Ziņu dienesta gals politiķiem liek pievērsties medijiem

All Media Baltics īpašumā esošo telekanālu LNT un TV3 ziņu dienestu reorganizācijas rezultātā viens ziņu dienests tiks neglābjami zaudēts. Taču politiķi, kas līdz šim publiskajā telpā vien kaismīgi runājuši par mediju neatsveramo nozīmi demokrātijā, tagad apņēmušies rast risinājumus, lai valsts šim demokrātijas pīlāram varētu atvēlēt vairāk līdzekļu. Tiesa, ne ātrāk kā 2021. gadā.

Reaģējot uz ziņām par All Media Baltics iecerēm, uz ārkārtas sēdi abu televīziju un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) pārstāvjus otrdien pie sevis aicināja Jaunās Vienotības, kuru pārstāv arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, Saeimas frakcija.

Partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis norāda, ka Latvijas sabiedrības interesēs ir gan kvalitatīvs un daudzveidīgs, gan profesionāli sagatavots ziņu saturs, taču publiski pieejamā informācija par gaidāmo situāciju Latvijas mediju vidē pēc divu komerctelevīzijas kanālu reorganizācijas liecina, ka informatīvā telpa tiks «būtiski noplicināta». «Laikmetā, kad realitāte ir gan viltus ziņas, gan hibrīdkarš, politiķu uzdevums ir meklēt risinājumus, lai to nepieļautu,» uzsver politiķis.

Apturēt All Media Baltics ieceri nav iespējams, taču politiķi jau tagad sākuši darbu, lai rastu risinājumus mediju telpas stiprināšanai. Viens no iespējamajiem risinājumiem būtu paplašināt Mediju atbalsta fonda finanšu iespējas, bet naudu šim mērķim varētu rast, ieviešot Latvijas ideju, kas Eiropā gūst aizvien lielāku popularitāti, – apliekot ar nodokli pasaules interneta gigantus, kas gūst peļņu uz Latvijas patērētāju rēķina, bet Latvijai nodokļus nemaksā. Šī risinājuma ieviešana gan iespējama vien ar 2021. gadu.

Mediju atbalsta fonds finansē medijus sociāli atbildīga satura veidošanai, piemēram, raidījumus, kuros atmasko viltus ziņas, gan veicina auditorijas kritisko domāšanu.

Paralēli tiekot arī domāts par žurnālistu sociālās aizsardzības sistēmas uzlabošanu, taču arī šīs reformas, kurai vajadzēs gan žurnālistu, gan mediju īpašnieku atbalstu, ieviešanai ir nepieciešams viss nākamais gads, jo tā tikšot virzīta līdz ar koalīciju veidojošo partiju iecerēto visaptverošo nodokļu sistēmas reformu.

«Žēl, ka bija jāpazūd vienam tradīcijām bagātam ziņu dienestam, lai politiķi pamanītu, ka kaut kas nav kārtībā,» sarūgtinājumu par notiekošo pauž Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja Arta Ģiga.

To, ka LNT ziņu dienests vairs nav glābjams, netieši apstiprina arī NEPLP pārstāvji, kuri skaidro, ka par apraides noteikumu un formātu nesankcionētu maiņu telekanāla īpašniekiem var piemērot sodu līdz pat apraides licences atņemšanai, taču bargākā soda mēra piemērošanas iespēju un pamatotību apšauba pat pats NEPLP.

Padomes priekšsēdētāja vietnieks Ivars Āboliņš gan norāda, ka līdz nākamās nedēļas beigām NEPLP pieņems lēmumu, vai iecerētā LNT formāta maiņa likuma izpratnē ir iespējama. Pagaidām viņam šķiet, ka LNT aizstāt ar šauras nišas kanālu neesot iespējams.

«NEPLP apraides atļaujā apstiprinātā LNT saturiskā un tematiskā ievirze ir vispārēja un nekādā gadījumā nav maināma uz šauru nišas formātu, kas paredzēts kādai specifiskai auditorijai,» uzsver I. Āboliņš. 

Savukārt padomes loceklis Patriks Grīva pauda neizpratni par All Media Baltics darba stilu, jo normāli būtu, ka vispirms tiek sagatavotas visas juridiskās procedūras un tikai tad paziņots sabiedrībai par iecerēm kaut ko mainīt.

Saskaņā ar publiski pieteiktajiem plāniem All Media Baltics no decembra Baltijā strādās ar TV3 zīmolu. Mediju grupa izmaiņas veiks arī televīzijas kanālu portfelī, tostarp kanāls LNT vairs neturpinās darbu esošajā formā.

Kompānijā informē, ka tā paplašinās kanāla TV3 piedāvāto ziņu apmēru, pārnesot lielāko daļu no LNT ziņu dienesta radītā satura. Mediju grupa veidos arī vienotu ziņu dienestu. Kompānija jau sākusi arī darbinieku atlaišanu.