Rīga 13°C, nedaudz mākoņains, bez nokrišņiem, DA vējš 2m/s
Sestdiena, 2024. gada 27. aprīlis 22:42
Vārda dienas: Klementīne, Raimonda, Raina, Tāle
Jau šonedēļ Skotijas Nacionālās partijas (SNP) līdere Nikola Stērdžena britu valdībai plāno iesniegt oficiālus dokumentus par vēl viena neatkarības referenduma sarīkošanu Skotijā, šo soli pamatojot ar argumentu, ka pārliecinošs skotu vairākums iebilst pret Brexit un pagājušonedēļ notikušajās vēlēšanās neatbalstīja konservatīvos.
Premjers Boriss Džonsons noraidījis referenduma iespēju, atgādinot, ka 2014. gada tautas balsojums tika sarīkots, Londonai un Edinburgai vienojoties, ka kas tāds notiks tikai «reizi paaudzē».
Skotijas vēlēšanu apgabalos tika sadalītas 59 britu parlamenta deputātu vietas, un 48 no šiem mandātiem (par 13 vairāk nekā 2017. gada vēlēšanās) ieguva SNP, norāda Reuters. Vairāk nekā pārliecinošā uzvara devusi iespēju Skotijas pirmajai ministrei un SNP vadītājai atkal aktualizēt jautājumu par Skotijas izstāšanos no Apvienotās Karalistes. 2014. gada referendumā neatkarības ideju atbalstīja vien nepilni 45% balsotāju, un Londonā uzskata, ka rīkot vēl vienu referendumu nebūtu produktīvi.
Savukārt N. Stērdžena uzsvērusi, ka piecu gadu laikā situācija ir būtiski mainījusies. Ja 2014. gadā Skotijā balsotāju vairākums būtu atbalstījuši neatkarības ideju, tas nozīmētu, ka Skotija izstājas ne tikai no Apvienotās Karalistes, bet arī Eiropas Savienības, turklāt ar diezgan miglainām izredzēm pārskatāmā nākotnē tajā atkal iestāties. Taču tagad, kad Brexit ir kļuvis nenovēršams, šis arguments vairs nedarbojas. AP atgādina, ka Skotijas iedzīvotāji ir diezgan pārliecināti eirooptimisti – 2016. gada 23. jūnija referendumā 62% no balsotājiem noraidīja Brexit.
Pirmās vārdu apmaiņas, pagaidām vēl neklātienē, starp N. Stērdženu un B. Džonsonu jau notikušas. «Mēs nevēlamies lūgt atļauju [sarīkot referendumu] Borisam Džonsonam vai kādam citam Vestminsteras politiķim. Skotijas iedzīvotāji savu viedokli jau pauduši, un tagad mums jāsaņem iespēja pašiem lemt par savu nākotni,» Skotijas valdības vadītājas sacīto citē televīzijas kompānija France 24. N. Stērdžena norādījusi, ka Skotijā B. Džonsona vadītie toriji piedzīvojuši sakāvi, tādēļ premjers var lemt vien par Anglijas un Velsas, bet ne Skotijas izstāšanos no ES. Viņa piebildusi, ka izmantos visus iespējamos juridiskos līdzekļus, ieskaitot vēršanos tiesās, lai piespiestu britu valdību piekrist vēl viena referenduma sarīkošanai. SNP īpaši norādījusi, ka negrasās rīkoties līdzīgi kā katalāņi un rīkot balsojumu, kura rezultātus Londona nav apņēmusies respektēt. B. Džonsons savukārt strikti uzsvēris – kamēr viņš būs premjera amatā, vēl viens referendums par Skotijas neatkarību nav iespējams. «2014. gadā balsojums jau notika, un mums ir jāciena tā rezultāti,» norādījis premjers. B. Džonsona biroja izplatītajā paziņojumā norādīts, ka pagājušās nedēļas vēlēšanās par SNP nobalsoja nedaudz vairāk nekā 45% vēlētāju (mažoritārās sistēmas īpatnību dēļ ar to gan pietika pārliecinošai uzvarai), tādēļ neesot nekāda pamata uzskatīt, ka vairākums skotu vēlas izstāšanos no Apvienotās Karalistes un Brexit atcelšanu.
Šim viedoklim sarunā ar France 24 piekritis Endrū Džadžs no Glāzgovas universitātes, lēšot, ka atbalsts Skotijas neatkarībai, salīdzinot ar 2014. gadu, nav īpaši pieaudzis. Taču situācija var būtiski mainīties divu apstākļu dēļ. Pirmkārt, ir grūti prognozēt, kādu iespaidu uz Skotijas ekonomiku atstās Brexit, bet otrkārt – B. Džonsona demonstratīvā nostāja noteikti mobilizēs skotu nacionālistus uz aktīvāku rīcību. Nedrīkst neņemt vērā arī to, ka SNP pēdējā gada laikā ir kļuvusi par tā saukto viena jautājuma partiju, un nav šaubu, ka tā arī turpmāk visus spēkus koncentrēs neatkarības referenduma sarīkošanai, kamēr britu valdībai nāksies pievērsties daudzu citu jautājumu risināšanai. Ziņu aģentūra AP norāda, ka ar problēmām B. Džonsonam nāksies saskarties arī Ziemeļīrijā. 2016. gada referendumā vairākums iedzīvotāju atbalstīja palikšanu ES sastāvā, bet pagājušās nedēļas vēlēšanās lielāko daļu britu parlamenta mandātu ieguva politiķi, kuri iestājas par Ziemeļīrijas un Īrijas apvienošanos.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Mālu ielā 30, LV-1058
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 26.07.1997