Bērnudārzs Rīgas domē: kurš ar kuru, kurš pret kuru

Rīgas domes priekšsēdētāja Oļega Burova rīcība, no amata atceļot SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) valdi, jo tā ir zaudējusi uzticību, un amatā atjaunojot Rīgas Centrāltirgus (RCT) valdi, izraisīja sagaidāmu pretreakciju.

Īsi pirms vicemēra amata zaudēšanas Rīgas domes Neatkarīgo deputātu frakcijas (NDF) pārstāvis Vadims Baraņņiks atlaida RCT valdi, jo tā esot rīkojusies nesaimnieciski un nepieciešams darbības izvērtējums par periodu, sākot no 2017. gada. Savukārt atlaistā RNP valde paziņoja, ka vakar vērsusies Zemgales rajona tiesā Jelgavā, lūdzot atcelt Rīgas mēra O. Burova lēmumu par valdes atcelšanu. RNP valde vērsusies Uzņēmumu reģistrā ar lūgumu nereģistrēt notikušās amatpersonu izmaiņas un pasūdzējusies arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem.

«Nav saprotama šī steiga un naudas un varas kāre, kas pārņēmusi Rīgas mēru, tāpēc esam vērsušies tiesā ar iesniegumu, kurā precīzi norādīts, kas un kā pārkāpts. Nepieciešams šo mēra lēmumu iesaldēt, jo lēmums bijis prettiesisks,» vakar sacīja RNP nu jau bijušais valdes priekšsēdētājs Aivars Gontarevs.

Rīgas domes NDF vadītājs Valērijs Petrovs sacīja, ka frakcija ir gatava atbalstīt opozīcijas virzītu mēra kandidātu. Tas nozīmē tieši to, ka opozīcijai vajadzētu izvirzīt savu mēra kandidātu, bet nav pazīmju, ka opozīcijas partiju deputāti to gribētu darīt. Jo tad būtu jāstrādā, turklāt nākamā gada budžets tad būtu pašreizējo opozicionāru atbildība. Opozīcija izteikusies, ka tai pieņemamākas ir ārkārtas vēlēšanas.

Savukārt O. Burovs intervijā Latvijas Radio pieļāva, ka vienas vai divu nedēļu laikā varētu nodrošināt Rīgas domes koalīcijai vairākumu. Ja tas neizdosies, tādā gadījumā ir gatavs atkāpties no amata un gatavoties Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām. Iespējams, varētu būt daži opozīcijas deputāti, kuri piekristu veidot vairākumu ar partijām Gods kalpot Rīgai un Saskaņa.

Juridiski domi var rosināt atlaist, ja trīs sēdes pēc kārtas nav kvoruma sēdes sākšanai. Rīgas domē kvorumu sastāda vismaz 31 deputāts. Ja gadījumā Rīgā būs ārkārtas vēlēšanas, NDF deputāti varētu iestāties kādā no politiskajiem spēkiem, lai atkal tajās kandidētu.

Tikmēr atbrīvotie RNP valdes locekļi un V. Baraņņiks nekavējās stāstīt savu versiju par notikumiem. V. Baraņņiks esot aizstāvējis rīdzinieku intereses, lai padarītu Centrāltirgu rīdziniekiem pievilcīgāku un neļautu slēgt neizdevīgu līgumu, kas rīdziniekiem radīšot miljoniem eiro zaudējumu. RNP valde atstādināta, jo notikusi attiecību kārtošana, un lēmums bijis politisks un nepamatots.

RNP vadība izpelnījās pārmetumus par rīdzinieku naudas noguldījumu PNB bankā un iespējām to (ne)atgūt. A. Gontarevs skaidroja, ka RNP valde nelemj, kuru banku izmantot norēķiniem ar klientiem, jo tas ir uzņēmuma finanšu pārvaldes kompetencē. Norādot – ja RNP gribētu sadalīt uzņēmuma kontos esošos līdzekļus starp bankām garantētās atlīdzības 100 000 eiro apmērā, RNP ikdienā būtu jāizmanto 700 banku pakalpojumi. Viņš noliedza arī to, ka sūdzību par RNP darbu kļuvis vairāk. Un piebilda – lai klienti ilgtermiņā saņemtu kvalitatīvu pakalpojumu, prakse regulāri mainīt valdes locekļus, to maiņu balstot politiskajā konjunktūrā, būtu jāpārtrauc. 

Lai nu kā, tagad RNP valdē par pagaidu valdes priekšsēdētāju iecelts līdzšinējais Rīgas satiksmes pagaidu valdes priekšsēdētājs Ernests Saulītis, Rīgas satiksmes pagaidu valdes loceklis Juris Švanders, Rīgas domes Īpašuma departamenta juriste Irīna Miķelsone, Rīgas pilsētbūvnieka valdes locekle Inese Šnepsta un kādreizējais VSIA Daugavas stadions valdes loceklis Elmārs Martinsons. Galvenais uzdevums RNP jaunajai vadībai ir revidēt visus esošos procesus, veikt auditu un, ja nepieciešams, vērsties atbilstošajās valsts institūcijās, kā arī sagatavot dokumentus pastāvīgās valdes atlases konkursam.