar 35 balsīm, kas ir vairāk nekā savulaik Nilam Ušakovam, taču koalīcija šobrīd ir daudz nestabilāka un vairāk sadrumstalota. Kādu redzat savu galveno uzdevumu – stabilizēt situāciju vai atjaunot attīstību?

– Nedomāju, ka pozīcija šobrīd ir sadrumstalota. No 35 deputātiem, kas nobalsoja par, 32 ir ievēlēti no viena bloka. Ideoloģiskās pretrunas mēs neredzam, atšķirībā no valdību veidojošām partijām, kur ir absolūti pretrunīgi uzskati – liberāļi, konservatori utt. Kas attiecas uz – stabilizācija vai attīstība? Kā viens, tā otrs. Nav ko slēpt, vairākus mēnešus ir varas vakuums. Mēs esam... kā to godīgi pateikt... pēc viena skandāla, domājot, ka tas ir tik skaļš, viss ir tik slikti, ka sliktāk vairs nevar būt. Pēc tam atnāk KNAB, un tu uzzini, ka tam sliktajam nav robežu. Var būt sliktāk un vēl sliktāk. Tāpēc, pirmkārt, nepieciešams situāciju stabilizēt. Ir jāatjauno uzticība rīdziniekiem, jo uzskatu, ka mēs šo uzticību esam zaudējuši. Labie darbi, kas pa šiem desmit gadiem ir izdarīti, šobrīd ir aizgājuši malā. Tik skaļi ir šie skandāli, šie melnie darbi, ka neredz, ka ir izdarīts arī kas cits. Man nav kauns par to, ko es, strādājot RD kā īpašuma departamenta direktors, esmu pa šo laiku izdarījis. Sākot ar tādiem lieliem, valstiskas nozīmes objektiem kā Nacionālais mākslas muzejs, Mežaparka estrāde un citiem. Tajā pašā laikā uz šiem izcilajiem, labi sakārtotajiem objektiem, ar kuriem varam lepoties, braucam pa pilsētas bedrēm vai ejam pa avārijas stāvoklī esošajiem, sadrupušajiem gājēju celiņiem Esplanādē. Tur ir tās pretrunas. Tāpēc pats galvenais – sabalansēt budžetu un sabalansēt darbus.

– Bieži dzirdami izteikumi, ka Rīga savā attīstībā apstājusies un modernizācijas, sakārtotības ziņā sāk atpalikt ne tikai no mūsu kaimiņvalstu galvaspilsētām – Tallinas un Viļņas, bet arī daudzām mazākām Latvijas pilsētām. Piekrītat?

– Ja mēs ar mazākām Latvijas pilsētām domājam Ventspili...

– ...nav runa tikai par Ventspili. Varam runāt arī par tādām pilsētām kā Krāslava, Alūksne vai Kuldīga.

– Viss ir atkarīgs no finansējuma un apjomiem. Ja pilsētai ir viena vai divas skolas un tās ir sakārtotas par ES naudu vai arī nauda iedota no deputātu kvotām, tad viss izskatās sakārtots. Vai arī Ventspils, kas ļoti labi izskatās, bet jautājums – cik tur dzīvo cilvēku? Uz Rīgu brauc daudzi un saka, ka Rīga ir pēdējā pietura pirms aizbraukšanas no valsts pavisam. Nedomāju, ka šobrīd ir stagnācija. Salīdzināt vajadzētu nevis Rīgu ar Tallinu vai Viļņu, bet gan Latviju ar Igauniju un Lietuvu. Esmu absolūts savas valsts un pilsētas patriots, bet šis salīdzinājums nav mums labvēlīgs. Jau padomju laikos, pārbraucot Lietuvas robežu, redzējām starpību, tāpēc arī tagad situācija [ar ceļiem] ir tāda. Rīgā vēsturiskais centrs mums ir labāks nekā Viļņā un Tallinā. Jaunās tehnoloģijas? Jā, Kauņa ar saviem daudzajiem tehnoloģiskajiem parkiem ir priekšā jebkurai Latvijas pilsētai. Kāpēc? Tāpēc, ka mums ir tāda likumdošana, kas neveicina investīciju piesaisti. Mums Latvijā tikpat kā nav privātās partnerības projektu (PPP), jo likums ir tāds, ka reāli to neveicina.

– Nav runa par lieliem projektiem. Rīga vāji attīstās modernizācijas virzienā. Maz tiek darīts, lai attīstītos velo infrastruktūra, moderni transporta problēmu risinājumi.

– Jā, negribu strīdēties. Man liekas, ka mēs atzīmējām 21. gadsimta sākumu, Millenium, izdzērām šampanieti un ar to viss beidzās. 21. gadsimts – tās ir jaunas tehnoloģijas, jauna pieeja... jā, es varu piekrist, ka RD to neveicina, bet tajā pašā laikā teikt, ka Rīgā nekas nenotiek, nevaru. Kad biju uzņēmumā Accenture ar viņiem, blakus esošajiem LMT un citiem runāt par jauno VEF kvartālu, mēs runājām dažādās valodās. Varu atzīties, ka viņu IT terminoloģijā gandrīz neko nesapratu. Toties sapratu, ka tie ir cilvēki, kuri gatavi Rīgai dot, nevis tikai prasa – dodiet man to, dodiet šito, mums pienākas. Viņi ir gatavi sadarboties, un mums vajadzētu to izmantot. Ir daudz jauniešu, kurus interesē IT tehnoloģijas, un Accenture piedalīsies apmācību procesā. Uzskatu, ka šobrīd mums vairāk jāstrādā ar jaunatni. Lai viņi nav indiferenti pret politiku. Lai nāk, jo tieši viņi var atnest mums šīs jaunās idejas.

– Jūs teicāt, ka Rīgas vēsturiskais centrs ir mūsu priekšrocība iepretim Tallinai un Viļņai, bet tajā pašā laikā daudzas ēkas pašā centrā stāv tukšas, pamazām pārvēršas par graustiem un dzīvojošo skaits centrā samazinās. Kā domājat situāciju mainīt?

– Ekonomiskā situācija valstī ir tāda, ka cilvēki nav spējīgi iegādāties dzīvokli pilsētas centrā. Tas, ka pilsētas centrs kļūst tukšāks, nav tikai Rīgas problēma. Daudzviet Eiropā vērojama līdzīga tendence – pilsētu centros tiek veidoti ofisi un vakaros cilvēku nav. Ko RD tur var darīt? Mēs nevaram veidot kaut kādu dzīvojamo fondu. Mēs varam veicināt pilsētas vēsturiskā centra ēku fasāžu sakārtošanu ar savu līdzfinansējumu vai nodokļu atvieglojumu piešķiršanu. Ar pašvaldības līdzfinansējumu ir sakārtotas vairāk nekā 200 mājas, un šim nolūkam kopā ar dekoratīvo apgaismojumu kopš 2016. gada ir iztērēti kādi četri miljoni eiro. Cilvēki sāk saprast, ka sakārtots īpašums nozīmē ne tikai sakārtotu dzīvokli ar to novecojušo jēdzienu – eiroremonts, bet arī ar sakārtotu fasādi, kāpņu telpu un sakārtotu apkārtējo vidi. Tas ir prestiži, un tas palielina arī viņu īpašuma vērtību.

– Konkrēta māja Brīvības un Matīsa ielas stūrī. Izcila ēka, arhitektūras piemineklis, lieliskā vietā. Stāv tukša un pārvēršas graustā.

– Tā ir privātā māja, kurai bija mūsu vietējie īpašnieki, tiesas darbi, un tagad to māju iegādājās uzņēmējs no Armēnijas. Viņš plāno tur veidot viesnīcu. Ēkai ir piemērota paaugstināta nodokļu likme jau sen. Esmu jau teicis vairākkārt, ka ēkas pirmajā stāvā notiek uzņēmējdarbība – veikals Lats un spēļu zāle Fenikss, bet šo vietu apmeklētājiem nav nekādas garantijas par to, kādā stāvoklī ir pārsegums. Kādā brīdī šie pārsegumi var sabrukt. Es par to esmu vairākkārt brīdinājis. Jau pirms pusgada RD pieņēma lēmumu par piespiedu sakārtošanu, kurā ir konkrēti termiņi. Līdzīgi kā slavenajam graustam Marijas ielā 6, kur mēs varam īpašnieku sodīt līdz pat 10 000 eiro nedēļā, un tas jau tiek darīts. Atņemt īpašumu mēs nevaram. Nav ne 1917., ne 1940. gads. Atsavināt varam tikai par tirgus cenu, bet esmu pret šādiem variantiem, jo var veidoties shēmas. Ar paaugstinātajām nodokļu likmēm, kas reāli ir sods, mēs pagājušā gadā iekasējām divus miljonus eiro. Šo naudu atgriežam atpakaļ pilsētai caur līdzfinansējumu un nodokļu atvieglojumiem par citu īpašumu fasāžu remontiem un dekoratīvo apgaismojumu.

– Jūs jau sen strādājat Rīgas varā. Vai jums ir kāda sava ideja, sapnis, ko pilsētā realizēt? Piemēram, ejot gar kanālmalu, var redzēt ar koka pāļiem nostiprinātos krastus, un uzreiz atmiņā nāk, ka tas bija Andra Ārgaļa laika projekts. Tur bija liels skandāls...

– ...ka dārgi, bet līdz šim stāv. Manas ambīcijas jau sen ir realizētas. Eju gar Krievu drāmas teātri un zinu, ka tā [teātra renovācija] ir mana ideja. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs ir mans personīgais panākums un uzvara kopā ar Māru Lāci. Es zinu VEF, zinu Ziemeļblāzmu, visas skolas, atjaunotā 1. slimnīca, Krišjāņa Barona ielas sporta kvartāls. Tas ir mans un to skolēnu, kas vasarā strādāja, rezultāts. Tas, kas notiek Mežaparkā. Tas ir mans darbs, un man ir ko parādīt. Savulaik es ar savu amatu garantēju, ka Mežaparka estrāde uz dziesmu svētkiem būs. Arī šobrīd varu garantēt, ka uz skolēnu dziesmu svētkiem 2020. gada 18. jūnijā estrāde būs nodota. Gribu pamainīt domāšanu. Es negribu, ka izpildvara gaida, kad piezvanīs priekšnieks vai biroja vadītājs un pateiks, ko viņiem darīt. Es gribu, lai viņi nāk un runā. Vakar es uzdevu vienu jautājumu diviem departamenta direktoriem, un viņi man jautā – mums pašiem pieņemt lēmumu? Es teicu – jā, jūs sagatavojiet priekšlikumus, atnesiet, un tad mēs ar kolēģiem politiķiem pieņemsim gala lēmumu.

– Kāpēc Barona ielas sporta kompleksā nav koku?

– Tāpēc, ka tas ir bijušais stadions un tur ir visas aktīvās ierīces. Koki varētu būt malās pie žoga, bet tur ir pilns ar komunikācijām. Nebija iespējas tur stādīt kokus komunikāciju dēļ. Es aicinu jūs aizbraukt uz Imantas sporta kvartālu Kurzemes prospektā 138, ko mēs 28. jūlijā atklājām. Tur visi koki ir saglabāti.

– Kāpēc ir apstājusies Austrumu maģistrāles būvniecība?

– Austrumu maģistrāle pilnā apjomā nav īstenota, jo dažos posmos ir ļoti liels pašvaldības līdzfinansējuma procents. Šobrīd šis projekts ir sadalīts pa kārtām un ir atrasts veids, kā piesaistīt lielu procentu ES līdzfinansējuma. Rudenī jau būs konkurss celtniekiem.

– Kad beidzot būs sakārtota vide Esplanādē?

– Esmu uzdevis veikt tehnisko apsekošanu visiem parkiem. Kādā stāvoklī ir celiņi, apgaismojums, soliņi, atkritumu tvertnes, un pēc šīs programmas sākt sakārtošanu. Es gribu, lai to sauc par zaļo programmu un tai būtu divas apakšprogrammas. Koku stādīšana gar pilsētas ielām. Mēs redzam daudz gadījumu, kad bija koks, tad ir zeme, un pēc kāda laika nejauši tajā vietā jau ir asfalts. Šī programma attieksies ne tikai uz pilsētas centru, bet arī uz pārējiem rajoniem. Mums veidojas ļoti laba sadarbība ar organizāciju Pilsēta cilvēkiem, un mēs šo sadarbību gribētu tikai vēl vairāk attīstīt. Otra programma – pakāpeniska parku sakārtošana. Pirmā prioritāte – Esplanāde.

– Kad?

– Nākamā gada budžets būs slikts. Negribu mētāties ar vārdiem, bet būs jādomā par cita veida budžeta plānošanu. Tas būtu patiešām nepieciešams.

– Rīgas sāpju bērns ir uzņēmums Rīgas satiksme (RS). Kas notiks ar RS pašreizējo valdi, kas ir pagaidu valde? Vai uzņēmuma pašreizējais vadītājs Ernests Saulītis paliks savā amatā?

– Saulīša kungu es savulaik ieteicu kā cilvēku, kas strādājis kopā ar mani 20 gadus, kā ļoti principiālu cilvēku, kas nebaidās pateikt vadībai, kā ir. Viņš ir ļoti labs jurists, ar viņu strādā arī labs finansists no finanšu departamenta. Visas personas [valdē] ir nepolitiskas, un šobrīd ir izveidota arī padome. Tūlīt tiks atrasts pēdējais, piektais padomes loceklis un būs izsludināts konkurss uz pastāvīgo valdi. Kapitāldaļu turētājs arī jaunajā koalīcijā paliek Vadims Baraņņiks. Es varu tikai kontrolēt. Esmu vairākas reizes ticies ar kreditoru klubu, arī ar Škoda Vagonka pārstāvjiem sarunās par tramvaju un trolejbusu piegādi un finansējumu, bet ikdienas darbu kontrolē Baraņņiks un tagad arī uzņēmuma padome. Ņemot vērā, ka par šo uzņēmumu vairākus gadus atbildēja mūsu partneris – Saskaņas frakcija, es šobrīd nevaru uzņemties atbildību politiski. Es varu to skatīt kā menedžeris. Protams, nevar nodalīt – tas ir tikai Saskaņa, un mani tas neinteresē. Kad novembrī notika šis sprādziens, tad visi dabūja. Ne tikai Saskaņa.

– Jūs teicāt, ka esat tikušies ar Škoda Vagonka pārstāvjiem. Vai radušās kādas problēmas?

– Viņi mums apliecināja, ka viņiem ir izstrādāti rūpīgi pretkorupcijas mehānismi, jo korupcijas ēna krīt arī uz viņu pusi. Viņi mūs ar šīm programmām iepazīstināja. Tagad notiek sarunas par jauno tramvaju pieņemšanu. Ražotājs spiež uz to, lai preci pieņem un ātrāk samaksā, bet pasūtītājs skatās principiāli, lai viss atbilstu dokumentiem. Atšķirībā no iepriekšējām reizēm gribam pieņemt šos tramvajus atbilstoši dokumentācijai līdz pēdējam papīram. Tāpat notiek sarunas par atgriešanos pie Čehijas bankas, kas finansēs šo darījumu. Trolejbusu piegāde notiek pēc iepriekš noteiktā grafika. Jaunu investīciju projekti visi ir apturēti. Runa ir tikai par iesākto projektu pabeigšanu.

– Ir pieņemts lēmums par visu RD kapitālsabiedrību auditu. Kad šie auditi sāksies, un kādus rezultātus no tiem gaidāt?

– RD šo lēmumu pieņems nākamajā sēdē 28. augustā. Sākotnēji šo pieprasījumu sagatavoja divi deputāti no opozīcijas. Tas notika laikā, kad Turlā kungs trīs nedēļas bija RD priekšsēdētājs un vadīja finanšu komiteju. Viņš piekrita šādam auditam, ko šie iesniedzēji negaidīja. Domāju, ka mums vajadzētu likvidēt šo mūri starp opozīciju un pozīciju. Nupat mēs skatījām priekšlikumu par tūristu nodevu viena eiro apmērā par katru viesnīcā pavadīto diennakti. Šis priekšlikums gulēja plauktos vairākus gadus. Tā bija mana iniciatīva noņemt to no plaukta un virzīt uz priekšu. Kad jautājums tika izspriests ar dažādām sabiedriskajām organizācijām, opozīcija sāka runāt – bet kur ir mūsu vēsturiskā loma? Es saprotu, ka viņi atbalsta šo priekšlikumu, bet negrib visu iniciatīvu atdot pozīcijai. Balsu mums pietiek, bet es, vadot finanšu komiteju, padomāju – un tālāk? Mēs nobalsosim, vairākums ir, opozīcija sāks kritizēt, bet es sākšu taisnoties. Tāpēc teicu – piekrītu. Balsojumu atcēlām. Tiks organizēts apaļais galds, pie kura laipni lūgti visi deputāti. Ko es ar to gribu pateikt? Tas, ka šī siena starp pozīciju un opozīciju ir pozīcijas vaina. Pēc 2017. gada vēlēšanām, neskatoties uz to, ka pārsvars bija minimāls, mēs negājām viņiem pretī. Ja cilvēku visu laiku atgrūž, nerēķinās ar viņu, tad viņš arī sāk runāt neproduktīvi. Es sniedzu roku opozīcijai, un tagad viss atkarīgs no tā, uz ko viņi ir gatavi. Viņi nebija gatavi veidot koalīciju, kad noņēma Daini Turlo no amata. Viņi varēja uzreiz tajā pašā vakarā, naktī apvienoties, ievēlēt jaunu domes priekšsēdētāju, un mēs būtu sēdējuši opozīcijā. Viņi to neizdarīja. Viņi to varēja izdarīt otro reizi, kad pirms mēneša mani neievēlēja Rīgas brīvostas valdē. Man liekas, ka viņi gaidīja līdz tai pirmdienai, kad beidzot pozīcijas deputāti viņu ievēlēs, sāks strādāt un mēs varēsim mierīgi kritizēt.