Aprēķinātas valsts augstāko amatpersonu algas 2021. gadam – dažs saņems vairāk nekā 10 000 eiro mēnesī

Kamēr valsts amatpersonas mediķu un skolotāju algu paaugstināšanu viļā kā karstu kartupeli, Valsts Kanceleja ir aprēķinājusi, kāds atalgojums nākamgad pienākas premjeram, ministriem, deputātiem, tiesnešiem, ostu padomes locekļiem un citām amatpersonām. Ministru prezidenta alga nākamgad pārsniegs 5000 eiro mēnesī, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) darbinieku maksimāli iespējamais atalgojums – 10 000 eiro mēnesī.

Ekonomisti ir vienisprātis - pat neskatoties uz krīzi, arī šogad gaidāms vidējās algas palielinājums. Tiesa, daudz knapāk nekā iepriekšējos gados, varbūt tikai 1 procenta apmērā. Savukārt, valsts amatpersonām algas kāpums jau ir nodrošināts – un ne tikai 1 procenta apmērā.

Par 4-5% lielākas algas

Valsts amatpersonām nav jāprasa sev algas palielinājums. Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums nosaka, kā aprēķināma viņu alga, proti, tā ir atkarīga gan no vidējas algas izmaiņām valstī, gan inflācijas. Jo šīs izmaiņas lielākas, jo atalgojums augstāks.

Līdz pagājušajam gadam amatpersonu algu aprēķins bija salīdzinoši vienkāršs: aizpagājušā gada vidējai algai Latvijā, ko ir aprēķinājusi Centrālā statistikas pārvalde, tika piemērots attiecīgs amata koeficients, piemēram, Ministru prezidentam - 4,93, ministram - 4,68, Saeimas deputātam - 3,2, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam - 3,32 utt. Sākot ar šo gadu, amatpersonu algas aprēķina pēc sarežģītākas formulas. Proti, lai noteiktu algas lielumu, ir jāsaskaita aizpagājušā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēra pieaugums procentos pret iepriekšējo gadu ar aizpagājušā gada inflāciju procentos pret iepriekšējo gadu un attiecīgā summa jāizdala ar divi. Lai nerastos šaubas par amatpersonu algu lielumu, šos aprēķinus veic Valsts kanceleja un tos publicē līdz kārtējā gada 1. maijam.

Saskaņā ar Valsts Kancelejas publicēto informāciju, amatpersonu bāzes alga vispārējā sektorā nākamajam gadam ir noteikta 1025,29 eiro apmērā, elektronisko sakaru un enerģētikas nozarē -1492,8 eiro apmērā, finanšu un apdrošināšanas jomā - 2052,84 eiro apmērā, kas ir par 4 līdz 5 procentiem vairāk nekā šogad. Līdz ar to, piemērojot attiecīgos koeficientus, ministru prezidenta alga uz papīra nākamgad būs 5055 eiro, ministru alga - 4798 eiro, turklāt, neskaitot reprezentācijas izdevumiem paredzēto naudu. Savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas amatpersonu maksimālais atalgojums noteikts 10 162 eiro apmērā.

Tā kā Saeimas deputātu atalgojums ir iesaldēts līdz 13. Saeimas pilnvaru beigām, arī nākamgad tautas kalpi uz algas pielikumu var necerēt, ja vien, protams, paši atkal negrozīs likumu. Turklāt algas iesaldēšana paredzēta tikai Saeimas deputātiem, un tas neattiecas uz ministriju parlamentārajiem sekretāriem vai pašvaldību deputātiem. Parlamentāro sekretāru algas nākamgad pieaugs par 177 eiro un papīra viņi mēnesī varēs saņemt 3722 eiro. Uz līdzvērtīgs algas pieaugumu var cerēt arī pašvaldību vadītāji. Savukārt pašvaldību deputātu maksimālais atalgojums nākamgad paredzēts 1230 eiro apmērā.

Valsts prezidenta atalgojumu ik gadu nosaka Saeima, lemjot par nākamā gada valsts budžetu. Saskaņā ar likumu par valsts budžetu 2020. gadam Valsts prezidenta atalgojums mēnesī šogad nedrīkst pārsniegt 5960 eiro, bet reprezentācijas izdevumi -1192 eiro. Pērn attiecīgi tie bija 5520 eiro un 1044 eiro mēnesī.

Atalgojuma atšķirība – astoņkārtīga

Vidējā alga valstī pērn uz papīra bija 1076 eiro mēnesī (CSP dati), kas ir aptuveni piecas reizes mazāk nekā pērn premjeram paredzētais atalgojums vai astoņas reizes mazāk nekā FKTK vadītājam noteiktā alga.

Pašreizējā FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile amatā stājās pagājušā gada oktobrī. Viņas iesniegtā Valsts amatpersonas deklarācija par 2019. gadu liecina, ka algā no FKTK viņa saņēmusi vairāk nekā 20 tūkstošus, savukārt par darbu iepriekšējā darba vietā – bankā Citadele – algā izmaksāti vairāk nekā 200 tūkstoši. Iepriekšējais FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš, kas darbu šajā komisijā atstāja jūlija sākumā, pērn algā saņēma teju 150 tūkstošus eiro. 2018. gadā viņš, atrazdamies šajā amatā, nopelnīja aptuveni 110 tūkstošus eiro.

Uz šī fona premjera Krišjāņa Kariņa ienākumi izskatās pieticīgi. Valsts kanceleja viņam algā pērn izmaksājusi aptuveni 66 tūkstošus eiro.

Tauta uz lielu algas pielikumu var necerēt

“Kroņa maizi kroņvīruss šogad neskars,” teic “Luminor”bankas ekonomists Pēteris Strautiņš. Viņaprāt, sabiedriskajā sektorā algu pieaugums būs noturīgs, tur krīzes atbalss visvairāk būs jūtama nākamgad, kad algu pieaugums daudziem būs lēnāks, nekā būtu bijis alternatīvajā vēstures scenārijā. Savukārt privātajā sektorā algu fondi būs viena no izmaksu taupīšanas iespējām grūtībās nonākušajiem uzņēmumiem. “Taču šādu pasākumu "tulkojums" statistikā var izrādīties ļoti mulsinošs. Kroņvīrusa ietekmes daudzie pavedieni var savīties grūti atšifrējamā murskulī,” teic P. Strautiņs.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis domā, ka tuvākā gada laikā uzņēmēji būs ļoti piesardzīgi un ar algu celšanu nesteigsies, cik arī nesteigsies iespēju robežās algas mazināt. “Pastiprināts spiediens būs no tām nozarēm un profesijām, kas saistītas ar digitalizācijas un tehnoloģiskajiem procesiem, kur iespējams tālāks algu kāpiens. Tādēļ kopumā šogad varam sagaidīt minimālu vidējās algas kāpumu 1% apmērā, bet nākamgad tas varētu pakāpties jau līdz 3-4%,” teic D. Gašpuitis.

Centrālās statistikas dati liecina, ka šā gada 1. ceturksnī vidējās algas bija par 6,6 procentiem augstākas nekā pirms gada. Tātad algu pieaugums tikai nedaudz atpalika no pērnā gada vidējā tempa.