Pat ja Covids-19 atkāpsies, OIK vīruss vēl dzīvos un varbūt pat pārdzīvos kovidu.

Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšana ir ierakstīta Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība”) valdības deklarācijā, taču neizskatās, ka valdība grasītos kaut pirkstu kustināt, lai šo savu apņemšanos pildītu. “Zaļās enerģijas” piesegā OIK afēra ir turpinājusies visu Kariņa valdības līdzšinējo laiku un turpināsies arī vismaz tuvā pārskatāmā nākotnē. Rit šīs valdības trešais gads, līdz vēlēšanām palicis mazliet vairāk nekā gads, bet valdošās partijas izliekas problēmu neredzam, opozīcijas politiķi ir paguruši uz OIK norādīt. Tagad ir citas aktualitātes – viss grozās tikai ap Covid-19, kura apkarošanai tagad naudas ir vairāk, nekā jebkad ir bijis.

Taču ar šo naudu ir par maz – jāturpina arī agrāko laiku iestrādnes, kas nav nieka nauda un kur vēl var smelt un smelt. Arnis Kluinis, Neatkarīgā, lēš, ka OIK apjoms pēdējos gados ir bijis gandrīz precīzi 150 miljoni eiro kā speciālais, valsts budžeta uzraudzībai nepakļauts nodoklis elektrības patērētājiem Latvijā. Rakstu lasiet šeit https://neatkariga.nra.lv/izpete/357684-kada-veida-valdosa-koalicija-iedzivojas-no-oik.

Tas rada lielu kārdinājumu valdošajām partijām un atsevišķām amatpersonām piedalīties šīs naudas pārdalīšanā. Varbūt Covids-19 atkāpsies, bet OIK vīruss laikam vēl dzīvos un dzīvos, varbūt pat pārdzīvos kovidu.

OIK atcelšanu uzreiz pēc 13. Saeimas vēlēšanām valdības deklarācijā piespieda iekļaut partija KPV.LV, taču šī partija ir nošļūkusi lejā pa varas stikla kalna nogāzi. Loģiski, ka pārējām četrām koalīcijas partijām nav interesanti pildīt sava piektā, sabrukušā partnera solījumus. Tajā pašā laikā arī svītrot OIK no deklarācijas Kariņa valdība nevar – tas neizskatītos populāri. Tāpēc jāizliekas, ka nekāds OIK vispār nepastāv un arī valdības deklarācijā nekas par to nav rakstīts, vai arī jāveic puspasākumi – jāziņo tautai par OIK samazināšanu par 20%, palaikam jāpavēsta, ka kāds atsevišķs uzņēmums sodīts un vairs nesaņems valsts atbalstu.

Elektroenerģijas obligātais iepirkums ir valsts noteikts atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijas stacijās vai no atjaunojamiem energoresursiem. Tā tas skan oficiāli. Obligātā iepirkuma radītās izmaksas kompensē ne tikai elektroenerģijas lietotāji caur OIK, bet arī ar mērķdotāciju no valsts budžeta. Šogad patērētājiem dramatiski ceļas dabasgāzes un elektroenerģijas cenas – “Latvenergo” jūnijā paziņoja, ka rēķini pieaugs pat līdz 40%. Lielu daļu no šiem rēķiniem joprojām veidos OIK.

Visus OIK biznesmeņus pār vienu kārti mest nevar – ir tādi, kas veikli izmantoja radušos iespēju nopelnīt, bet tiešām ir ražojuši “zaļo” enerģiju. Taču viena daļa ir visbezkaunīgākie blēži. Alkatība sniedzās pat tik tālu, ka 2017. gadā gaismā nāca “konteinershēmas” – pēc Ekonomikas ministrijas dokumentiem, bija strādājošas stacijas, kuras realitātē nemaz neeksistēja.

It kā pašlaik pastāv OIK saņēmēju uzraudzība, visāda veida noteikumi ir kļuvuši ir kā stingrāki. Šā gada pirmajā pusē bija 286 uzraugāmie objekti, un 16 objekti ir zaudējuši valsts atbalstu. Pašlaik ar uzraudzību un naudas dalīšanu nodarbojas Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB).

Šā gada sešos mēnešos ierosinātās sešas administratīvās tiesvedības. Pirmajā instancē BVKB uzvarējis divās un otrajā instancē četrās lietās. Vienā gadījumā tiesā uzvarējuši uzņēmēji.

Ir arī trīs kriminālprocesi saistībā ar OIK izkrāpšanu, kuri atrodas dažādās instancēs. Ir viena lieta, kurā stājies spēkā otrās instances spriedums, kas gan vēl pārsūdzēts Senātā.

Un tas ir viss?

Jāteic, ka tā pamaz.

Laikā, kopš pastāv OIK, ir nomainījusies politiķu paaudze – agrāk varens bija Artis Kampars, Aigars Štokenbergs. Tagad pa varas aizkulisēm drasē tādi personāži kā Artuss Kaimiņš, Atis Zakatistovs un citi. Pašā dziļākajā būtībā nekas nemainās – vecpolitiķus nomaina jaunpolitiķi, kuriem jaunbagātie jaunoligarhi ir pateicīgi par auglīgo sadarbību.

Ar OIK ir izdevīgi visādi manipulēt – politiķi par taisnīgu samaksu var veicināt pareizu un paklausīgu OIK biznesmeņu likšanu mierā, bet nepaklausīgiem un skopiem var uzsūtīt visu likuma bardzību.

Var būt arī tā, ka daļa oikistu nezina, kam un cik. Ar tiem tad norit izskaidrošanas darbs.

KNAB, Drošības policijai, Valsts policijai, VID, Finanšu izlūkošanas dienestam un visām citām atbildīgajām institūcijām vajadzētu būt piespraudušām ar noklausīšanās vabolītēm visas pirtis, viesnīcas un kempingus. Jo nav iespējams, ka nekādas sarunas nenotiek. Ir taču redzams, ka joprojām notiek pārmaksāšana – elektrības patērētāji piemaksā, un no valsts budžeta arī tiek paņemts. OIK afēra turpinās, un nav ticams, ka tas notiek tāpat vien – bez kukuļiem.