Grosvaldu dzimtas un Latvijas liktenis

Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (LNMM) atklāta starpdisciplināra izstāde Mērijas ceļojums. Grosvaldu ģimenes stāsts, kas caur Latvijai nozīmīgas dzimtas – Grosvaldu ģimenes – stāstu iepazīstina ar ievērojamās rīdzinieku ģimenes likteni un arī svarīgām epizodēm Latvijas valsts vēsturē gadsimta garumā.

Izstādes centrālais tēls ir viena no Grosvaldu dzimtas atvasēm – muzeju darbiniece Mērija Grīnberga jaunākā (1909–1975), kurai izdevās nosargāt un pēc Otrā pasaules kara atvest atpakaļ no Vācijas lielu daļu Latvijas muzeju vērtību, ko vācu okupācijas armija atkāpjoties evakuēja uz savām teritorijām. Izstādes kuratore Ieva Kalnača atgādina, ka Grosvaldu stāsts sākas pagājušā gadsimta sākumā Edinburgas jūrmalā, kur iepazīstas Mērijas Grīnbergas vecāki, lai tālāk caur Pēterburgu, Pirmā pasaules kara un bēgļu drāmu vestu uz Latvijas valsts dibināšanu, dzimtas dzīvi un darbu neatkarīgā Latvijas Republikā, kuru pārtrauc Otrais pasaules karš, Latvijas okupācija un Grosvaldu dzimtas vardarbīga sašķelšana un būtībā – iznīcināšana.

Izstādē izmantots plašs materiālu un izteiksmes līdzekļu klāsts, lai parādītu Mērijas Grīnbergas un viņas dzimtas ceļojumu cauri gadsimtam, uzsver izstādes kuratore Kristīne Želve. Par dažādiem Grosvaldu ģimenes un vēstures pagriezieniem liecina gan daudzi personiski materiāli – vēstules, dienasgrāmatas, dzimtas foto albumi ar pabalējušām fotogrāfijām, gan vēl viena spilgta Grosvaldu dzimtas pārstāvja, Jāzepa Grosvalda (1891–1920), mākslinieciskais mantojums, gan Mērijas Grīnbergas atpakaļ atvesto muzeja priekšmetu izlase, gan laikmetīgas audiovizuālas interpretācijas par Grosvaldu stāstu.

Eksponāti, kas izmantoti izstādē, «pārstāv» dažādus muzejus – LNMM, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeju, Latvijas Nacionālo vēstures muzeju, Piebalgas muzeju apvienību Orisāre, Latvijas Nacionālo arhīvu, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Folkloras krātuvi. Ekspozīcijā apskatāmi arī mākslas darbi, dokumentāli materiāli un fotogrāfijas no vairākiem privātiem arhīviem un privātkolekcijām. Samērā liela Jāzepa Grosvalda darbu kolekcija – 21 darbs – uz šo izstādi atvesta no Vermlandes muzeja Karlštatē Zviedrijā un Latvijā nekad nav izstādīta. Izstādē eksponēts arī Latvijas Nacionālā mākslas muzeja jaunieguvums – līdz šim neredzēts Mērijas Grīnbergas jaunākās portrets, ko 1943. gadā gleznojis Edgars Bauze (1913–2006) un kuru tikko muzejam uzdāvinājusi Valentīna Unda. Izstāde Mērijas ceļojums. Grosvaldu ģimenes stāsts ir savdabīgs dokumentālās spēlfilmas Mērijas ceļojums (2018) turpinājums un paplašinājums – radošās grupas kodolu veido režisore Kristīne Želve, māksliniece Ieva Stūre, mākslas zinātniece Ieva Kalnača.

Šai izstādei izstrādāta arī plaša izglītojošā programma – būs jau ierastās pastaigas kopā ar kuratorēm Sarunas muzejā formātā, publikai tiks piedāvāts tematisks stāstu cikls Grosvaldiāna. Jau 13. septembrī ar lasījumu Čāpiņas krusttēvs Džo. Jāzepa Grosvalda dzīve un māksla uzstāsies mākslas zinātņu doktors, monogrāfijas par Jāzepu Grosvaldu autors profesors Eduards Kļaviņš, savukārt 27. septembrī literatūrzinātniece Eva Eglāja-Kristsone stāstā Margarēta Grosvalde un viņas dienasgrāmata. No ārlietām līdz sirdslietām iepazīstinās ar institūta Folkloras krātuves jaunieguvumu – Margarētas Grosvaldes (1895–1984) pirms simt gadiem rakstīto dienasgrāmatu. Turpmākajos lasījumos speciālisti vēstīs par brāļiem Grosvaldiem mākslā un diplomātijā, par Mērijas Grīnbergas braucienu ar muzeju vērtībām un to atpakaļatgriešanas procesu, par Jāzepa Grosvalda Austrumu ceļojumu, par Mērijas Grīnbergas vecākās atstāto autobiogrāfisko mantojumu. Godinot Mērijas Grīnbergas jaunākās piemiņu, visi lasījumi un tematiskie pasākumi notiks Latvijas Nacionālā mākslas muzeja bibliotēkā, kas bija viņas pēdējā darbavieta. 21. septembrī notiks ekskursija Grosvaldu Rīga, kuras laikā būs iespēja izstaigāt Mērijai un Grosvaldiem svarīgas vietas pilsētā – no Rīgas pils līdz Mākslas muzejam.

Izcilo Grosvaldu dzimtu bez Mērijas Grīnbergas jaunākās pārstāv viņas mamma, latviešu etnogrāfijas pētniece un popularizētāja Mērija Grīnberga vecākā (1881–1973), advokāts, Rīgas Latviešu biedrības ilggadējs priekšnieks Frīdrihs Grosvalds (1850–1924) ar kundzi Mariju Grosvaldi (1857–1936), viņu bērni un mazbērni – diplomāts, Latvijas sūtnis Francijā Oļģerds Grosvalds (1884–1962), gleznotājs Jāzeps Grosvalds (1891–1920), ārlietu dienesta darbinieces Līna Grosvalde (1887–1974) un Margarēta Ternberga (dz. Grosvalde, 1895–1982), kā arī matemātiķis Emanuels Grīnbergs (1911–1982).

Kopš 2019. gada Latvijas Muzeju biedrības Gada balvai, kas ik gadu godina labākos muzeju projektus, proti, labākās izstādes, ekspozīcijas, izglītības programmas, izdevumus un citus, izveidota jauna nominācija – Mērijas Grīnbergas balva, ar to tiek izcelts konkrēta cilvēka ieguldījums muzeja vērtību saglabāšanā un popularizēšanā.