Ilze Viņķele: Arodbiedrības iegansts streikam ir demagoģisks

Neapmierinātībā ar medicīnas darbinieku jauno atalgojuma modeli Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir sākusi biedru aptauju par atbalstu pirmsstreika sarunām.

LVSADA biedri ir neapmierināti ar veselības ministru Danielu Pavļutu, kas jautājumā par algu palielināšanu diskriminējot jaunāko medicīnisko personālu un atbalsta personālu.

Saskaņā ar arodbiedrības pausto viedokli, D. Pavļuts, aizbildinoties ar iepriekšējās veselības ministres Ilzes Viņķeles pilnvaru laikā izstrādāto plānu, atsakās paaugstināt šiem darbiniekiem algas.

Arodbiedrību neapmierina, ka 2022. gadā darba samaksas pieaugums netiekot plānots arī jaunākajam medicīniskajam personālam (māsu palīgiem) un atbalsta jeb tehniskajam personālam. To Veselības ministrija atteikusies iekļaut nākamā gada budžeta līdzekļu pieprasījumā, tanī pašā laikā plānojot darba samaksas pieaugumu ārstiem un māsām aptuveni 9% apmērā.

Jauno mediķu atalgojuma modeli plānots ieviest līdz 2023. gada 1. janvārim. Šajā laikā plānots pakāpeniski ieviest pilna laika ekvivalentu ārstniecības iestāžu struktūrvienībās, kā arī, sākot ar 2021. gada 31. decembri, veikt tarifu pārrēķinu. Savukārt no 2022. gada 1. janvāra notiktu atalgojuma mainīgās daļas noteikšana, vadlīniju izstrāde un individuālā atalgojuma jeb pamatalgas kritēriju ieviešana.

I. Viņķele, kuras vadībā tika izstrādāts algu paaugstināšanas plāns, veselības darbinieku arodbiedrības pārmetumus noraida.

Saskaņā ar mediķu arodbiedrības teikto atalgojuma palielināšanas atteikšana jaunākajam medicīniskajam un atbalsta personālam tiek pamatota ar jūsu pilnvaru laikā radīto modeli. Jūs tam piekrītat?

Pēc tā, kā mēģināts pateikt lietas būtību, secinu, ka kolēģi no arodbiedrībām atsaucas uz jaunajā mediķu atalgojuma modelī ietverto proporciju starp algām nozarē.

2016. gadā nozarē bija vienošanās, ka tā proporcija ir šāda: ārstu alga 100%, māsām – 60% un jaunākajam personālam 40% no ārstu algas. Šī attiecība nebija pamatota, bet noteikta voluntāri.

Strādājot pie jaunā modeļa, iesaistot arī personālvadības speciālistus un slimnīcu pārstāvjus, nonācām pie secinājuma, ka šis sadalījums nav balstīts precīzā amatu grupas atbildības, pienākumu, nepieciešamās izglītības novērtējumā. Tādēļ atalgojumu proporcija jaunajā modelī tika koriģēta, un tas arodbiedrībām nepatīk.

Tas, ka arodbiedrības izmanto atalgojuma līmeņu proporcijas maiņu kā ieganstu streikam, ir demagoģija. Proporcijas maiņa vien automātiski nenozīmē, ka jaunākajam medicīniskajam personālam algas nepieaugs.

Premjers rīkojumu par jaunas darba samaksas kārtības veidošanu izdeva pēc jūsu iniciatīvas vēl 2019. gada pavasarī, un tās modelis tika radīts Veselības ministrijas izveidotā domnīcā. Arodbiedrība pārmet, ka nav bijusi oficiāla darba grupa. Kāpēc tika izraudzīts šāds darba modelis?

Valsts kanceleja ir izveidojusi inovāciju laboratoriju un sniedz palīdzīgu roku inovāciju veidošanā, piemērojot arī efektīvākas metodes par tradicionālajām darba grupām, kur cilvēki sanāk, arodbiedrības līderis nokliedz divas stundas, kamēr pārējie klusē, un darba grupa divus mēnešus strādā bez rezultāta. Mums šķita riska vērts, sadarboties ar Valsts kanceleju, kur kolēģi, novērtējot mūsu vajadzības, ieteica strādāt domnīcu formātā. Būtībā domnīca ir darba grupa, tikai tās darbs tiek organizēts efektīvākā veidā.

Par pārstāvniecību – arodbiedrība tika aicināta piedalīties šajā domnīcā, bet kolēģi izvēlējās to nedarīt. Pārējais ir kā jebkurā darba grupā. Ministrijai ir nozares partneru organizācijas, ar kurām tā strādā diendienā: lielo slimnīcu asociācija, māsu asociācija, Ārstu biedrība, Jauno ārstu asociācija un tā tālāk.

Tā neapmierinātība ir tādēļ, ka Kera kungs [LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris] var dominēt tādās darba grupās, kurās vinnē ar bļaušanu un nekaunību, nevis strādā kopā. Šeit bija modelis, kur bija jāspēj izvērtēt pretējos viedokļus un sakausēt tos vienā kopīgā risinājumā, un mums tas arī izdevās.

Jūsuprāt, kādreiz pienāks laiks, kad medicīnas darbinieki būs apmierināti ar atalgojumu?

Vēlme pēc lielāka atalgojuma ir tikai dabiska, un tā būs vienmēr. Arī tad, ja cilvēks kopumā būs apmierināts. Tā ir saprotama vēlme. Ja lūkojamies pēdējo piecu gadu griezumā, mediķu atalgojums audzis būtiski. Laikam vairāk nekā citās nozarēs. Protams, šis jautājums ļoti daudzus gadus netika kustināts, tādēļ līdz tam, kad varēsim runāt tikai par vēlmi pēc lielākas algas, nevis objektīvu vajadzību, ir vēl garš ceļš ejams. Taču šis modelis piedāvā šādu ceļu.