Trešdiena, 2023. gada 29. marts 06:22
Vārda dienas: Agija, Aldonis
KOMPROMISU SAISTĪTIE. Jau drīz pēc Krišjāņa Kariņa valdības apstiprināšanas daudzi politiskie pretinieki šim Ministru kabinetam prognozēja drīzu galu, taču, par spīti brīžiem klaji demonstrētām savstarpējām antipātijām, ministri un to pārstāvētās partijas joprojām spēj nobalansēt uz tās šaurās kompromisu robežas, aiz kuras rēgaini vīd jaunas valdības veidošana vai, tas ir vēl reālāk, Saeimas ārkārtas vēlēšanas.Krišjāņa Kariņa vadītās valdības pirmā gadskārta apritēs rīt, bet iekšēju domstarpību nereti rūdītā Ministru kabineta locekļi jau ieskicē nākamā valdības darba gada plānus. Nākamajos 12 mēnešos ministru virsuzdevums būšot taisnīguma un tiesiskuma stiprināšana, un šis būšot daudz lielāks izaicinājums par aizvadītajā gadā paveikto finanšu sektora sakārtošanā.
«Šī [nodokļu] sistēma nav pilnīgi taisnīga. Apmēram 600 tūkstoši [iedzīvotāju] maksā ne mazu nodokļu slogu, bet 200 līdz 300 tūkstoši maksā proporcionāli krietni mazāku nodokli, bet visi sagaida vienādas kvalitātes medicīnisko aprūpi saviem bērniem,» vienu no nākamā darba gada valdības izaicinājumiem ieskicē premjerministrs.
Kā zināms, nodokļu reformu dažas koalīcijā strādājošās partijas vēlējās ieviest jau aizvadītajā – 2019. – gadā. Šādi tika cerēts rast papildu līdzekļus neapdomīgi dotu priekšvēlēšanu solījumu realizēšanai. Taču vairākums partneru piekrita valdības vadītājam, ka nodokļu sistēmas bieža mainīšana vēlamos rezultātus nesniegs. Tādēļ tika nolemts jaunu nodokļu sistēmu, kura, kā tiek solīts, nodokļus būtiski nepalielinās, gatavot 2021. gadam.
Valdība ar sev pieejamajiem instrumentiem taisnīgu sabiedrību centīsies veidot arī veselības aprūpē, lai ikviens neatkarīgi no veselības stāvokļa saņemtu vienādas kvalitātes pakalpojumu.
Šis uzdevums būs veselības ministres Ilzes Viņķeles ikdiena, un viņa uzskata, ka pirmie soļi jau ir sperti. Proti, ādas vēža pacientiem no šī gada tiek apmaksāta imūnterapija, bet cilvēkiem, kas slimības dēļ nespēj patstāvīgi uzņemt pārtiku, no šī gada vidus valsts apmaksās īpašās pārtikas devas, kuras slimniekiem līdz šim bija jāpērk par saviem līdzekļiem.
Nenoliedzami, ka veselības aprūpes kvalitātes celšana saistāma ne tikai ar slimnīcu tīkla optimizēšanu, bet arī ar tajā strādājošo izglītību un motivāciju. I. Viņķele norāda, ka pie motivācijas viņas vadītā ministrija un valdība ir strādājusi un turpinās strādāt. «Fakts paliek fakts: algas medicīniskajam personālam turpina pieaugt,» uzsver ministre.
Savukārt tuvākajā nākotnē tikšot izstrādāta jauna uz darba tirgus vajadzībām orientēta izglītības koncepcija, kas medmāsām palīdzēs atgriezties profesijā vienkāršākā un pēc iespējas ātrākā veidā.
Sabiedrību iekļaujoša pieeja valdībai būšot, arī uzlabojot izglītības sistēmu tā, lai ikviens bērns neatkarīgi no dzimšanas vietas saņemtu tikpat kvalitatīvu izglītību kā valsts lielajās pilsētās dzimušie.
«Mēs valstī varam ar daudz ko lepoties, bet nevaram lepoties ar cilvēku pārpilnību [..]. Mums, protams, jādomā par demogrāfiju, bet tieši tāpēc visu laiku jāatceras, ka katrs cilvēks mums ir vērtība,» valdības moto nākamajam darba cēlienam atklāj premjerministrs.
Minētie uzdevumi esot visgrūtāk paveicamie, taču ne mazāka uzmanība tiks pievērsta tiesiskuma stiprināšanai valstī, un kā viens no svarīgākajiem darbiem šajā ziņā esot tiesu procesiem nepieciešamā laika samazināšana.
«Cits uzdevums, daudz vieglāks, tas ir arī mūsu valdības deklarācijā – ir tiesu prāvas, kas velkas desmit un vairāk gadu. Tam ir dažādi iemesli, bet tas ir kopīgs valdības darbs, lai samazinātu termiņus,» teica K. Kariņš un piebilda: «Mēs dzīvojam tiesiskā valstī, bet mums ir vēl daudz darāmā, lai uzlabotu visu.»
Gatava atbilde šī uzdevuma veikšanai jau ir iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam. Viņš uzskata, ka kriminālprocesu izskatīšanas termiņus samazinātu šo procesu digitalizācija. Vēl vairāk, jau vakar notikusi darba grupas sanāksme, kurā šis jautājums skatīts. «Jāiet uz kriminālprocesu digitalizāciju, kas atvieglotu izmeklētāju darbu,» pauž ministrs. Viņš arī norādīja, ka šajā procesā būs nepieciešama Tieslietu ministrijas palīdzība, lai veiktu nelielas izmaiņas Kriminālprocesa likumā. «Šogad ir iespējams izrāviens virzienā uz kriminālprocesu izskatīšanas ilguma samazināšanu,» uzskata S. Ģirģens, kam sava uzdevuma veikšanai būs jāsadarbojas ar tieslietu ministru Jāni Bordānu, ar kuru pēdējā laikā viņam izveidojušās saspīlētas attiecības.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Cēsu ielā 31 k-3
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 26.07.1997
© Lursoft IT 1997-2023 Lursoft ir Latvijas Republikas Uzņēmumu Reģistra informācijas atkalizmantotājs. Lietotājs, lietojot sistēmas, apņemas ievērot Autortiesību likumu, Fizisko personu datu apstrādes likuma prasības un Lursoft sistēmas izmantošanas noteikumus. Lietotājam aizliegts izmantot jebkādas automatizētas sistēmas vai robotus piekļuvei sistēmai bez rakstiskas saskaņošanas ar Lursoft. Pakalpojumos ietvertā informācija, ko Lursoft kā atkalizmantotājs saņem no datu pirmavota, lietotājam tiek sniegta, nodrošinot informācijas satura pareizību un precizitāti (informācijas būtības nemainīgumu). Lursoft nenes nekādu atbildību par darbībām vai lēmumiem, kas balstīti uz saņemto pakalpojumu.
(0)
