Nesaņemot dīkstāves pabalstu, īpašā kafejnīca kaļ jaunus plānus

Mēs izdzīvosim un dzīvosim, sarunā ar Neatkarīgo saka RB Cafe valdes loceklis, biedrības Rīgas pilsētas Rūpju bērns vadītājs Māris Grāvis. Kafejnīca, kas uz ārkārtas situācijas laiku ir slēgta, plāno daļēji atsākt darbu un piedāvāt visiem interesentiem pašceptu maizi.

Mēs izdzīvosim un dzīvosim, sarunā ar Neatkarīgo saka RB Cafe valdes loceklis, biedrības Rīgas pilsētas Rūpju bērns vadītājs Māris Grāvis. Kafejnīca, kas uz ārkārtas situācijas laiku ir slēgta, plāno daļēji atsākt darbu un piedāvāt visiem interesentiem pašceptu maizi. Pagaidām tas vēl ir ideju un izmēģinājumu līmenī, tomēr neviens rokas nav nolaidis pat tik sarežģītos apstākļos kā situācijā, kad valstī izsludinātais atbalsts Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem kafejnīcai gājis secen.

RB Cafe ir sociālais uzņēmums, biedrības Rīgas pilsētas Rūpju bērns izveidots 2018. gadā, bet kafejnīca savu darbu sāka pērn vasarā. Tā strādā ar devīzi Īpaša vieta īpašiem cilvēkiem un īsā darbības laikā ieguvusi lielu cilvēku atsaucību – ļaudis ne tikai mēdza iegriezties kafejnīcā, lai padzertu kafiju un mielotos ar kādu kūku, bet arvien biežāk iestādes un uzņēmumi veica konditorejas pasūtījumus dažādiem pasākumiem. Kafejnīcā lielākā daļa darbinieku ir cilvēki ar invaliditāti. Kopš 16. marta kafejnīca ir slēgta Covid-19 izplatības dēļ. Pagaidām uz nenoteiktu laiku. «Viena lieta ir šī ārkārtas situācija, otrkārt – mūsu darbinieki arī ir riska grupā, tāpēc nevēlējāmies pakļaut viņu veselību briesmām,» saka M. Grāvis. Daļa darbinieku pieteikušies bezdarbnieka pabalstam, taču divi no 12 kafejnīcas darbiniekiem sāka strādāt nesen un bezdarbnieka pabalstam pieteikties nevarēja. «Nolēmām pieteikt viņus dīkstāves pabalstam.»

Tagad ir zināms, ka dīkstāves pabalsts tika atteikts. «Jā, mēs neatbildām vienam no kritērijiem, proti, apgrozījums uzņēmumam šā gada martā ir daudzkārt lielāks, nekā tas bija pagājušā gada martā, gluži vienkārši tāpēc, ka pagājušajā gadā kafejnīca vēl nestrādāja,» saka Māris Grāvis, uzsverot, ka sociālais uzņēmums par šo situāciju nemaz nav vēlējies publiski sūdzēties. «Mēs izdzīvosim, taču svarīgi saprast, ka šis atbalsts, ko valsts ir paredzējusi grūtā situācijā, ir paredzēts ne jau uzņēmējam, bet darbiniekiem, cilvēkiem, kuriem vairs nav ienākumu, tāpēc, manuprāt, valsts iestādes šauri skatās uz šo jautājumu, tikai un vienīgi par pamatu ņemot uz papīra uzliktus kritērijus,» uzskata M. Grāvis. «Rakstot pieteikumu dīkstāves pabalstam, mēs arī norādījām, ka, skatoties martu pret martu, visticamāk, Valsts ieņēmuma dienests redzēs, ka apgrozījums nebūs krities, bet var salīdzināt februāri ar martu, tomēr, nē. Nav fleksibilitātes katra individuāla gadījuma izvērtēšanā.» Māris Grāvis uzskata, ka kritēriji ir jāpārskata un katra situācija jāvērtē individuāli. «Ja mums ir uzstādījums atbalstīt cilvēkus, kuri ir zaudējuši darbu un ienākumus, un ja mums tam ir paredzēti finansiālie resursi, tad, pirmkārt, jāveido tāda sistēma, lai palīdzētu tieši šiem cilvēkiem,» Neatkarīgajai saka sociālais uzņēmējs. Pat tādās situācijās kā pašlaik lasām un dzirdam masu medijos, ka cilvēkam ir bijis darba līgums, viņš ir godīgi strādājis, bet darba devēja kaut kādas rīcības vai bezdarbības dēļ nevar saņemt pabalstu, arī šādās situācijās cilvēks nedrīkst būt cietējs.

Labklājības ministre Ramona Petraviča Neatkarīgajai saka: lai saņemtu dīkstāves pabalstu, jāatbilst visiem kritērijiem, tomēr ‒ «esam sapratuši, ka veidojas dažādas situācijas, kur šie kritēriji īsti nedarbojas». Pēc ministres teiktā, kritērijus varētu padarīt elastīgākus un katra uzņēmuma gadījumā skatīties individuāli, kā uzņēmums strādājis. Par šo jau nākamnedēļ varētu lemt valdība. Vienlaikus ministre atgādināja, ka sociālie uzņēmumi, arī RB Cafe, saņem grantus (finansējumu) arī algu izmaksai un šajā gadījumā nevar vienlaikus saņemt divu veidu atbalstu.

Tiesa, grantu var saņemt tikai par konkrētiem, iepriekš projektā pieteiktiem, pastāvīgi uzņēmumā strādājošiem darbiniekiem, bet RB Cafe gadījumā cilvēki, kuriem nepiešķīra dīkstāves pabalstu, bija nesen sākuši strādāt un nevarēja pretendēt ne uz bezdarbnieka pabalstu, ne uz šo «granta algu». Labklājības ministre Neatkarīgajai atzina, ka pēc izmaiņu veikšanas noteikumos, kafejnīcai būtu vēlreiz jārisina jautājums par dīkstāves pabalstu darbiniekiem, kuriem tas atteikts. «Noteikti jāskatās, kā atrisināt šo situāciju,» teica ministre.

Cilvēki ar invaliditāti ir pacietīga sabiedrības grupa, pieraduši gaidīt, taču, kā uzsver Māris Grāvis, pēc darba kafejnīcā, kad sajusta šī darbošanās garša, neviens vairs nevēlas atgriezties dzīvē četrās sienās. Visi vēlas strādāt! «Mēs saņemam daudz zvanu un piedāvājumus palīdzēt. Pašlaik testējam dažādas receptes un esam izcepuši pirmo bezrauga maizi. Domājam, kā varētu maijā darbību vismaz daļēji atjaunot un klientiem piegādāt maizi vai kaut ko citu no mūsu produkcijas,» saka Māris. Interesentiem jāseko RB Cafe sociālajos tīklos.