Apraudot jūlija beigas un augusta nenovēršamo iestāšanos, latvju bāleliņi, stāvot pie zibens vēl nesaspertā ozola un turot roku uz Karīnas Račko kopotajiem kopošanās rakstiem, nozvērējās vismaz mēneša beigas pavadīt vienos priekos, peldbiksēs un gumijniekos, tāpēc ņēma karti un globusu, ieslēdza GPS un Wāzi un devās uz Liepājas Summersoundu, pie Fontēna uz Pāvilostu vai Siguldas opermūzikas svētkiem, savukārt radikālāk un kardinālāk noskaņotie – tepat uz Bolderāju.