Kādus murgainus tirdzniecības ierobežojumus spēs izdomāt Kariņa valdība?

Šīs nedēļas valdības sēdē ministri centās principā vienoties par ierobežojumiem tirdzniecības un citās cilvēku pulcēšanās vietās atkarībā no Covid-19 saslimstības pieauguma. Sēde beidzās ar nodomu pagaidīt līdz nākamajai nedēļai.

Viss velk uz to, ka nākamajā otrdienā būs gatava pakete ar valdības rīkojumu un jau esošo pretkovida noteikumu grozījumiem, kas būs spēkā 2021./2022. gada rudenī un ziemā.

Šīs nedēļas valdības sēdē veselības ministrs Daniels Pavļuts prezentēja Veselības ministrijas (VM) atskaites par kovidsituāciju pašreizējā brīdī, par situācijas izmainīšanās, t.i., pasliktināšanās, prognozēm un priekšlikumiem, kā šo pasliktināšanos bremzēt ar cilvēku kontaktēšanās bremzēšanas paņēmienu. Neatkarīgā jau rakstīja, ka par diskusiju centrālo tēmu izvirzījās 2021./2022. gada ierobežojumi tirdzniecībai. Rakstu lasiet šeit https://neatkariga.nra.lv/izpete/358507-draud-nopietni-ierobezojumi-tirdzniecibai.

Tagad ir izgudroti trīs režīmi – darbs trīs drošības vidēs: zaļajā, dzeltenajā un sarkanajā. Tātad “zaļajās” vietās pulcēsies tikai vakcinētie un kovidpārslimojušie, “dzeltenajās” drīkstēs iet cilvēki ar negatīviem kovidtestu rezultātiem, bet “sarkanajās” drīkstēs atrasties visi bez vakcinēšanās sertifikātu un testu rezultātu atrādīšanas. Veikaliem pēc VM plāna pienāktos vietas “sarkanajā” vai “dzeltenajā” zonā. Mazajos pārtikas un citu pirmās nepieciešamības preču veikalos, sākot ar aptiekām, drīkstētu ieiet visi, kas izstāvēs droši vien garas rindas, jo veikalā vienlaikus atrasties drīkstošo cilvēku skaits tiks ierobežots. Veikalos un tirdzniecības centros ar platību virs 1500 kvadrātmetriem drīkstēs ieiet tikai vakcinētie un kovidnegatīvie.

Vēl jau valdība nav par visu vienojusies un pakete vēl nav gatava, taču beigu galā tā var sanākt tikpat skarba kā Lietuvā, kur bez sadarbspējīgā sertifikāta ir liegta ieeja lielveikalos. Ja Latvija sekos Lietuvas piemēram, sanāks ļoti interesanti. Latvijā daudzos lielajos veikalos ir vakcinēšanās punkti, pie kuriem cilvēki pat stāv rindās. Kā nevakcinētie vakcinēsies, ja nevarēs tikt līdz vakcinācijas punktam?

Taisnība, ka inficēto skaits pieaug, kas saprotami – kļūst vēsāk, un cilvēki ir spiesti biežāk kopā atrasties telpās darbavietās, kas visticamāk ir viens no kovida izplatību veicinošajiem faktoriem. Ja ārā ir vēss, arī telpu vēdināšana notiek retāk. Tāpat arī uzturēšanās kopā izglītības iestādēs vai jebkurā telpā, ja kopābūšana ir ilga un nevēdināta, nav nekas labs. Tāpat sabiedriskais transports.

Taču vai veikali ir tā vieta, kur viegli saķert kovidu? Diezin vai. Taču valdība sliecas atkal visādi ierobežot jau tāpat daudzcietušo veikalu darbu. Vai atkal tiks pieņemti kādi noteikumi, ka desas drīkst pirkt, bet dūrainīšiem priekšā būs svītraina lente? Vai varbūt ierobežojumi šogad tomēr būs mazāk absurdi? Var padomāt, ka tieši veikals ir visnešķīstākais kovidapmaiņas midzenis, kamēr trolejbuss, fabrikas cehs un kantoris nav nemaz.

Lietuvā lielveikalu apgrozījums un ienākumi esot kritušies par apmēram trešo daļu. Ja Latvijā tiks aizliegts iet lielveikalos nevakcinētajiem, apgrozījums kritīs uz pusi. Jo puse iedzīvotāju vēl nav vakcinēta. Veikalu mocīšana atkal nozīmēs sitienu pa saules pinumu visai tautsaimniecībai un veicinās varbūt tikai interneta iepirkšanās biznesu.

Šonedēļ sabiedrība varēja mazliet uzelpot, jo valdība neko konkrētu nenolēma, bet lēma, ka lems nākamnedēļ. Taču uz nākamo nedēļu jāraugās ar bažām, ar zosādu un arī ar interesi. Nu ko vēl tādu mūsu valdība spēj izdomāt? Kādus vēl murgus?