Šķiet, pateicoties populārajam Kaudzītes Matīsa dzejolim par brūklenāju, kas pastāvīgi zaļot rauga nenoskārstai vajdzībai, spoži tumšzaļās mētriņas raisa pārdomas par zūdošo un paliekošo, saistās ar skumjiem dzīves brīžiem, ar kaut ko vienlaikus gaišu un sērīgu.