Mediķi neuzķeras uz papildnaudas āķa

Latvijas Māsu asociācijas viceprezidente, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas galvenā māsa Ilze Ortveina pirms vairāk nekā mēneša bija Ministru kabineta sēdē un, uzrunājot valdību, teica skarbus vārdus par pašreizējo situāciju veselības aprūpē. «Māsas, kuras vairākus gadus ir strādājušas virsstundas, pašlaik ir uz izdegšanas robežas,» teica māsu pārstāve, tomēr valdība, kas jau bija vienojusies par partiju politiskajām prioritātēm, gāja savu ierasto ceļu un apstiprināja iepriekšsagatavotos lēmumus.

Vakar Ministru prezidents Krišjānis Kariņš mediķus bija aicinājis jau pie sevis, cerot viņus pārliecināt par kompromisu, un pēc tikšanās kļuva zināms, ka šis kompromiss ir aptuveni 18 miljonu eiro. «Ja mums no augstiem plauktiem saka, mēs esam bezdibeņa priekšā, tad par māsām es varu teikt, ka māsas atrodas jau pašā bezdibenī,» divas dienas pirms sapulces pie Saeimas sarunā ar Neatkarīgo saka Ilze Ortveina. Mediķi pastāv uz savām prasībām – izpildīt doto solījumu un turpināt zemāko mēnešalgu paaugstināšanu par 20 procentiem gadā – un protestus neatcels.

Otrdien ar Latvijas mediķu saimes priekšstāvjiem tikās gan premjerministrs, gan Valsts prezidents Egils Levits, tomēr mediķu protestus tas neapturēs. «Mēs augstu vērtējam veselības ministres un valdības vadītāja centienus rast risinājumu samilzušajām problēmām, piedāvājot papildus vēl 18 miljonus eiro mediķu atalgojuma palielināšanai, bet šīm sarunām ar nozari bija jānotiek daudz agrāk, tāpēc mediķi plāno turpināt protesta akcijas,» tā pēc tikšanās ar Ministru prezidentu paziņoja Latvijas Ārstu biedrība. Jau pirmdien par mediķu algām nepieciešamo finansējumu sprieda valdību veidojošo partiju sadarbības padome, kas vienojās, ka 2020. gada budžetā varētu rast papildu līdzekļus, lai mediķu algām nodrošinātu aptuveni 60 miljonus eiro (42 miljoni eiro ir ieplānoti budžeta projektā). Jāatgādina, lai izpildītu mediķiem solīto un atalgojumu palielinātu par 20 procentiem, veselības budžetā papildus ir nepieciešami 120 miljonu eiro. Tas nozīmē, ka politiķi ir vienojušies tikai par pusi no nepieciešamās summas, kas savukārt nozīmē, ka atalgojumu būtu iespējams palielināt tikai atsevišķām mediķu grupām vai arī – ja visiem, tad par pieciem līdz septiņiem procentiem. Papildu finansējums, kas «atradies» pirmdien, otrdien, ir 18 miljonu eiro. Premjers norādīja, ka finansējuma palielinājums veselības nozarei nenotiks uz nodokļu izmaiņu rēķina, bet gan, pārdalot finansējumu no citu ministriju budžeta programmām, tajā skaitā atliekot plānoto vēstniecības atvēršanu Austrālijā. Pēc Veselības ministrijas aprēķina, 60 miljonu eiro dotu iespēju palielināt mediķu algas par desmit procentiem.

«Ceru, ka izteikto kompromisa piedāvājumu sadzirdēs, bet mēs, politiķi, būsim guvuši mācību, ka likumā ietvertiem solījumiem ar konkrētiem cipariem pretī ir jānorāda arī finansējuma avots,» vakar sacīja veselības ministre Ilze Viņķele. Veselības aprūpes finansēšanas likuma norma, kas paredz mediķu atalgojuma palielināšanu un arī konkrētu summu, joprojām ir spēkā. Latvijas Jauno ārstu asociācijas vadītājs Kārlis Rācenis gan atzina, ka «pašlaik nav jautājama par kompromisiem, mēs esam stingri runājuši par šiem 20 procentiem, un pie tā mēs pieturēsimies». Mediķu organizācijas jau pirms tikšanās ar valdības pārstāvjiem sapratušas, ka noteikti tiks piedāvāts kāds papildu finansējums, tāpēc jau pirms tikšanās vienojās, ka visas mediķu organizācijas ir vienotas un neatkāpsies no savām prasībām. Tāpēc ceturtdien plānotā protesta akcija Viena diena bez medicīnas personāla, kā arī sapulce pie Saeimas noteikti notiks. Akcijā piedalīsies lielākā daļa slimnīcu un citu medicīnas iestāžu, akciju ar 15 sekunžu skaņu signālu visā Latvijā atbalstīs arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests. Rīgas Dzemdību namā ceturtdien nenotiks plānotās ķeizargrieziena operācijas. Reģionālās slimnīcas pārtrauks plānveida palīdzību.