Rīgā un Liepājā uzstādīti luksoforu sarkanās gaismas radari

Uzturēt kārtību uz ceļiem Valsts policijai kopš 2008. gada palīdz fotoradari, kas automātiski fiksē autobraucēju pārkāpumus, lielākoties – ātruma pārsniegšanu. Taču patlaban Latvijā testa režīmā darbojas arī ierīces, kas automātiski novērtē braucēju rīcību pie luksofora aizliedzošās (sarkanās) gaismas un sabiedriskā transporta joslā un pārkāpuma gadījumā to nofiksē. Šobrīd šādu kontroles tehnisko līdzekļu lietderību vērtē Satiksmes ministrijā izveidotā starpinstitūciju darba grupa.

Lai gan līgums par stacionāro fotoradaru uzturēšanu ir jau beidzies, fotoradari turpina darboties, Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD) pašai veicot uzturēšanu, izmantojot tehniku un darbaspēku, kas uz laiku atbrīvojies ārkārtējās situācijas laikā. Radari joprojām fiksē pārkāpumus, un darīs to arī turpmāk. Turklāt nākotnē, iespējams, tiks izmantotas modernās tehnoloģijas, lai fiksētu arī cita veida ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumus, piemēram, luksofora aizliedzošās gaismas vai sabiedriskā transporta joslas neievērošanu. Šobrīd šāds risinājums testa režīmā jau darbojas divās vietās Latvijā – Rīgā (Brīvības gatves un Krustabaznīcas ielas krustojumā) un Liepājā (Uliha un Robežu ielas krustojumā).

Uliha un Robežu ielas krustojums Liepājā testiem tika izvēlēts, jo šajā vietā pēdējo gadu laikā notikušas vairākas smagas avārijas, Neatkarīgajai atzīst Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Līna Kaļķe. Pēdējo četru gadu laikā notikušas piecas smagas avārijas un viens negadījums ar letālām sekām tieši sarkanās gaismas signāla neievērošanas dēļ.

Tāpēc, lai uzlabotu satiksmes drošību, tika nolemts luksoforu aprīkot ar viedo risinājumu, kas fiksē pārkāpumus. Šo veido risinājumu ir izstrādājis SIA “Latvijas mobilais telefons” (LMT), izmantojot datorredzes tehnoloģijas.

Viens luksofors ‒ 400 pārkāpumi mēnesī

Luksofora aizliedzošas gaismas pārkāpumu fiksējošā iekārta, analizējot video reālā laikā, precīzi nosaka, kad auto šķērsojis apstāšanās līniju un krustojumu pie sarkanās gaismas. Kopš uzstādīšanas pērnā gada rudenī, viedais risinājums fiksējis vidēji 400 pārkāpumu katru mēnesi jeb apmēram 15 gadījumu dienā.

“Pēc datiem, kurus kamera fiksējusi kopš uzstādīšanas brīža, varam secināt, ka situācija ar sarkanās gaismas neievērošanu Latvijā ir līdzīga kā citās Eiropas valstīs – katrs simtais autovadītājs neievēro sarkanās gaismas signālu. Konkrētajā krustojumā tie vidēji dienā ir apmēram 15 pārkāpēji. Sistēma ir apliecinājusi, ka spēj fiksēt automašīnas reģistrācijas numura zīmi, tai traucoties arī patiesi iespaidīgā ātrumā – ar 130 kilometriem stundā. Tāpēc redzam šo risinājumu kā būtisku ceļu satiksmes drošības uzlabošanas pasākumu arī citās satiksmei bīstamās vietās,” norāda LMT viceprezidents Ingmārs Pūķis.

Informācija par pārkāpējiem ir nonākusi Valsts policijas rīcībā, bet pagaidām neviens sodīts netiek.

“Šobrīd saņemtā informācija jeb saņemtie statistikas dati var kalpot, organizējot policijas darbu konkrētajā ceļa posmā,” skaidro L. Kaļķe.

Sods par braukšanu, ja luksoforā deg aizliedzošais signāls, ir visai iespaidīgs – no 30 līdz 140 eiro. Līdz 31. jūnijam to nosaka Latvijas administratīvo pārkāpumu kodekss, bet, sākot ar 1. jūliju ‒ Ceļu satiksmes likums, kurā iestrādāta jauna norma – naudas soda vienība (NSV). Saskaņā jauno Administratīvās atbildības likumu NVS ir 5 eiro. Soda nauda par šādu pārkāpumu (par braukšanu, ja luksoforā deg aizliedzošais signāls) ir paredzēta no 6 NSV līdz 28 NSV.

Pēc Ceļu satiksmes un drošības direkcijas (CSDD) datiem, 2019. gadā no visiem ceļu satiksmes negadījumiem, kuros cietuši cilvēki, 7 procentos gadījumu iemesls ir bijusi regulējamu krustojumu pārbraukšanas noteikumu neievērošana. Savukārt Valsts policijas 360 grādu kameras sistēma laikā no 2019. gada 21. oktobra līdz 1. decembrim reģistrējusi 853 pārkāpumus, no kuriem gandrīz trešā daļa bija aizliedzošā luksofora signāla vai papildsekcijas neievērošana.

Rīgā uzrauga arī sabiedriskā transporta joslu

Arī Rīgā, Brīvības gatves un Krustabaznīcas ielas krustojumā ir uzstādīta iekārta, kas fiksē ne tikai luksofora sarkanās gaismas pārkāpumus, bet arī sabiedriskā transporta joslas ignorētājus. “Šo risinājumu sadarbībā ar Rīgas domes Satiksmes departamentu esam uzstādījuši testa režīmā, lai pilnveidotu LMT transporta monitoringa sistēmas darbību. Šobrīd testa režīmā risinājums piefiksē tikai statistiku par pārkāpēju skaitu, bet pašus pārkāpējus vēl neidentificējam,” Neatkarīgajai atzina LMT preses sekretāre Elīna Lidere.

Arī Valsts policija atzina, ka saņemtie dati patlaban tiek izmantoti tikai darbam, lai analizētu to, cik šāds risinājums ir lietderīgs. “Šobrīd Satiksmes ministrijā ir izveidota starpinstitūciju darba grupa, kas strādā pie jautājuma par luksoforu signāla neievērošanas kontroles tehnisko līdzekļu lietderību,” sacīja L. Kaļķe.

Kā darbojas sarkanās gaismas kontrole iekārta?

LMT viedās kameras galvenā inovācija ir tās spēja nolasīt datus patstāvīgi. Kamerai nav jābūt savienotai ar luksofora vadības sistēmu, tā nolasa un atpazīst gaismu luksoforā un auto kustību, kā arī automašīnas numurzīmi, ko saglabā sistēmā. Šī kamera ir uzstādāma mazāk nekā dienas laikā un neprasa specifisku tīkla konfigurāciju. Tā darbojas 4G tīklā, bet nākotnē tās darbībai var tikt izmantots arī 5G. Tās minimālās infrastruktūras prasības, zemās izmaksas un spēja patstāvīgi apstrādāt datus to padara ne tikai par efektīvu risinājumu satiksmes drošības uzlabošanai, bet arī būtisku soli ceļā uz drošu un viedu pilsētvidi.

Uzņēmums ir gatavs uzstādīt šādu risinājumu arī citās vietās Latvijā, un šobrīd tas tiek piedāvāts arī eksporta tirgos. Turklāt tehnoloģiju ir iespējams uzstādīt ļoti ātri ‒ tās darbībai ir nepieciešams tikai elektrības pieslēgums un mobilais datu pārraides tīkls, piebilda E. Lidere.

Modernās iekārtas izmanto reti

Valsts kontrole, veicot ikgadējo finanšu revīziju Iekšlietu ministrijā, secinājusi, ja liela daļa Iekšlietu ministrijas iegādātā tehniskā aprīkojuma ceļu satiksmes drošības uzlabošanai stāv noliktavu plauktos, un ļoti iespējams, ka tas nekad netiks izmantots. Triju gadu laikā (no 2017. gada līdz 2019. gadam) no valsts budžeta finansējuma ceļu satiksmes drošības uzlabošanai tika piešķirti 9,2 miljoni eiro, no kuriem 2019. gadā izlietoti 2,4 miljoni eiro (no valsts budžeta finansējuma 1,6 miljoni eiro un no OCTA finansējuma gandrīz 800 tūkstoši eiro). Par šo naudu pirkti lāzera skeneri, kompaktās videokameras, rokas videoradari, dažādas kancelejas preces sabiedrību izglītojošiem pasākumiem, iegādāts pat bezpilota lidaparāts, tomēr liela daļa no iepirktajām ierīcēm netiek izmantotas nemaz vai arī nav lietošanas kārtībā. Vienlaikus finansējuma trūkst, piemēram, vidējā ātruma kontroles radaru darbībai, un, spriežot pēc publiski pieejamās informācijas, ir apdraudēta arī stacionāro radaru darbība.

Revīzijā konstatētie fakti, Valsts kontroles vērtējumā, rada neizpratni par dārgu tehnisko ierīču iegādēm un realitāti to izmantošanā. Par 513 175 eiro iegādāti pieci 3D lāzera skeneri, kas paredzēti satiksmes negadījumu noformēšanas kvalitātes uzlabošanai. Ikdienā Valsts policija tos izmanto reti, pamatā ‒ smagu ceļu satiksmes negadījumu dokumentēšanā, lai iegūtu papildu pierādījumus. Izrādās, ka 3D skeneru izmantošana ir sarežģīta un, iespējams, nepieciešamas pat īpašas policistu apmācības darbam ar šo ierīci.

Savukārt par 5145 eiro iegādātais bezpilota lidaparāts, kuru izmantojot plānots uzlabot autopārvadājumu kontroli un nodrošināt ceļu satiksmes negadījuma vietas noformēšanu, līdz 2020. gada martam izmēģināts tikai testa režīmā. Valsts policijas funkciju izpildei tas nav izmantots ne reizi, jo tā lidošanu virs autoceļiem nepieļauj normatīvais regulējums.

2018. gadā par 387 560 eiro iegādātajiem 40 rokas videoradariem 2019. gada 13. decembrī beidzies verifikācijas sertifikāta derīguma termiņš. Vienā no Valsts policijas kārtības struktūrvienībām, ko revīzijas laikā apmeklēja revidenti, atklājās, ka rokas videoradars izmantots tikai testa režīmā, bet Valsts policijas funkciju izpildē nav lietots ne reizi.