Rīga 8°C, skaidrs, bez nokrišņiem, DA vējš 2m/s
Svētdiena, 2024. gada 28. aprīlis 02:40
Vārda dienas: Gundega, Terēze
Latvijas lielāko ostu pārskatu par 2019. gada rezultātiem un – galvenais – 2020. gada plāniem var saprast kā norādījumu, ka Latvijas dzelzceļa problēmas nav Latvijas ostu problēmas.
Formulēt ostu kopējo nostāju ir apņēmusies Rīgas brīvosta. Ceturtdien tā izplatīja paziņojumu Latvijas lielās ostas pārorientējas un plāno investīcijas savas konkurences stiprināšanai, ko klātienē apstiprināja un komentēja Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš un Ventspils brīvostas pārvaldnieks Andris Purmalis. Pasākuma goda viesis bija satiksmes ministrs Tālis Linkaits. Viņš pasākumu atklāja ar pievēršanos nevis pašām ostām, bet plašsaziņas līdzekļiem, kuros pausti apgalvojumi, «ka ostas un dzelzceļš tūlīt apstāsies, iestājusies krīze un traģēdija, pasaules gals tūlīt būs klāt». Viņš gan atzina, ka esot kaut kādi «pēdējo mēnešu notikumi», kuru dēļ tiekot izplatīti šādi apgalvojumi, bet izrādās, ka tie ietekmējuši tikai mediju, nevis ostu darbu. Ostas zeļ un plaukst, par ko pastāstīja ostu pārvaldnieki. A. Zeltiņš precizēja, tikai tehniski kavēkļi traucējuši to pašu klātienē apstiprināt pārstāvjiem arī no Liepājas, kur aiz speciālās ekonomiskās zonas izkārtnes strādājošā osta arī tiek pieskaitīta pie Latvijas lielajām ostām. Mazo ostu ietekme uz kopējiem jūras kravu pārvadājumu rezultātiem ir šo ostu klasifikācijai atbilstoši maza, kas nenoniecina šo ostu nozīmi savas apkārtnes ekonomikā ar pakalpojumiem galvenokārt zvejniekiem un zivju, bet dažos gadījumos arī kravu īpašniekiem.
Tātad – Latvijas lielās ostas plāno sev skaistu nākotni, kuras sasniegšanu finansēs ieņēmumi no pašreizējā kravu apgrozījuma. Kopējais jūras kravu apjoms 2019. gadā bijis 62,4 miljoni tonnu. Jā, salīdzinot ar 2018. gadu, tas samazinājies par 5,7%, bet «šāds sasniegtais rezultāts vērtējams pozitīvi». Arī tā var teikt, salīdzinot ostu darba rādītāju ar Latvijas valsts a/s Latvijas dzelzceļš (LDz) rādītājiem. Šis uzņēmums atzina, ka pagājušajā gadā pa LDz sliedēm pārvadātie 41,5 miljoni tonnu kravu ir par 7,8 miljoniem tonnu jeb 17% mazāk nekā 2018. gadā. Atšķirības ostu un dzelzceļa apkalpoto kravu apjomos izskaidrojamas ar to, ka Ventspils osta turpina saņemt naftas produktus arī pa cauruļvadu un lielu daļu tādu kravu kā konteineri vai koksne ostām piegādā vai no ostām aizgādā autotransports. Mēdz būt arī tā, ka viena un tā pati krava ostā ienāk un no ostas aiziet ar kuģiem. Savukārt dzelzceļam iespējamas kravas, kas šķērso Latviju ziemeļu–dienvidu virzienā, kā arī tādi vietējie pārvadājumi, kas nav piesaistīti ostām.
Starp dzelzceļu un ostām tik tiešām nedrīkst likt vienlīdzības zīmi, taču arī ostas bez kravu pārvadājumiem pa dzelzceļu un kravu pārvadāšanai domāts dzelzceļš bez ostām Latvijā nav iespējams. Tāpēc grūti saprast, kā ostas zels un plauks, kamēr ar LDz notiks tā, kā tagad jau publiski teicis uzņēmuma valdes loceklis Andris Lubāns: «Nepatīkamākais šajā situācijā ir tas, ka šāds kravu apmēra kritums, visticamāk, nebūs periodisks – tas nozīmē, ka tā nebūs kravu apmēra samazinājuma bedre gada vai divu gadu garumā, bet tā būs paliekoša tendence.»
Oficiālā versija pašlaik tomēr ir tāda, ka ostām nekādu nopietnu problēmu nav. Pēc mediju darba iztirzāšanas pievērsies ostām, T. Linkaits kala plānus «arī turpmāk saglabāt līderpozīcijas Baltijas valstu ostās pārkrauto kravu apgrozījumā». Abas lielākās Latvijas ostas bija sagatavojušas argumentus, kāpēc viss notikšot tā, kā vajag notikt.
Rīgas brīvosta akcentēja, ka tā paliek Latvijas lielākā osta (53% no kopējā kravu apgrozījuma Latvijas ostās) arī pēc 2019. gadā piedzīvotā kravu apjoma krituma par 3,7 miljoniem tonnu jeb 10,1% pret iepriekšējo gadu. Tas atspoguļojot ostas pielāgošanos globālajām tendencēm un tirgus apstākļiem, kuru dēļ sarūkošo tranzīta fosilo energoresursu plūsmu pakāpeniski aizstāj pieaugums citos kravu segmentos. Īstermiņā Rīga zaudējusi kravas tajā pagājušā gada periodā, kad ogļu osta Pīļu salā vairs nestrādāja un Krievu salā vēl nestrādāja, bet šogad viss ies tikai uz augšu un ostas pārvalde plāno lielākus ieguldījumus ostas infrastruktūrā nekā pērn.
Savukārt Ventspils osta var lepoties ar kravu pērnā gada apgrozījuma pieaugumu kaut par 131 tūkstoti tonnu jeb 1%. Šā gada pirmajās 20 dienās ostā pārkrauti 800 tūkstoši tonnu kravu, kas dod pamatu rēķināt 1,2 miljonu tonnu kravu apgrozījumu janvārim. Ņemot vērā kravu apjoma sezonālās svārstības un cerot uz to, ka drīz vien pazudīs sekas laikam no 2019. gada 8. līdz 18. decembrim, kad Ventspils brīvostas pārvalde figurēja ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja sankciju sarakstā, osta uzskata par iespējamu noturēt kravu apgrozījumu vismaz ap 20 miljoniem tonnu atbilstoši pērnā gada līmenim. Nav liegts iedomāties, ka kravu kļūs vēl vairāk, ja reālos darbos izvērtīsies tas spars, ar kādu vakar runāja Ventspils brīvostas pārvaldnieks Andris Purmalis: «Šobrīd Ventspils brīvosta ir jaunu izaicinājumu un iespēju priekšā. Pagājušo gadu Ventspils ostas termināļi noslēguši kopumā ar plusa zīmi, bet mūsu uzdevums radīt tādu pārvaldības platformu, kas ļautu ostas uzņēmumiem būt pārliecinātiem par pārvaldības iestādes darba caurspīdīgumu un pārdomātu, efektīvu darbu, kas dotu iespēju ne tikai saglabāt kravu apgrozījumu esošajā līmenī, bet arī attīstīties.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Mālu ielā 30, LV-1058
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 26.07.1997