Ekonomisti: Pārtikas cenu kāpums jau ir sācies, un drīz arī pircēji sāks sūdzēties

Banku ekonomisti ir vienisprātis – patēriņa cenas turpinās palielināties. Visstraujākais cenu kāpums varētu būt pārtikas precēm. Tiesa, ekonomisti šaubās, vai pārtikas inflācija varētu sasniegt 2008. gada līmeni, kad tā tika mērīta ar divciparu skaitli.

Patēriņa cenu izmaiņas gada laikā par 2,6% ekonomisti sauc par mērenu inflāciju.

AS “Citadele banka” ekonomists Mārtiņš Āboliņš prognozē, ka tuvākajos mēnešos patēriņu cenu inflācija Latvijā, visticamāk, turpinās kāpt, jo pārtikas un daudzu citu dabas resursu cenas pasaulē turpina augt. “Tā rezultātā daudzi uzņēmumi šobrīd sastopas ar būtisku izmaksu kāpumu, un aprīlī ražotāju cenu inflācija Latvijā jau pārsniedza 5%. Tas liek domāt, ka vasaras otrajā pusē arī patēriņu cenu inflācija Latvijā pārsniegs 3%,” uzsver M. Āboliņš.

Pārtikas un alkohola cenas gada laikā augušas par nepilnu procentu. Diemžēl uz pārtikas cenu mērenību turpmākajos 12 mēnešos nevar cerēt, spriež “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš. “Turklāt dārdzības vilnis jau ir sācies, cenu kāpums mēneša laikā (1,3%) bijis lielāks nekā visa aizvadītā gada laikā,” secina P. Strautiņš. Pēc viņa teiktā, galvenais iemesls – pasaulē strauji aug biržā tirgojamo pārtikas produktu cenas. ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) veidotais cenu indekss strauji tuvojas diviem ļoti līdzīgiem vēsturiskajiem rekordiem laikā tieši pirms un pēc globālās finanšu krīzes. “Biržās gandrīz viss ir dārgāks nekā pirms gada, taču ne viss ir dārgs attiecībā pret tālākas pagātnes līknēm. Liesas cūkgaļas cenas gada laikā augušas gandrīz 2,5 reizes un ir vēsturiski augstākajā līmenī, izņemot īsu brīdi 2014. gadā. Sviesta cenas ir pieaugušas par 50% kopš pērnā pavasara, taču ir par trešdaļu lētākas nekā slavenajā sviesta burbulī 2017. gadā, kad šī produkta cenas veikalos patiesi šokēja pircējus. Kvieši ir gandrīz divreiz dārgāki nekā desmitgades zemākajā punktā 2016. gada vasarā, bet vēl par ceturto daļu lētāki nekā 2012. gada pīķa brīdī. Mijiedarbība starp pasaules biržām un pārtikas cenām mūsu veikalos darbojas lēni un neprecīzi, taču no ietekmes neizbēgsim. Kas notika brīžos, kad FAO globālo pārtikas cenu indekss bija līdzīgā līmenī pirms 10 un 13 gadiem?” retoriski jautā P. Strautiņš.

Viņš atgādina, ka 2007. – 2008. gadā situācija pārtikas veikalos bija patiesi dramatiska. Tad pārtikas inflācija pusgadu turējās virs 20% atzīmes. Tomēr P. Strautiņš ir pārliecināts, ka šoreiz tik straujš pārtikas dārdzības kāpums nedraud. “Taču sūdzības par to, ka “oficiālā” statistika neatspoguļo patieso cenu kāpumu, turpmākajos mēnešos dzirdēsim daudz. Katrai ģimenei ir savs patēriņa grozs ar atšķirīgu inflāciju, par to nav šaubu,” sacīja P. Strautiņš.

CSP dati liecina, ka lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2021. gada maijā, salīdzinot ar 2020. gada maiju, bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, apģērbiem un apaviem.

Dārgāka pārtika, alkohols, degviela un medicīna

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 0,9%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (+17,9%). Cenas pieauga arī augu eļļai (+22,0%), jogurtam (+9,5%), miltiem un citiem graudaugiem (+8,0%), maltajai kafijai (+5,8%), olīveļļai (+22,9%). Dārgāki bija piena produkti (+2,7%), siers un biezpiens (+1,9%), kā arī olas (+3,8%). Savukārt lētāki kļuva svaigi augļi (-8,6%), kā arī gaļa un gaļas izstrādājumi (-2,0%), tai skaitā mājputnu gaļa (-3,7%), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (-2,0%) un cūkgaļa (-1,5%). Cenas samazinājās šķīstošajai kafijai (-8,0%), sviestam (-9,0%), augļu un dārzeņu sulām (-6,9%), saldējumam (-5,0%), šokolādei (-2,9%), kā arī kartupeļiem (-5,3%).

Apģērbu un apavu vidējais cenu līmenis palielinājās par 2,6%. Apaviem vidējais cenu līmenis gada laikā pieauga par 8,4%, bet apģērbiem – par 0,7%.

Veselības aprūpes grupā cenas pieauga par 3,0%. Dārgāki bija zobārstniecības pakalpojumi, ārstu speciālistu pakalpojumi, kā arī brilles un kontaktlēcas. Lētāki bija farmaceitiskie produkti, galvenokārt kompensējamie medikamenti.

Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas gada laikā palielinājās par 11,4%, ko noteica degvielas cenu pieaugums par 29,5%. Dīzeļdegviela sadārdzinājās par 28,7%, benzīns – par 30,1%, bet auto gāze – par 32,3%. Dārgākas bija lietotas automašīnas, kā arī pasažieru pārvadājumi pa autoceļiem. Savukārt lētāki bija pasažieru aviopārvadājumi, ko turpināja ietekmēt Covid-19 ierobežojumi, un personisko transportlīdzekļu apkope un remonts.

Ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 3,0%. Sadārdzinājās ziedi, grāmatas, televīzijas abonēšanas maksa, laikraksti un žurnāli. Lētāki bija personālie datori.